Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Valmieras sapnis – moderns nams kultūrai

Mairita Kaņepe
00:00
26.01.2017
46
Img 3787 1

Cerību pilni

Ja pirms gadiem Valmierā sapņoja par kultūras nama kapitālo remontu (pirms valsts ekonomiskās krīzes), saucot to par rekonstrukciju, tad tagad tiek runāts par nama pamatīgu pārbūvi.
Tagad, 2017. gada sākumā, Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners apstiprina – viss virzoties uz to, ka namu reiz pārbūvēs. Sacīto viņš papildina, rādot shēmas, kas apstiprinātas 2016. gada pavasarī.
Valmieras rajona kultūras nams, tagad Valmieras kultūras centrs, pilsētā uzbūvēts 1966. gadā. Lielā ēka Valmieras centrā kultūras un saviesīgai dzīvei kalpojusi pusi gadsimta. Tas pagājušajā gadā arī nosvinēts. Daudzie amatieru mākslas kolektīvu dalībnieki svinējuši, cerot, ka pašvaldībai pietiks mērķtiecības, izveicības un naudas, lai tuvākajos gados valmieriešu saietu namu būtiski mainītu.

Uzcelts tukšā vietā

1944. gadā frontes līnijai pienākot pie Valmieras, pilsētas centrs pamatīgi izpostīts. Tāpēc Rīgas ielas sākuma posmu vēlāk nācies būvēt no jauna. Bija jāpaiet diviem gadu desmitiem, līdz ar lielāku joni tukšajā vietā būvējies jaunais centrs – trīsstāvu daudz-dzīvokļu mājas, lielveikals un kultūras nams. Celts, protams, arī piemineklis Ļeņinam. Tagad gan tajā vietā ik gadu tiek pušķota Ziemassvētku egle.

“Vēl nav pienācis brīdis, ka šis nams kļuvis nelietojams, jo ir pārāk vecs,” par kultūras centra ēku saka direktors Toms Upners un piebilst, ka daļa no iekārtām, kurām jākalpo namā, tajā skaitā uz skatuves, savu laiku tomēr nokalpojušas gan morāli, gan tehniski. “Tās neatbilst mūsdienu kultūras patērētāju prasībām,” taktiski pasaka Toms Upners un domās aizslīd līdz Cēsīm, kur uzcelta koncertzāle, līdz Rēzeknei, kur līdzās kultūras namam uzbūvēta arī koncertzāle ar plašām iespējām koncertdzīves rīkošanai. “Laikam ir jāiet līdzi!” tāda ir valmieriešu lielā apņemšanās.

Domu par nama rekonstrukciju visvairāk lolojuši kultūras centra cītīgākie apmeklētāji, tie ir daudzie pašdarbības kolektīvu dalībnieki. Šo kanti tagad tur kultūras centra administrācija, tā direktors saka: “Ikdienā tā jau ir kļuvusi par nepieciešamību – centra ēkai un aprīkojumam tajā jākļūst modernākam. Lai cik labas savulaik bijušas, skatuves tehnoloģijas ir novecojušas, nemaz nerunājot par vietām zālē.”

Arī nama iekštelpu izskats ir novecojis. Tas redzams ienākot. Līdz ar būvniecību viss izmainīšoties, arī tas, ko kultūras baudītāji īsti neredz, – elektropadeve un ūdens apgāde ēkā. “Ja godīgi, esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brīdinājuma aktu, ka modernizācijas labā kaut kas jādara un defekti ēkā jānovērš. Lai tas varētu notikt, vienīgais ceļš ir ēkas pārbūve,” par to direktors ir pārliecināts.

Sapņo par kamerzāli

Acīmredzot padomju gados nama celtniecības gaitā būs kaut kas nogājis greizi. Lielajā namā Rīgas ielā 10, toreiz Valmieras rajona kultūras celtnei, galvenā ieeja tā arī nav izbūvēta uz ielas pusi.

Tagadējie arhitekti vērtējuši, ka arī turpmāk Valmieras kultūras centra galvenajai ieejai jāpaliek vērstai pret skvēru. Lielākās izmaiņas pārbūvē būs daudzajām telpām pašā namā.

