Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Valsts prezidents ar jauniešiem diskutē par aktuālo

Sarmīte Feldmane
00:00
01.11.2020
11
Prezidd

Valsts prezidents Egils Levits reģionālā vizītē vakar apmeklēja Raunu un Smilteni un diskutēja ar Raunas, Smiltenes un Apes jauniešiem par dzīvi digitālajā laikmetā, attālināto mācību priekšrocībām un izaicinājumiem.

Diskusijā Raunas vidusskolu pārstāvēja skolēnu pašpārvaldes vadītājs Roberts Kokins un aktīva jauniete Pārsla Broka. Pa diviem jauniešiem bija no Smiltenes vidusskolas un tehnikuma, kā arī Apes vidusskolas.

Pārrunājot ar skolēniem par attālinātajām mācībām, Valsts prezidents atzina: “Cilvēks ir sociāla būtne, viņam ir vajadzīgi citi cilvēki, tāpēc ilgstoši nevar strādāt attālināti. Bet uz laiku to var darīt. Strādājot vai mācoties attālināti, jāprot piepildīt savu dienu, jādisciplinē sevi. Dzīvē šī māka plānot laiku un disciplinēt sevi ir ārkārtīgi svarīga. Jūs šo prasmi būsiet ieguvuši jau tagad skolā, kamēr normālos apstākļos jaunieši to apgūst augstskolā. Un to es aicinu uztvert kā pozitīvu aspektu no šī kopumā negatīvā laika.”

Jaunieši piekrita Valsts prezidentam, ka attālinātās mācības nav vieglas, jo daudz vairāk jādara pašam. Ierastajos apstākļos skolas solā var pacelt roku un neskaidro pajautāt skolotājam. Tagad jāizmanto literatūra, internets vai jāsazinās ar klasesbiedriem. Tomēr jaunieši bija vienisprātis, ka, par spīti grūtībām, attālinātas mācības ir nepieciešamas, lai ātrāk pārvarētu pandēmijas izplatību un varētu atgriezties normālā ikdienā.

“Klātienē mācīties ir ierastāk, ērtāk visiem. Taču, mācoties attālināti, var apgūt daudz ko papildu. Tā ir atbildība, laika plānošana, jo pats nosaki, kad ko dari, pats arī sev atbildi, vai esi sasniedzis rezultātu,” viedokli pauda Roberts Kokins no Raunas vidusskolas.

Plaša diskusija raisījās par viltus ziņām. Jaunieši dalījās pieredzē, kā pārbauda ziņu patiesumu, kā arī pauda pārdomas, kāpēc viltus ziņas tiek izplatītas un kāpēc cilvēki ar tām dalās. Skolēni vērtēja, ka bieži vien cilvēki izlasa tikai ziņu virsrakstus, bet nelasa pašu tekstu, kas palīdzētu saprast, ka ziņa nav patiesa. Turklāt cilvēki neaizdomājas par sekām, kas rodas, kad izplata viltus ziņas. Jaunieši uzsvēra, ka sabiedrība šobrīd dzīvo lielā informācijas jūklī un ir jābūt ļoti apdomīgam, lietojot internetu, jāvērtē, no kāda avota ir ziņa, jāprot analizēt saturu.

“Mēs visi labi zinām, ka soci­ālie tīkli dod daudz iespēju, varam tieši sazināties cits ar citu, taču ne visi zina, ka jāprot tas darīt, lai nekļūtu par dezinformācijas un manipulācijas upuri. Soci­ālajos tīklos to panākt ir daudz vieglāk nekā, piemēram, bibliotēkā. Tieši tādēļ ir nepieciešamas zināmas prasmes un ieradumi, kā mēs iegūstam informāciju un to nododam tālāk,” teica Valsts prezidents. Jaunieši jautāja, kā valsti ietekmē viltus ziņas, dezinformācija, vai “Covid – 19” uz visiem laikiem mainīs cilvēku komunikācijas veidus.

Diskusija aizritēja nemanot, tās dalībnieki cits citu papildināja, izsakot atziņas, vērtējumu. “Mū­su topošajā novadā ir lieliski jaunieši. Tās bija vienas no jēgpilnākajām 50 minūtēm manā mūžā,” diskusiju vērtēja tās vadītājs Edgars Plētiens un uzsvēra: “Vērtīgi, ka jaunieši varēja ieklausīties prezidentā kā viedokļu līderī un saprast, ka viņi – skolēni un prezidents – domā līdzīgi. Kritiskā domāšana, informācijas aprite, viltus ziņas – par to jārunā un jārunā. Daudzas prezidenta atziņas noderēs mācību stundās.”

Jaunieši atzina, ka ir interesanti parunāties ar citiem jauniešiem un, protams, Valsts prezidentu. “Dzirdēju jaunas atziņas, kas noderēs arī turpmākajā dzīvē. Par laika plānošanu, ziņu svarīgumu, kā protam tās atsijāt, jo tās ietekmē mūs visus, valsti, demokrātiju kopumā,” atzina Roberts Kokins, bet Pārsla Broka uzsvēra, bijis svarīgi dzirdēt citu jauniešu viedokli. Raunēnietis Kristaps Kažuro mācās Smiltenes vidusskolā un diskusijā pārstāvēja savu skolu: “ Vērtīga tikšanās, dažādi viedokļi, domas, kuras tagad varēs analizēt. Diskusijā neizskanēja standartfrāzes, pie kurām pierasts. Ieguvums mums – dzirdējām Valsts prezidenta viedokli, viņš savukārt mūsu, abpusēja domu apmaiņa vienmēr ir vērtīga,” pēc tikšanās diskusijā teica K.Kažuro.
Valsts prezidenta viesošanās Raunas vidusskolā bija notikums skolēniem. Viņi izmantoja iespēju pa gabalu pamāt E.Levitam un ar interesi tiešsaistē sekoja diskusijai, kas notika pašu skolas zālē. Sarunu un diskusijas laikā visi bija maskās, tika ievēroti drošības noteikumi.

Pirms diskusijas Egils Levits tikās ar Raunas novada domes priekšsēdētāju Eviju Zurģi, domes deputātu, Raunas vidusskolas direktoru Edgaru Plētienu. “Pārrunājām to, kas šobrīd Latvijā svarīgs, arī par novadu reformu, skolas ikdienu “Covid – 19” laikā un citus,” “Druvai” pastāstīja E.Plētiens.

Pēc Raunas apmeklējuma Valsts prezidents viesojās Smiltenē, bet atpakaļceļā uz Rīgu iegriezās Raunā koka paneļa mājā, koka un alumīnija logu ražošanas uzņēmumā “Pavasars”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi