Neraugoties uz pēdējo divu gadu laikā piedzīvotajiem notikumiem un krīzes ietekmi gandrīz katrā ģimenē, jau vairākus mēnešus pēc kārtas iedzīvotāji savos vērtējumos par ekonomisko situāciju valstī pēc gada, kļuvuši ievērojami optimistiskāki, savukārt vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka pēc pieciem gadiem situācija Latvijā noteikti būs uzlabojusies, šādi dati iegūti jaunākajā “DnB Nord Latvijas barometrā”.
Pētījumā noskaidrots, ka ar pašreizējo situāciju valstī cilvēki nav apmierināti. Jautājot, kā respondenti vērtē Latvijas ekonomikas stāvokli, lielākā daļa jeb 54% pauda uzskatu, ka tas ir ļoti slikts, bet kā drīzāk sliktu to vērtēja 35%. Tikai par diviem procentpunktiem, līdz 10%, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas situāciju kopumā vērtēja kā viduvēju, savukārt 1% paudis, ka tas ir labs vai drīzāk labs.
“DnB Nord Latvijas barometrā” noskaidrots, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ievērojami jeb par 13 procentpunktiem, līdz 40%, pieaudzis to cilvēku skaits, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija Latvijā patlaban nemainās. Kā skaidro pētījuma autori, tas noticis galvenokārt uz pesimistu rēķina, jo kopš decembra no 69% līdz 50% samazinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka situācija pasliktinās. Līdzīgi uzlabojumi vērojami arī jautājumā par to, kā iedzīvotāji prognozē Latvijas ekonomikas stāvokli pēc gada, jo kopš novembra optimistu skaits, kas uzskata, ka tas uzlabosies, pieaudzis no 12% līdz 21%.
“DnB Nord Latvijas barometrā” respondenti bijuši nedaudz optimistiskāki arī jautājumos par ģimenes materiālā stāvokļa novērtējumu. 44% (iepriekšējā mēnesī tikai 37%) pauda, ka pašreiz savu finansiālo stāvokli vērtē kā viduvēju, bet par drīzāk sliktu vai ļoti sliktu to uzskata 48% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā pētījumā.
“Pieaug gan bezdarbs, gan budžeta deficīts, gan valsts ārējais parāds, taču tā vien izskatās, ka sabiedrība no sliktajām ziņām ir tik ļoti nogurusi, ka tās vairs īsti nesadzird. Tā kāri tver katru pozitīvi ietonēto jaunumu un ap tiem pakāpeniski būvē savu jauno realitātes redzējumu. Cilvēkiem pamazām atgriežas pārliecība, ka viņi atkal sāk kontrolēt situāciju. Un tas ir labi, jo, ja pareiza ir atziņa, ka apziņa ir primāra, bet matērija – sekundāra, no tā izriet, ka pozitīvām izmaiņām vispirms jānotiek cilvēku prātos, un tikai vēlāk mēs redzēsim pozitīvās pārmaiņas materiālajā pasaulē. Savukārt “DnB Nord Latvijas barometra” dati rāda, ka pozitīvās pārmaiņas cilvēku prātos pakāpeniski notiek,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Jautājums, kurā “DnB Nord Latvijas barometrā” vēl arvien vērojams pieaugošs pesimisms, vērojams saistībā ar laba darba atrašanas iespējām, jo 66% aptaujāto pauda uzskatu, ka tādu atrast nav iespējams, kam pievienojās 23% ar uzskatu, ka tas drīzāk nav iespējams. Tikai 5% šādas iespējas vērtēja kā viduvējas, bet optimistu skaits, kas vēl arvien uzskata, ka labu darbu arī esošajā situācijā atrast var, bija tikai 1%.
“DnB Nord Latvijas barometra” otrajā daļā noskaidrotas respondentu domas par to, kā viņi prognozē savu dzīvi pēc pieciem gadiem. Domājot par to, kā mainīsies katra personīgie ienākumi, iedzīvotāji bijuši salīdzinoši optimistiski, jo 39% pauda uzskatu, ka tie pieaugs. Turpretī 24% uzskatīja, ka katru mēnesi saņems tikpat daudz naudas kā pašreiz, bet 7% – nedaudz mazāk. Tikai 6% pauda viedokli, ka ienākumi būs ievērojami samazinājušies, bet tieši tik pat respondentu sacīja, ka viņus tas viss kopumā neskars, jo viņi Latviju pēc pieciem gadiem būs pametuši.
Noskaidrojot galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki domā, ka viņu ienākumi pēc pieciem gadiem varētu būt lielāki nekā pašreiz, lielākā daļa jeb 70% izvēlējās atbildi, ka galvenais noteicošais iemesls būs ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā. Tikai 22% sacīja, ka, iespējams, kāds no ģimenes locekļiem sāks pelnīt vairāk, un tikpat liela aptaujāto daļa pauda viedokli, ka naudas daudzumu budžetā izdosies palielināt, virzoties augstāk pa karjeras kāpnēm.
“Latvijas iedzīvotāji visumā ir optimistiski, taču nedaudz arī fatālisti un izteikti konservatīvi. Viņi pārāk daudz skatās uz sevi kā apstākļu upuriem, pārāk daudz sagaida no ārējiem spēkiem – valdības, vispārējās ekonomiskās situācijas. Cilvēki nenovērtē, cik ļoti lielā mērā labklājība ir atkarīga no viņiem pašiem,” atzīst “DnB Nord Bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
“DnB Nord Latvijas barometrā” arī noskaidrots, ka trīs galvenie faktori, kas tuvāko piecu gadu laikā veicinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju acīs ir uzņēmumu skaita un aktivitātes pieaugums, strukturālās reformas valsts pārvaldē, kā arī atbalsts prioritārajām nozarēm valsts ekonomikā. Savukārt par trīs populārākajām nozarēm, kuras īpaši jāattīsta, lai nodrošinātu eksportu, iedzīvotāji nosauca koksni un tas izstrādājumus, pārtikas produktus un tranzītu.
“No četriem lielākajiem pašreizējiem eksporta ieņēmumu avotiem trīs iekļuvuši respondentu veidotā saraksta augšgalā: koksne, pārtika un tranzīts. Taču otrais reāli lielākais eksporta ieņēmumu avots kopumā un nozīmīgākais preču eksporta postenis – metālapstrādes un mašīnbūves produkti – ierindojies tikai septītajā vietā ar 11% atbilžu. Šo nozari cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas atzīt par Latvijas ekonomikai “organiski” atbilstošu. Turpretim tādas izteikti tradicionālas un ar laukiem saistītas nozares kā koksni un pārtiku min daudz vairāk aptaujāto – attiecīgi 55% un 48%. Acīmredzot metālapstrādei un mašīnbūvei traucē joprojām dzīvie priekšstati par padomju laika “hipertrofēto” rūpniecību, kas Latvijai bijusi “uzspiesta no augšas”. Atbildes parāda, ka ekonomikas nākotni cilvēki stipri saista ar vietējo izejvielu izmantošanu,” apgalvo Strautiņš.
Iedzīvotājiem arī tika vaicāts, kādām valstīm Latvija attīstības ziņā pēc pieciem gadiem varētu līdzināties. Visbiežāk jeb 39% gadījumu respondenti sacīja, ka Igaunijai un Lietuvai, savukārt 14% uzskatīja, ka kādai no Āfrikas valstīm, piemēram, Zimbabvei, bet 6% – ka Skandināvijas valstīm.
“DnB NORD Latvijas barometrs”, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri