Darināt krēslus no liektām lazdas un kārkla klūgām – tā ir jaunpiebaldzēna Zigmunda Kaspržaka aizraušanās jau septiņus, astoņus gadus. Savulaik strādājis galdniecībā, arī tagad, būdams pensijā, koku nav aizmirsis.
“Arodu man iemācīja pati dzīve. Līdzīgus krēslus redzēju žurnālos, gribēju pamēģināt tādus uzmeistarot. Sākumā gan negāja viegli, bet kad iepraktizējos, tad jau veicās arvien labāk. Labprāt pie sevis uzņēmu arī mācekļus. Tomēr darbam vajadzīga liela pacietība, ja tā ir, krēslu nav sarežģīti izgatavot,” atklāj Z.Kaspržaks, norādot, lai tiktu pie kārotā krēsla, vajadzīgas lazdas vai kārkla klūgas, daži instrumenti un radošs, rūpīgs darbs. Viņaprāt, katrs interesents, ieklausoties koka meistara padomos, savām rokām varētu izgatavot glītu krēslu, kas labi iederēsies verandā, uz balkona vai lapenītē. “Krēslus sākotnēji taisīju pats sev, bet cilvēki, pie manis viesojoties, tos pamanīja, viņiem iepatikās, sāka interesēties, vai viņi arī pie tādiem varētu tikt. Man prieks, ka krēsli patīk ne vien pašam, bet arī citiem,” gandarīts Zigmunds. Tuvinieku un paziņu mudināts, meistars vairākkārt krēslus rādījis izstādēs, arī “Izvēlies Piebalgas preci”. Tiem ik gadu ir liela piekrišana, tādēļ vaļasprieks reizēm ļauj arī nopelnīt. “Pītie krēsli ir ļoti dārgi. Izstāžu kompleksā “Rāmava” šogad manīju, ka tāds maksā pat ap 200 latu. Mūsu cilvēki nav tik bagāti, lai ko tādu atļautos. Savus krēslus, kas izskatās gluži tāpat, kā dārgie, gribētājiem es atdevu krietni lētāk – par pārdesmit latiem. Cilvēkiem tie patīk, priecājas, ka var nopirkt lēti,” stāsta piebaldzēns. Ierasti krēslu darināšanai viņš pievēršas pavasarī, tad brīvāks no citām nodarbēm. Atminoties, ka pirmos krēslus darinājis no lazdas, vēlāk atklājis, ka labs lietaskoks ir arī kārkls: “Meistari, kuri nopietni nodarbojas ar krēslu pīšanu, speciāli šim nolūkam audzē vajadzīgo materiālu. Es tā nedaru. Kokus, krūmus noskatu grāvmalās.Materiālu gādāju vecā mēnesī, to nemērcēju. Strādājot ar lazdu, to nemizoju, jo bez mizas lazdu klūgas nav iespējams saliekt – tās lūst. Turklāt nemizotam kokam piemīt liela estētiskā vērtība, dabīga lazda izskatās skaistāk.” Krēslu darinātājs atklāj, ka klūgas vislabāk locīt, kamēr zaļas. Tad saulītē krēslus var žāvēt. “Lielā karstumā tos žāvēt nedrīkst, tad krēsls nesanāks. Pavasarī, vasarā ir tāds laiks, ka ātri koks žūst. Tādēļ arī esmu izvēlējies tos darināt šajos gadalaikos,” teic meistars. Z. Kaspržaks saka – viņa gatavotos krēslus nevar saukt par pītiem, kā daudziem gribas teikt. “Pītais krēsls ar laiku sāk čīkstēt, bet manis darinātie ne.Vien neiesaku tos lietot istabā, jo tie gatavoti balkoniem, āra nojumēm. Šāds krēsls no lazdas vai kārkla var kalpot ilgi. Joprojām pats sēžu savā pirmajā taisītajā krēslā. Suns jau to apgrauzis, bet joprojām labi kalpo. Ja krēslu neturēs lietū, tad mūžs tam ilgs,” pārliecināts Z.Kaspržaks. Taujāts par krēslu noietu, Zigmunds teic, ka pērn iztaisījis astoņus krēslus, neviens pašam nav palicis: “Cik esmu izgatavojis, tik vienmēr pircēji nopirkuši. Ar kvalitāti visi bijuši apmierināti. Krēsli aizgājuši jau pa visu Latviju – Jelgavā divi, Alūksnē četri un arī citviet kāds aizvests.” Anda Dzenža
Komentāri