Ceturtdiena, 23. janvāris
Vārda dienas: Grieta, Strauta, Rebeka

Valmieras sapnis – moderns nams kultūrai

Mairita Kaņepe
00:00
26.01.2017
11
Img 3787 1

Cerību pilni

Ja pirms gadiem Valmierā sapņoja par kultūras nama kapitālo remontu (pirms valsts ekonomiskās krīzes), saucot to par rekonstrukciju, tad tagad tiek runāts par nama pamatīgu pārbūvi.
Tagad, 2017. gada sākumā, Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners apstiprina – viss virzoties uz to, ka namu reiz pārbūvēs. Sacīto viņš papildina, rādot shēmas, kas apstiprinātas 2016. gada pavasarī.
Valmieras rajona kultūras nams, tagad Valmieras kultūras centrs, pilsētā uzbūvēts 1966. gadā. Lielā ēka Valmieras centrā kultūras un saviesīgai dzīvei kalpojusi pusi gadsimta. Tas pagājušajā gadā arī nosvinēts. Daudzie amatieru mākslas kolektīvu dalībnieki svinējuši, cerot, ka pašvaldībai pietiks mērķtiecības, izveicības un naudas, lai tuvākajos gados valmieriešu saietu namu būtiski mainītu.

Uzcelts tukšā vietā

1944. gadā frontes līnijai pienākot pie Valmieras, pilsētas centrs pamatīgi izpostīts. Tāpēc Rīgas ielas sākuma posmu vēlāk nācies būvēt no jauna. Bija jāpaiet diviem gadu desmitiem, līdz ar lielāku joni tukšajā vietā būvējies jaunais centrs – trīsstāvu daudz-dzīvokļu mājas, lielveikals un kultūras nams. Celts, protams, arī piemineklis Ļeņinam. Tagad gan tajā vietā ik gadu tiek pušķota Ziemassvētku egle.

“Vēl nav pienācis brīdis, ka šis nams kļuvis nelietojams, jo ir pārāk vecs,” par kultūras centra ēku saka direktors Toms Upners un piebilst, ka daļa no iekārtām, kurām jākalpo namā, tajā skaitā uz skatuves, savu laiku tomēr nokalpojušas gan morāli, gan tehniski. “Tās neatbilst mūsdienu kultūras patērētāju prasībām,” taktiski pasaka Toms Upners un domās aizslīd līdz Cēsīm, kur uzcelta koncertzāle, līdz Rēzeknei, kur līdzās kultūras namam uzbūvēta arī koncertzāle ar plašām iespējām koncertdzīves rīkošanai. “Laikam ir jāiet līdzi!” tāda ir valmieriešu lielā apņemšanās.

Domu par nama rekonstrukciju visvairāk lolojuši kultūras centra cītīgākie apmeklētāji, tie ir daudzie pašdarbības kolektīvu dalībnieki. Šo kanti tagad tur kultūras centra administrācija, tā direktors saka: “Ikdienā tā jau ir kļuvusi par nepieciešamību – centra ēkai un aprīkojumam tajā jākļūst modernākam. Lai cik labas savulaik bijušas, skatuves tehnoloģijas ir novecojušas, nemaz nerunājot par vietām zālē.”

Arī nama iekštelpu izskats ir novecojis. Tas redzams ienākot. Līdz ar būvniecību viss izmainīšoties, arī tas, ko kultūras baudītāji īsti neredz, – elektropadeve un ūdens apgāde ēkā. “Ja godīgi, esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brīdinājuma aktu, ka modernizācijas labā kaut kas jādara un defekti ēkā jānovērš. Lai tas varētu notikt, vienīgais ceļš ir ēkas pārbūve,” par to direktors ir pārliecināts.

Sapņo par kamerzāli

Acīmredzot padomju gados nama celtniecības gaitā būs kaut kas nogājis greizi. Lielajā namā Rīgas ielā 10, toreiz Valmieras rajona kultūras celtnei, galvenā ieeja tā arī nav izbūvēta uz ielas pusi.

Tagadējie arhitekti vērtējuši, ka arī turpmāk Valmieras kultūras centra galvenajai ieejai jāpaliek vērstai pret skvēru. Lielākās izmaiņas pārbūvē būs daudzajām telpām pašā namā.