Pēc rekonstrukcijas lielā zāle būšot saglabājusi to pašu vietu, līdzās tai tiks izbūvēta kamerzāle. Tās Valmieras šodienā ļoti pietrūkstot. “Ja iegūstam kamerzāli, tas ļauj cerēt, ka visi Valmieras kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi atkal varēs mēģināt šeit. Šobrīd daudzi kolektīvi mēģinājumos strādā skolu telpās,” komentē Toms Upners. “Ārēji ēkas apjoms izmainīsies tikai ziemeļu pusē, nams varētu tur pacelties trīs stāvos, lai aiz lielās skatuves izbūvētu grimētavas.”

Valmierā iecerēts, ka šogad taps pārbūves tehniskais projekts – ko un kā būvēt, kur un kā atradīsies komunikācijas. Tad pašvaldība konkursa kārtībā varēs meklēt celtniecības darbu izpildītāju.

Caurdzirdīgās sienas

Ja Valmieras kultūras centra lielajā zālē jānotiek sarīkojumam un citā telpā kultūras centrā plānots Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” mēģinājums, centra vadība lūdz diriģentam un mūziķiem mēģinājumu atcelt. Nama sienas ir pārāk skaņas caurlaidīgas. “Pēc rekonstrukcijas sienas būs tādas, ka orķestris varēs mēģināt, tas netraucēs citiem šajā ēkā,” cerību pilns ir direktors. Trešajā stāvā, kur telpas gadu gaitā izmantotas ļoti dažādiem mērķiem, piemēram, savulaik strādājusi arī vietējā televīzija, paredzēts izbūvēt divas mēģinājumu zāles. Tās kalpos ne tikai orķestrim, arī koriem.

Ēkas rekonstrukcijas plānā zīmētas vēl dažādas telpu grupas, domājot par amatierkolektīvu dzīvi. Tā saistās ne tikai ar uzstāšanos, arī ar daudzām sadzīviskām lietām. Vispirms jau ar mēģinājumiem un reizē arī dažādu lietu glabāšanu atbilstoši kolektīvās mākslas raksturam un dalībnieku skaitam. Mūziķiem instrumenti, dejotājiem tērpi, audējiem savas lietas. Ja viss tiks pārdomāts, Valmieras pašvaldības atbalstītie mākslinieciskās darbības kolektīvi varētu gūt jaunu iedvesmu radošajam darbam un just mazāk kreņķu par sadzīvi. “Tāpēc jau mums ir tik svarīgi, lai izdodas labi izbūvēt kamerzāli. Mūsu pašdarbības kolektīvos kopā ir teju seši simti dalībnieku, sākot no mazākajiem, kas tikai mācās”, par sadzīves un koncertdzīves rīkošanu visiem vienā namā aizdomājas Toms Upners.

Ēku nedomā nojaukt

“Atzīsim godīgi, Valmierā nebūvēsim koncertzāli, taču daudzfunkcionāla ēka būs tik un tā,” uzsver direktors Toms Upners. “Kultūras centrs rūpēsies ne tikai par amatiermākslu, arī par kultūras dzīvi ikvienam pilsētniekam. Šajā ēkā valmieriešiem arī turpmāk vajadzētu būt ļoti labiem koncertiem ar viesmākslinieku uzstāšanos. “

2016. gadā Valmieras kultūras centrs uzņēmis vairāk nekā divus simtus dažāda lieluma un dažāda rakstura pasākumus. Cik aktīvi ritējusi kultūras dzīve, ja padomā, ka gadā ir 365 dienas! Iecerēts, ka arī pēc nama pārbūves lielajā zālē varēs uzņemt 700 cilvēku. “Tas ir pietiekams skaits Valmierai, lai rīkotu populārās mūzikas koncertus un pilsētas nozīmes pasākumus, kuri visvairāk pulcē skatītājus. Kamerzāle varētu būt domāta 200 līdz 250 cilvēkiem,” prognozē Toms Upners.

60. gados kultūras namu cēla funkcionālā minimālisma stilā, un to iecerēts saglabāt – minimālisms ar tīrām, skaidrām formām. Pašas ēkas un telpu noformējumā arhitekts Viktors Zarakovskis liek priekšā variēt ar baltās un melnās krāsas saspēli. Šis piedāvājums starp vēl sešiem citiem Valmierā guva atbalstu metu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
145

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
67

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
57

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
74

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
195

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
458
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
27
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi