Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Valmieras pilsētas uzturēšanas darbus vēl gadu veiks SIA „Valmieras Komunālā saimniecība”

Druva
15:40
18.03.2010
4

Valmieras pilsētas pašvaldības dome ceturtdien, 18.martā nolēma slēgt vienošanos ar SIA „Valmieras Komunālā saimniecība”par Valmieras pilsētas uzturēšanas darbu veikšanu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 31.martam.

Valmieras pilsētas pašvaldības dome 2009.gada 26.februārī nolēma slēgt līgumu uz trīs gadiem ar SIA „Valmieras Komunālā saimniecība” par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu. Katru gadu tiek pārskatīts darbu apjoms un finansējums.

Uzņēmums vēl gadu veiks Valmieras ielu bedrīšu remontu, brauktuvju malu un pļavu mehanizētu pļaušanu, asfaltēto un grantēto ielu uzturēšanu vasarā un ziemā, ceļa zīmju uzstādīšanu un remontu, ielu horizontālos apzīmējuma veidošanu, SIA uzturēs un labiekārtos kapsētas, rūpēsies par pārvietojamo tualešu izvietošanu un apkopi, klaiņojošo dzīvnieku patversmi, bērnu rotaļu laukumu uzturēšanu, pilsētas teritoriju kopšanu, to vidu arī ietvju mehanizēto kopšanu, autobusu pieturu un stāvlaukumu, pilsētas zaļo zonu- parku un skvēru kopšanu, koku uzturēšanu, ziedu stādījumu iegādi un puķu dobju kopšanu.

Šo darbu veikšanai 2009.gadā atvēlēti LVL 490 800. Ielu bedrīšu remontam vienošanās periodā tiks tērēti 70 000 lati. Asfaltēto ielu slaucīšanai un ielu malu pļaušanai-

24 000 lati. Grantēto ielu uzturēšanai tiks izmantoti 40 000 lati. Ielu uzturēšanai ziemas periodā jeb tā sauktā ziemas dienesta uzturēšanai- 151 260. ceļa zīmju maiņai, uzstādīšanai, remontam vienošanās periodā tērēs 12 800 lati, savukārt ielu horizontāliem apzīmējumiem- 5000. Tiltu uzturēšanai pašvaldības budžetā atvēlēti 1000 lati, savukārt caurteku, grāvju slūžu uzturēšanai- 9000.

Pašvaldības 2010.gada budžetā 39 740 lati atvēlēti pilsētas kapsētu (Pilsētas, Dīvala, Brēžas, Kocēnu) uzturēšanai un kopšanai. Šī finansējuma ietvaros uzņēmuma darbiniekiem uzticēts kopt un uzturēt ievērojamu sabiedrisku un kultūras darbinieku kapavietas un mākslas pieminekļus, veikt kapu teritoriju, zālāju, celiņu, ikdienas uzturēšanu un kopšanu. Uzņēmums rūpēsies arī par pārvietojami tualešu, kas novietotas pilsētā, ikdienas uzkopi un izvietošanu. Klaiņojošo dzīvnieku patversmei, kas gādā par pilsētā klaiņojošu suņu un kaķu noķeršanu, atvēlēti 12 000 lati. Bet četru bērnu rotaļu laukumu un viena skeitparka uzturēšanai – 4000 lati.

Pilsētas zaļās zonas uzturēšanai šajā gadā atvēlēti 100 000 lati. Šo līdzekļu ietvaros „Valmieras Komunālā saimniecība” veiks autobusu pieturvietu kopšanu, ziemā attīrot tās no sniega, nodrošinot autobusu piebraukšanu, nepieciešamības gadījumā arī kaisot pretslīdes materiālu. Tiks tukšotas atkritumu urnas. Tiks nodrošināta pilsētas centra zaļās zonas (vecpilsēta, skvērs starp tirdzniecības galeriju un Kultūras centru, teritorija pie autoostas) kopšana un pilsētas parkos un skvēros celiņu tīrīšana ziemā un zālāja pļaušana vasarā, kā arī atkritumu urnu tukšošana.

Koku uzturēšanai pašvaldība atvēlējusi 6000 latu. Savukārt ziedu stādījumu iegādei un kopšanai- 10 000.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi