Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Valmieras Valsts ģimnāzijā atklās izstādi „Valmierieši ceļā uz Latvijas Republikas neatkarību”

Druva
13:50
07.04.2010
3

Šodien, plkst. 13 Valmieras Valsts ģimnāzijas muzejā norisināsies seminārs Valmieras novadu un Valmieras pilsētas skolu novadpētnieku un muzeju vadītājiem, kura laikā notiks izstādes „Valmierieši ceļā uz Latvijas Republikas neatkarību” atklāšana.

Izstāde tapusi projekta „Es un brīvība” ietvaros, kuru īpaši pusaudžiem organizēja Latvijas Okupācijas muzejs kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. „Uzzinot par šo projektu, nolēmām, ka arī mūsu skolas 7. un 8. klašu skolēni varētu tajā piedalīties,” pastāstīja Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un skolas muzeja vadītāja Ineta Amoliņa. „Brīvība ir ļoti plašs jēdziens un pusaudžiem ir grūti apjaust vārda patieso jēgu. Izdomājām, ka konkursā veidosim Latvijas Republikas neatkarības tēmai veltītu izstādi, jo šogad 4. maijā apritēs 20 gadi kopš atkal esam neatkarīga valsts”.

Kā pastāstīja skolotāja Ineta Amoliņa, tā ir tēma, kas lielākoties tiek pārrunāta 9. un 12. klasēs, taču pārējo klašu skolēniem par to tiek stāstīts ļoti maz. „Viņi zina, ka 4.maijs ir brīvdiena, taču iemeslu, kāpēc tas tā ir, viņi nezina. Vēlējāmies, lai bērni savas valsts vēsturi iepazīst arī no šāda rakursa, ne tikai no mācību grāmatām. Savā ziņā apvienojām patīkamo ar lietderīgo – ar bērnu palīdzību tika izveidota ļoti jauka izstāde, vienlaikus gūstot arī jaunas zināšanas. Bērni tomēr vairāk atceras to, ko paši ir sameklējuši un izlasījuši. Viņiem ir lielāka interese darboties patstāvīgi, nevis tikai klausīties sausos vēstures faktos, ko kāds izklāsta klases priekšā,” atzīst Ineta Amoliņa.

Izstādē atspoguļoti notikumi no 1987. gada līdz 1991. gadam, kad Latvijas Republika atguva savu neatkarību. Izstādes pamatā izmantoti materiāli no Valmieras zonālā arhīva, Valmieras Novadpētniecības muzeja, kā arī no cilvēku personiskajiem arhīviem. „Izstādi veidoja septiņu dalībnieku komanda, taču aktīvi iesaistījās arī kolēģi un bērnu vecāki, palīdzot meklēt lietas, kas būtu saistītas ar tā laika notikumiem. Muzeja stendos redzamas auseklīša formas nozīmītes, prievītes un kaklasaites, kurās ieadīts šis ornaments. Atrodamas vairākas dziesmu grāmatas no Dziesmotās revolūcijas, kas pauž tā laika vienotību un domu, ka dziesmā ir spēks. Pusaudžiem saprotamā valodā izskaidrots par Kārļa Ulmaņa laiku, Latvijas tautas frontes veidošanu, LNNK kustību un citiem vēsturiskiem notikumiem. Viens no skolēniem savai ģimenei un skolotājiem izdalīja arī anketas, kurās bija jautājumi par Padomju varas ierobežojumiem,” stāsta skolotāja.

Viņa piebilst, ka bērni projektā iesaistījušies ar lielu interesi. „Darbu pie projekta uzsākām jau Ziemassvētku brīvdienās. Cītīgi sēdējām Valmieras Integrētajā bibliotēkā, jo, lai izveidotu hroniku par to, kas Valmierā konkrētajā laika posmā noticis, bija jālasa avīzes. Katrs skolēns apņēmās sagatavot savu planšeti un to arī godprātīgi izdarīja. Ar paveikto patiešām varam lepoties,” saka Ineta Amoliņa.

Elīna Neimane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi