Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Valmieras mērs: Budžeta konsolidācija “sitīs” pa pašvaldību kabatām

Druva
11:00
04.11.2011
13

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (TP) uzskata, ka budžeta konsolidācija sāpīgi “sitīs” pa pašvaldību kabatām.

“Valsts budžeta konsolidācija netiks veikta tikai uz pašvaldību rēķina. Pašvaldībām nav iemesla uzskatīt, ka tās sagaida kādi traģiski pasākumi,” tā trešdienas rītā medijos tiek citēts jaunais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

“Ja vien dienu iepriekš no citu pilsētu vadītājiem turpat publiskajā telpā neizskanētu skarbs vērtējums valsts budžeta plānotājiem un arī pašam nenākoties uzklausīt valdības pārstāvju prātojumus par 2012.gada valsts budžeta prognozēm, droši vien ar atvieglotāku nopūtu gaidītu jaunā ministra paustā piepildījumu,” aģentūrai LETA sacīja Boķis.

Diemžēl realitāte solās būt daudz skarbāka un pašvaldībām pretēji ministra apgalvojumam ir pamats kļūt bažīgākām un satraukties par finansiālām iespējām. Valdībā nopietni tiek apspriesta iespēja veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali, samazinot pašvaldībām saņemamo apjomu no 82% pašreiz uz pat 76% nākamgad. Lieki piebilst, ka IIN ir pašvaldību galvenais ienākumu avots. Turklāt situācijai par labu nerunā arī fakts, ka pašvaldībām no nākamā gada būs jārod līdzekļi garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalstiem, dzīvokļu pabalstiem, bezmaksas pārvadājumiem, kas līdz šim tika finansēti no tā saucamā sociālā tīkla. Turklāt pašvaldību budžetu apjoms vistiešāk saistāms arī ar energoresursu cenām, kas nebūt nekļūst zemākas.

“Ņemot vērā, ka zināmā mērā ir notikusi politiskā pēctecība, jo valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) ir bijis klāt iepriekšējo ministru lēmumiem, vai valdībai nebūtu jāmanto arī to locekļu vēl šovasar solītais Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē, ka, neskatoties uz pārmaiņām sociālā budžeta administrēšanā, IIN apjoms pašvaldībām netiks mainīts?” jautā Valmieras mērs.

Tieši pašvaldības pirmās un visciešāk sajuta gan krīzes tuvošanos, gan tās sekas. Un tas ir mīts, ka pilsētu un novadu pārvaldes krīzes gados turpinājušas “dzīres” un nav mazinājušas izdevumus, to vidū darbinieku atalgojumu u.tml. Pašvaldību budžeti pēdējo gadu laikā ir sarukuši 30%-40% apmērā.

“Uzskatu, ka mēs, to vidū arī Valmieras pilsētas pašvaldība, paklausīgi esam pakļāvušies valdības norādījumiem. Turklāt reālās nodokļu maksātāju iemaksas valsts kasē ātri un neizbēgami apturēja vai ikkatras pašvaldības sapņus par attīstību par pašu līdzekļiem. Labi, ka iekšējo patēriņu šajā laika sekmēja un uzturēja pieejamā Eiropas Savienības nauda.

Pašvaldības ir un būs “pirmā pietura” šīs valsts iedzīvotājiem. Lai tās nepārvērstos par vietām, kur tikai izsniedz valsts obligātos sociālās palīdzības pabalstus, es ceru, ka valdības pārstāvji un 2012.gada valsts budžeta veidotāji ieklausīsies pašvaldībās un nepieciešamais konsolidācijas apjoms tiks panākts nevis uz pašvaldību, bet uz valstī tik nepieciešamo racionālo reformu rēķina,” teica Boķis. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
4

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
96

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
337
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi