Jau tuvākajā laikā varētu rast līdzekļus zemnieku akūtajai vajadzībai pēc apgrozāmajiem līdzekļiem pavasara sējai un citiem lauku darbiem, jo valdība lems par aptuveni 20 miljonu latu novirzīšanu, lai caur “Latvijas Hipotēku un zemes banku” izsniegtu īstermiņa aizdevumus zemniekiem, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Līdz šim, lai arī “Hipotēku bankā” bijusi atvērta palīdzības programma apgrozāmo līdzekļu saņemšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā liegta lauksaimnieciskajai ražošanai. Tagad valdība mēģina situāciju labot un, iespējams, pēc kāda laika zemniekiem kredītos “Hipotēku bankā” būs pieejami vismaz 20 miljoni latu, bet iespējams – arī vairāk.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs raidījumam skaidro, ka ir kaut kādas naudas rezerves, kuras varētu atbrīvoties, un ir vienošanas ar valdības vadītāju un finanšu ministru, ka nauda tiek iedota zemniekiem kā kredītresursi īstermiņa kredītam sējas darbiem un turpmāko vasaras darbu veikšanai.
Konkrēta atbilde, vai un cik daudz naudas atvēlēs zemniekiem, gaidāma trešdien, 7.aprīlī. Pēc tam nodoms aizdot zemniekiem naudu jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu, un tikai tad “Hipotēku banka” varētu sākt pieņemt zemnieku iesniegumus, ziņoja raidījums.
Zemkopības ministrs cer, ka nauda līdz zemniekiem nonāks vēl pavasara darbu laikā un pirmie aizdevumi apgrozāmiem līdzekļiem varētu būt pēc mēneša. Kam naudu aizdot, vērtēs “Hipotēku banka” pēc konkrētiem iesniegumiem, bet uz to pretendēt varēs jebkurš lauksaimnieks. Tikām, vēl gaidot lēmumu par naudas piešķiršanu, ir ieskicēti izsniegšanas nosacījumi. Viena saimniecība varēs pieteikties uz īstermiņa aizdevumu no 5000 latiem līdz maksimums 1,5 miljoniem latu, un aizdevums būs jāatdod gada laikā.
Iepriekšējos gados lielākās saimniecības ik pavasari no bankām aizņēmās apgrozāmos līdzekļus, par tiem sēja, mēsloja, lēja degvielu, rudenī novāca ražu, kredītu atdodot jau tai pašā rudenī. Bankas tagad aizdevumus ir atteikušas, tādēļ tiek meklēti rezerves varianti. Tā, piemēram, zemnieki vienojas ar tirgotājiem, kuri uzņēmušies tādas kā bankas funkcijas un preci dodot uz parāda. Rudenī aizņemtais ar procentiem jāatdod. Viens otrs tirgotājs pret izsniegto preci prasa arī ķīlu – lauksaimniecības tehniku vai zemi, stāstīja raidījums.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzinis, ka apgrozāmo līdzekļu trūkst lielākajā daļā saimniecību. Ja tos neizdosies iegūt, tas nozīmē, ka būtiski var sarukt iegūtās produkcijas daudzums. Savukārt lauksaimniecības produkcija veido aptuveni sesto daļu no Latvijas eksporta kopapjoma.
Lauksaimnieki projektus rakstījuši jau savlaicīgi, vēl pagājušajā gadā, cerot, ka naudu atradīs. Tomēr “bankas pieteikumus skatīja pusgadu, un tad atteica. Tā tāda nekorekta attieksme, ja vari, tad vari, ja nē – vajag pateikt”, raidījumam “De facto” saka Lazdiņš.
Pēc LETA
Komentāri