
Jau ierasts, ka Lietuvas un Igaunijas neatkarības svētkos, kas iekrīt februārī, atpūsties Cēsu puses kalnu trasēs brauc šo valstu piederīgie. Arī šis gads nebija izņēmums, un 16.februārī, Lietuvas Republikas neatkarības dienā, gan „Žagarkalnā”, gan „Ozolkalnā” varēja sastapt vairāk lietuviešu nekā citās nedēļas nogalēs. Tiesa, abu slēpošanas kalnu pārstāvji norāda, ka šogad slēpotāju no kaimiņvalsts bija mazāk, jo svētku diena iekrita sestdien.
„Tas ietekmēja slēpotāju skaitu, jo pērn, kad svētki bija vairākas dienas, pieplūdums bija krietni lielāks. Prognozējam, ka arī igauņu būs mazāk, jo arī viņiem valsts svētki iekrīt svētdienā,” saka „Ozolkalna” valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis.
„Žagarkalna” īpašnieks Juris Žagars norāda, ka šī bijusi normāla nedēļas nogale bez rindām: „Pieļauju, ka mazāk bija latviešu, kuri, zinot, ka būs lietuviešu pieplūdums, atlika slēpošanu uz citu nedēļas nogali.”
Abi norāda, ka šī ziema ir kalnu īpašniekiem daudz patīkamāka, jo nav zaudējumu, kas bija pērn, ziema ir ilgāka, sniega bagātāka. Ģ. Kaļķis stāsta, ka, viņaprāt, kopumā lietuvieši brauc mazāk, bet to kompensē igauņi, kuri arvien vairāk izvēloties mūspuses sniega trases. Nedēļas nogalēs problēmas rada vietu trūkums viesnīcās un viesu mājās. „Ozolkalns” pērn trāpīja desmitniekā, pie Gaujas uzbūvējot vairākas kempinga mājiņas.
„Kempings tiek izmantots aktīvi. Izvēle to būvēt bija pareiza,
nedēļās nogalē visas mājiņas
ir aizņemtas, gribētos, lai darba dienās būtu vairāk viesu,” saka Ģ. Kaļķis.
J. Žagars uzsver, ka viesnīcu trūkums nedēļas nogalēs esot īpaši jūtams, pat vairāku desmitu kilometru apkaimē gandrīz visi viesu nami ir aizņemti: „Protams, vajadzētu vairāk, bet jāsaprot arī reālā situācija, ka vienmēr klientus nodrošināt nav viegli. Jā, ir dažas nedēļas ziemas kulminācijā, tai skatā, kad iekrīt neatkarības svētki abās kaimiņvalstīs. Arī vasarā dažas nedēļas ir pastiprināta interese, bet vajadzētu atrast, ko cilvēkiem piedāvāt, lai piesaistītu viņus starp šīm divām sezonām.”
Uz Cēsu puses kalniem aktīvi brauc arī slēpotāji no Pleskavas apgabala. Viņiem gan to nedaudz sarežģī vīzu jautājums, ja tās nokārtot būtu vienkāršāk, būtu vēl vairāk. Trašu pārstāvji norāda, ka slēpotājiem no Krievijas te ļoti patīkot.
„Ozolkalnā” satiktie lietuvieši pastāstīja, ka šoreiz tādi īsie svētki, tāpēc lielā daļa slēpotāju braukuši tikai uz dienu, lai gan esot aktīvisti, kuri te slēpojuši jau no ceturtdienas. Donats Burškaitis no Šauļiem uz Cēsīm braucis otro reizi: „Vienreiz te bijām, iepatikās, nolēmām atkal atbraukt. „Ozolkalnā” tomēr ir visgarākā trase, kas pieredzējušiem slēpotājiem ir ļoti piemērota. Draugiem nedaudz par grūtu, viņi brauc uz „Žagarkalnu”, kur iesācējiem labākas nogāzes. Te ikviens var atrast piemērotu trasi.”
Viņš stāsta, ka patīk braukt slēpot uz Latviju, viņi bijuši arī Baldonē, Tukumā: „Katru nedēļas nogali braucam slēpot, mums Latvijā patīk, te ir labs serviss, lieliskas trases. Un galvenais, ka mums te ir tuvāk. Uz valsts svētku pasākumiem negājām, nolēmām labāk atbraukt un pavadīt laiku svaigā gaisā sportiskā gaisotnē.”
Irēna un Vitauts Galvanauski no Šauļiem Cēsu pusē bija pirmo reizi, lai gan abi esot ļoti aktīvi slēpotāji un katru gadu vismaz reizi braucot uz Austrijas kalniem.
„Esam slēpojuši arī Lietuvas kalnos, tai skaitā Druskininkos, kur ir slēgtā trase. Tas ir labs risinājums, jo sezonu var atklāt jau oktobrī un pavasarī ilgāk var paslēpot. Līdz šim Latvijā bijām tikai “Milzkalnā”, bet pirmais iespaids par „Ozolkalnu” un „Žagarkalnu” ir ļoti labs. Atzīmēsim tos savā sarakstā, lai atbrauktu vēl kādreiz.”
Cēsu kalnu slēpošanas trases ir nozīmīgs atspaids ne tikai viesnīcu un viesu māju īpašniekiem, bet arī veikaliem un ēdināšanas uzņēmumiem. Kā norāda kafejnīcas „2Locals” īpašniece Jolanta Sausiņa, slēpošanas trases dod vērā ņemamu pienesumu. Tas ir kā ziemas izdzīvošanas komplekts – kalns un labi laika apstākļi.
Jānis Gabrāns
Komentāri