Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

“Valmiermuižas alus” gada laikā iegūst 0,4% Latvijas tirgus

Druva
10:11
14.04.2010
25

Alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” īpašnieki gada laikā, kopš sākta alus ražošana, ir ieguvuši aptuveni 0,4% tirgus, stāsta uzņēmuma īpašnieks Aigars Ruņģis.

Alusdarītava tirgū tiek pozicionēta kā mazā alus darītava, kuras ražošanas jaudas nepārsniegs vienu procentu no alus tirgus. Ruņģis atzīst, ka arī krīzes laikā ir iespējas sākt biznesu nozarē, kur ir sīva konkurence, ja vien jaunais produkts tiek pareizi pozicionēts tirgū.

“Kaut arī sākām strādāt krīzes apstākļos, jaunam un salīdzinoši dārgam produktam ir izdevies atrast savu cienītāju loku. Jebkurā nozarē vienmēr var atrast brīvu nišu, jo nekad nav tā, ka tirgus ir simtprocentīgi nobriedis, kur vairāk nevienam nav vietas. Izvēlējāmies veidot nesteidzīgi darītu dzīvo alu gardēžiem. Pirms vairākiem gadiem, kad vēl apsvērām iespēju veidot alusdarītavu, piedalījos pāris lielās, greznās prezentācijās, kurās neviens nepiedāvāja latviešu nacionālo dzērienu – alu. Ja paskatās latviešu kultūrvēsturē, alu darīja un dzēra tikai svētkos, nevis katru dienu. Tādēļ vēlējāmies radīt kvalitatīvu alu, ko varētu likt galdā svētku reizēs. Šī gada laikā mūsu uzņēmums ir aicināts uz vairākiem pasākumiem un mūsu alus celts galdā kā latviešu šampanietis,” par pirmā gada sasniegumiem stāsta Ruņģis.

“Valmiermuižas alus” galvenais ierobežojums ir uzņēmuma jauda. Alus ir sezonāls produkts, vasarā alus darītava strādā ar pilnu jaudu, savukārt ziemā ir nelielas jaudas rezerves. “Jaudas un tirgus daļas kāpināšana nav pašmērķis, bet gan reputācijas un kvalitātes kāpināšana,” uzsver Runģis.

Uzņēmuma īpašnieki uz šo gadu raugās daudz, daudz optimistiskāk nekā pirms gada. Tagad “Valmiermuižas alum” jau ir savs cienītāju loks, tas ir pieejams lielākajās tirdzniecības ķēdēs Latvijā, kā arī lielākajos restorānos un bāros Rīgā. “Valmiermuižas alus” darītavu ir apmeklējuši jau vairāk nekā 2000 tūristu.

Pagājušā gada beigās uzņēmums aicināja patērētājus novērtēt četras tumšā alus šķirnes, lai izvēlētos vienu visgaršīgāko. Jau šonedēļ uzņēmums alus cienītāju vērtējumam nodos tumšo alu.

“Veidojot tumšā alus receptūru, piedāvājām alus cienītājiem nogaršot un novērtēt četras šķirnes. Mājaslapā bijām izveidojuši īpašu vietni, kurā visi interesenti varēja balsot par garšīgāko alu. Izvēlējāmies ražot alus šķirni, par kuru bija nobalsots visvairāk, pēc pircēju ieteikumiem to nedaudz uzlabojot. Par visām četrām alus šķirnēm saņēmām augstu novērtējumu, kas ir kompliments mūsu aldariem. Pircēju iesaistīšana produktu izstrādē un attīstīšanā ir uzņēmumu mārketinga nākotne, jo Latvija ir maza valsts un interneta piedāvātās iespējas var lieliski izmantot, lai izzinātu patērētāju viedokli,” uzskata Ruņģis.

Šovasar tumšo alu uzņēmums piedāvās tikai restorāniem un bāriem, bet rudenī tas būs nopērkams arī veikalos Latvijā. Uzņēmums plāno, ka ziemas sezonā tas varētu veidot 20% no kopējā “Valmiermuižas alus” apjoma.

Pērn uzņēmums eksperimentējis ar alus drabiņu cepumu receptēm. Sacepuši vairāku veidu un devuši nogaršot alus darītavas tūristiem, kuri tos novērtēja. Tas “Valmiermuižas alu” pamudināja sadarboties ar maiznīcu “Liepkalni”. “Arī turpmāk īstenosim interesantus un radošus eksperimentus, jo mazam uzņēmumam šādi produkti neprasa lielus ieguldījumus un ilgu laiku. Nepieciešams tikai ass prāts un vēlme pamēģināt,” uzskata Ruņģis.

Viņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā vairums Latvijas uzņēmumu, kuru zīmoli uzskatīti par nacionālajām vērtībām, nonākuši ārvalstu investoru kontrolē. Vienlaikus radīta un nu jau stabilas pozīcijas guvusi virkne jaunu zīmolu, piemēram, “Lāču maize”, “Daugava”, “Stendera ziepju fabrika”, “Madara” un tagad arī “Valmiermuižas alus”.

“Manuprāt, mēs varētu sākt runāt par jaunas nacionālo uzņēmumu paaudzes dzimšanu. Bez atzinību jau guvušajiem latviešu zīmoliem es patlaban pamanu aizvien jaunus amatniekus, kas darina oriģinālus augstas kvalitātes izstrādājumus, par kuriem cilvēki “iedegas”. Gluži kā pirms 100 un vairāk gadiem, kad veidojās mūsdienās pārdotie Latvijas uzņēmumi. Taču, lai pasludinātu jauno nacionālo uzņēmumu paaudzi par dzimušu, amatniekiem nepieciešama uzdrošināšanās darboties ar vērienu un prasmīga, laikam atbilstoša preču virzība tirgū,” rezumē Ruņģis.

Kā ziņots, “Valmiermuižas alus” alus darītava ekspluatācijā nodota 2008.gada rudenī, bet alus realizāciju uzņēmums sāka 2009.gada martā. Pērn deviņos mēnešos uzņēmuma neauditētais apgrozījums bija 286 000 latu, pārdodot 236 580 litrus gaišā alus.

Uzņēmums piedāvā arī tūrisma pakalpojumus.

“Valmiermuižas alus” īpašnieki ir juridiskā sabiedrība “B&Š partneri”, kam pieder 66,86% “Valmiermuižas alus” kapitāldaļu, Aigars Ruņģis -30% un Valdemārs Dambekalns -3,14%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
11

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi