Pēdējos gados daudz darīts, lai Drustu kapsēta būtu sakopta. Atjaunota kapliča, uzcelta saimniecības ēka, ierīkots ceļš.
“Rudenī daudz darījām, lai kapsētu sakoptu. Sniegotā ziema darījusi savu – kapsēta pamodās zaru pilna. No nekoptajām kopiņām vējš iznēsā lapas. Darāmā pietiek. Lielā liepa jāizzāģē, tā plīst pušu. Ar tehniku klāt netiek. Gan risinājums tiks atrasts, jo koks kļuvis bīstams,” stāsta kapu pārzine Maija Jančevska. Lai gan pie kapsētas ir konteineri šķirotiem atkritumiem, diemžēl ne katrs stiklu iemet paredzētajā.
Viņa tāpat kā citi drustēnieši bēdīga, ka pērn pavasara talkā iestādītās tūjas kapsētas malā šoziem apgrauzušas stirnas. Jau rudenī tās atradušas gardumu un visu ziemu nelikušās mierā. “Jācer, ka ataugs. Tagad žēlīgs skats,” atzīst kapu pārzine. Viņa arī stāsta, ka stirnas kapsētu apciemo ne tikai pa ziemu, dažkārt pēc bērēm izposta ziediem noklāto kapa kopiņu.
“Vēl grūti pateikt, vai sals ko nopostījis. Pirms Lieldienām visa kapsēta vēl bija sniegā. Tagad beidzot atkusis, daudzviet vēl mitrs. Lielā kopšana parasti ir maija brīvdienās, tad tuvinieki sabrauc apraudzīt piederīgo atdusas vietas,” saka Maija Jančevska. Pirmajos pavasara darbos viņai ir palīdze. Divatā tiek galā.
“Laikam jau krīze kapsētu nav skārusi. Tuvinieki no malu malām brauc sakopt piederīgo kapa vietas. Pērn uzstādīti vairāki pieminekļi, uzliktas piemiņas plāksnes. Bija ģimeņu kapi, kurus gadiem nekopa, tikai
lapas nokasījām, tagad tuvinieki sākuši kopt. Šķiet, cilvēki kļuvuši iejūtīgāki, atceras savas saknes. Var jau būt, ka viss tiek darīts apzināti, jo laukos atdusas vieta nav tik dārga kā Rīgā vai citā pilsētā,” domās dalās kapu pārzine. Pēdējos gados kapsēta kļuvusi ziedošāka. Drīz jau ziedēs atraitnītes, tad stādīs begonijas, leduspuķes. “Kāds iestāda puķīti, drīz ziedi parādās arī pie kaimiņu kapu kopiņām,” stāsta Maija Jančevska.
Sarmīte Feldmane
Komentāri