Pēc rekonstrukcijas lielā zāle būšot saglabājusi to pašu vietu, līdzās tai tiks izbūvēta kamerzāle. Tās Valmieras šodienā ļoti pietrūkstot. “Ja iegūstam kamerzāli, tas ļauj cerēt, ka visi Valmieras kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi atkal varēs mēģināt šeit. Šobrīd daudzi kolektīvi mēģinājumos strādā skolu telpās,” komentē Toms Upners. “Ārēji ēkas apjoms izmainīsies tikai ziemeļu pusē, nams varētu tur pacelties trīs stāvos, lai aiz lielās skatuves izbūvētu grimētavas.”

Valmierā iecerēts, ka šogad taps pārbūves tehniskais projekts – ko un kā būvēt, kur un kā atradīsies komunikācijas. Tad pašvaldība konkursa kārtībā varēs meklēt celtniecības darbu izpildītāju.

Caurdzirdīgās sienas

Ja Valmieras kultūras centra lielajā zālē jānotiek sarīkojumam un citā telpā kultūras centrā plānots Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” mēģinājums, centra vadība lūdz diriģentam un mūziķiem mēģinājumu atcelt. Nama sienas ir pārāk skaņas caurlaidīgas. “Pēc rekonstrukcijas sienas būs tādas, ka orķestris varēs mēģināt, tas netraucēs citiem šajā ēkā,” cerību pilns ir direktors. Trešajā stāvā, kur telpas gadu gaitā izmantotas ļoti dažādiem mērķiem, piemēram, savulaik strādājusi arī vietējā televīzija, paredzēts izbūvēt divas mēģinājumu zāles. Tās kalpos ne tikai orķestrim, arī koriem.

Ēkas rekonstrukcijas plānā zīmētas vēl dažādas telpu grupas, domājot par amatierkolektīvu dzīvi. Tā saistās ne tikai ar uzstāšanos, arī ar daudzām sadzīviskām lietām. Vispirms jau ar mēģinājumiem un reizē arī dažādu lietu glabāšanu atbilstoši kolektīvās mākslas raksturam un dalībnieku skaitam. Mūziķiem instrumenti, dejotājiem tērpi, audējiem savas lietas. Ja viss tiks pārdomāts, Valmieras pašvaldības atbalstītie mākslinieciskās darbības kolektīvi varētu gūt jaunu iedvesmu radošajam darbam un just mazāk kreņķu par sadzīvi. “Tāpēc jau mums ir tik svarīgi, lai izdodas labi izbūvēt kamerzāli. Mūsu pašdarbības kolektīvos kopā ir teju seši simti dalībnieku, sākot no mazākajiem, kas tikai mācās”, par sadzīves un koncertdzīves rīkošanu visiem vienā namā aizdomājas Toms Upners.

Ēku nedomā nojaukt

“Atzīsim godīgi, Valmierā nebūvēsim koncertzāli, taču daudzfunkcionāla ēka būs tik un tā,” uzsver direktors Toms Upners. “Kultūras centrs rūpēsies ne tikai par amatiermākslu, arī par kultūras dzīvi ikvienam pilsētniekam. Šajā ēkā valmieriešiem arī turpmāk vajadzētu būt ļoti labiem koncertiem ar viesmākslinieku uzstāšanos. “

2016. gadā Valmieras kultūras centrs uzņēmis vairāk nekā divus simtus dažāda lieluma un dažāda rakstura pasākumus. Cik aktīvi ritējusi kultūras dzīve, ja padomā, ka gadā ir 365 dienas! Iecerēts, ka arī pēc nama pārbūves lielajā zālē varēs uzņemt 700 cilvēku. “Tas ir pietiekams skaits Valmierai, lai rīkotu populārās mūzikas koncertus un pilsētas nozīmes pasākumus, kuri visvairāk pulcē skatītājus. Kamerzāle varētu būt domāta 200 līdz 250 cilvēkiem,” prognozē Toms Upners.

60. gados kultūras namu cēla funkcionālā minimālisma stilā, un to iecerēts saglabāt – minimālisms ar tīrām, skaidrām formām. Pašas ēkas un telpu noformējumā arhitekts Viktors Zarakovskis liek priekšā variēt ar baltās un melnās krāsas saspēli. Šis piedāvājums starp vēl sešiem citiem Valmierā guva atbalstu metu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Drošība skolās un bērnudārzos

00:00
23.01.2025
4

Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolā pagājušajā otrdienā norisinājās Cēsu novada izglītības iestāžu vadītāju seminārs, veltīts drošības jautājumiem. Kā pastāstīja semināra rīkotāja, novada pašvaldības Iz­glītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska, jautājumi par rīcību krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā ir aktuāli izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem, arī pedagogiem un direktoriem. Tie ir pamatoti, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrai­nā […]

Jaunpiebaldzēni atklāj “Apslēptās zināšanas” par Cēsu novadu

06:39
22.01.2025
21

Par godu Cēsīm kā kultūras galvaspilsētas atklāšanai Jaunpiebalgā erudīcijas un jautro mirkļu spēle “Apslēptās zināšanas” tika aizvadīta ar nosaukumu “Cēsu novads pievelk” un visi jautājumi bija par un ap novadu. Jaunpiebalgas Kultūras centra kultūras pasākumu organizatore Ieva Dūrīte-Cera pastāsta, ka desmit raundos divu stundu garumā izskanēja 50 jautājumi, kas aptvēra novada vēsturi, kultūru, sportu, tūrismu, […]

Ar kultūru galvās, pilīs un sētās

00:00
22.01.2025
65

Kamēr daļa cēsnieku sestdienas vakarā nesteidzīgi baudīja Cēsu kafejnīcu piedāvājumu, daudzi pilsētnieki un viesi plūda uz centru – Vienības laukumu, kur notika “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas pasākums “Gaismas aicinājums”. Atklāšanas performancē uzstājās komponists un sitam­instrumentālists Rihards Zaļupe un Sigvards Dižais, Cēsu Teātra aktieri pārsteidza ar izjustu dzeju, ko runāja no laukumam blakus […]

Pasakains mirdzums Vecpiebalgā

19:47
21.01.2025
56

Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu aizvadītajā sestdienā ieskandināja arī Vecpiebalgā ar Vecpiebalgas kultūras nama vadītājas Zigrīdas Ruicēnas ievadvārdiem, skaņdarbiem zvanu ansambļa “Primus” izpildījumā un novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ata Egliņa-Eglīša videouzrunu, kurā viņš uzsvēra Piebalgas īpašo vietu un nozīmi Latvijas kultūras kartē. Atklāšanas norises kulminācija bija zīmes “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” iedegšana Vecpiebalgas Viesistabā. To […]

Atver sajūtas ar mūziku, tēliem un krāsām

19:43
21.01.2025
117

Skujenes Tautas namā Kultūras galvaspilsētas gada atklāšanai bija pieskaņots īpašs notikums – vizuālo sajūtu festivāla “Terra”* pasākums “Portal”. Elektroniskā mūzika, savīta ar spilgtu krāsu veidotām gaismas abstrakcijām, skujeniešiem bija jaunums, atzīst Tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa, taču ne viens vien ar interesi izbaudīja neparasto notikumu.“Portal” bija festivāla “Terra” iepazīšanas pasākums, pastāstīja S.Krastiņa. Vasarā Skujenē iecerēts […]

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
40

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Tautas balss

Tā nedrīkst notikt

19:20
21.01.2025
29
Lasītāja Z. raksta:

“Tas, kā notiek Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšana, gudrus, zinošus un pieredzējušus speciālistus aizvien vairāk atturēs no kandidēšanas uz augstiem, atbildīgiem amatiem. Kam viņiem vajadzīga tā jezga, kādu dzirdam, ja viņi ir pieprasīti un labi apmaksāti profesionāļi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Neesmu tik zinoša, lai spriestu, vai iepriekšējais prezidents Mārtiņš Kazāks strādāja pietiekami […]

Ne katram var uzticēties

19:20
21.01.2025
19
Cēsnieks J. raksta:

“Gribu brīdināt novadniekus, ka Cēsīs kāds cilvēks, kurš piedāvā santehnikas pakalpojumus, rīkojas negodīgi. Apskata vietu, kur vajadzīgs remonts, palūdz naudu materiālu iegādei, solītajā laikā neparādās, neatbild uz telefona zvaniem, pēc laiciņa piezvana, sola atdot naudu un tad atkal pazūd,” pastāstīja cēsnieks J. un piebilda, ka vērsies arī Valsts policijā.

Gaidīja vairāk

19:19
21.01.2025
11
4
Trīs bērnu māmiņa raksta:

“Cēsīs Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanā gaidīju lielu gaismas šovu, vismaz tā biju sapratusi no publicētās informācijas. Aizgājām kopā ar bērniem, bet cerētā nebija. Nevar sacīt, ka bija slikti, bija laba mūzika, arī gaismas atrakcija bija jauka, bet piemērota mazākam cilvēku skaitam. Tik lielam notikumam bijām iedomājušies tiešām īstu gaismas izrādi,” piedzīvotajā dalījās trīs bērnu māmiņa.

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
18
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
49
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Sludinājumi