Vairāk nekā 70 zemessargi Alūksnē sākuši pilnveidot militārās iemaņas, lai pēc apmācību posma beigšanas gada otrajā pusē sāktu pildīt dienesta pienākumus Lielbritānijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā, liecina militāro ziņu portālā “Sargs.lv” publicētā informācija.
Vienlaikus apmācības notiek arī Dobelē, kur vairāki zemessargi apgūst izlūkošanas prasmes, un Ogrē, kur notiek inženieru grupas apmācība.
Līdz šim zemessargi jau ir pilnveidojuši individuālās kaujas iemaņas, un ir notikusi arī dažādu speciālistu un nodaļas komandieru apmācība.
Šajā apmācību posmā, kas tiek organizēts gan kā teorētiskās nodarbības, gan kā praktiskie vingrinājumi, tostarp ar kaujas šaušanu paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos, zemessargi atsvaidzina un iegūst jaunas iemaņas. Savukārt speciālā apmācība tiks koncentrēta uz eskorta un apsardzes iemaņu apgūšanu, kas arī būs galvenie zemessargu uzdevumi operāciju rajonā.
Apmācību laikā ir plānota arī zemessargu dalība militārajās mācībās, tostarp arī Lielbritānijā, kur notiks kopēji vingrinājumi ar 42.desanta bataljonu, kas ir viena no trim Karalisko Jūras spēku 3.jūras kājnieku desanta brigādes vienībām.
ES Kaujas grupas aktivizēšanas gadījumā 42.desanta bataljons veidos tās kodolu, tam piesaistot Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas bruņoto spēku apakšvienības.
Latvijas kontingenta – rotas līmeņa vienības un štāba virsnieku – personālsastāva sagatavošana dalībai ES Kaujas grupā pirmo reizi notiek tikai uz Zemessardzes bāzes.
2011.gada nogalē Lielbritānija izteica piedāvājumu Latvijai ar vienu kājnieku rotu iesaistīties tās vadītajā kaujas grupā. Savukārt jau nākamā gada sākumā tika organizēta šīs rotas personālsastāva atlase, tajā kā iespējamos kandidātus apzinot 1669 zemessargus.
ES Kaujas grupa dibināta 2004.gada jūlijā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā.
Tās galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES valstīm, kurās rodas krīze un kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.
Lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem pēc Eiropas Savienības Padomes izstrādātas krīzes vadības koncepcijas, kuras pieņemšanas maksimālais termiņš ir piecas dienas, pēc kuras pieņemšanas, kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu desmit dienu laikā.
Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004.gada 22.novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.
Līdz šim Latvija ES Kaujas grupā ir piedalījusies vienu reizi – 2010.gada pirmajā pusgadā, kad dežūru veica 69 karavīri. Savukārt nākamā Latvijas karavīru dežūra ES Kaujas grupā tiek plānota 2015.gadā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) domām, viens no aizsardzības nozares šī gada svarīgākajiem uzdevumiem būs tieši Zemessardzes (ZS) dalības nodrošināšana ES Kaujas grupā.
LETA
Komentāri