“Druvas” 18. janvāra numurā rakstījām, ka Līgatnes pagasta pašvaldība nezināšanas dēļ noslēpj negadījumu darba vietā. Sieviete, veicot pienākumus darba laikā, guvusi traumas, bet negadījuma izmeklēšana nav tikusi sākta.
Vēlāk “Druvas” redakcija no Līgatnes pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Guntara Pīpkalēja saņēma pārmetumus par nepatiesas ziņas publicēšanu. “Druva” centās noskaidrot, kā izveidojusies situācija, kad VDI rīcībā nonāk ziņa par neizmeklētu vai slēptu negadījumu darba vietā, bet darba devējs atzīst, ka tas tā nav.
Sazinoties ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktores vietnieci Laimu Levanoviču, noskaidrojām, ka VDI Līgatnes pagastā notikušais negadījums inspekcijas datos ir uzrādījies kā neizmeklēts negadījums darba vietā.
“Parasti VDI informācija par darba vietā gūtām traumām nāk no slimnīcām, jo tur cietušie parakstās, vai traumu guvuši darba vietā, vai ne. Mums ir sadarbība ar visām Latvijas slimnīcām, no kurām regulāri šādu informāciju saņemam,” skaidroja L.Levanoviča.
Sazinoties ar Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāju Andu Skrastiņu, “Druva” guva apliecinājumu tam, ka 18. decembrī sieviete no Līgatnes pagasta ar lauztu potīti ievietota traumatoloģiskajā nodaļā un pati ziņojusi, ka trauma gūta darba laikā.
“Dažkārt mediķi redz, ka negadījums noticis darba vietā, bet pats cietušais to slēpj. Tāpēc, sākot jau ar pagājušā gada rudeni, pacientiem prasām parakstīties, vai negadījums noticis darba vietā vai ne. Šajā gadījumā cietusī bija pie mums slimnīcā, te viņu operējām, viņa ir parakstījusies, ka gūta darba trauma. Pie tam darba devējs tikai nupat (pēc VDI lūguma vairāk nekā mēnesi vēlāk – aut.) slimnīcai lūdzis izziņu par traumas smaguma pakāpi,” sacīja A. Skrastiņa.
Ministru kabineta noteikumi “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” nosaka – ārstniecības iestādes reizi mēnesī līdz katra mēneša desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par iepriekšējā mēnesī cietušajiem, kas vērsušies ārstniecības iestādē ar sūdzībām par veselības traucējumiem, kurus izraisījis nelaimes gadījums darbā, un norāda cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi. Šie paši noteikumi paredz, ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātais un nelaimes gadījuma liecinieki nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, kas nekavējoties nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību. Divu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs no ārstniecības iestādes pieprasa izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Lai inspekcija varētu veikt nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši statistiskās uzskaites prasībām, ārstniecības iestāde triju dienu laikā pēc darba devēja vai inspekcijas pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir smagi vai ne, no kā izriet, kurš negadījumu izmeklēs – darba devējs vai VDI.
Tā kā darba devējs jau vairāk nekā mēnesi VDI nebija ziņojis par negadījumu (ne arī uzsācis izmeklēšanu), tas tika traktēts kā slēpts vai neizmeklēts negadījums darba vietā, kas paredz arī administratīvā soda uzlikšanu.
Vairāk nekā pēc mēneša Cēsu biroja valsts inspektori saņēma ziņu par notikušo nelaimes gadījumu Līgatnē un devās pie darba devēja, kurš tikšanās reizē arī konkrēti nenoliedza, ka sievietes gūtā darba trauma nav negadījums darba vietā. Vien pierakstīja inspektora teikto un secīgo gaitu, kas tālāk būs jādara.
Jautājot Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājam, kādēļ uzreiz pirmajā tikšanās reizē ar valsts inspektoru netika sniegta informācija, ka šī nav trauma, kas gūta darba vietā, skanēja atbilde: “Sacīju vien, ka darbiniece ir slima, izsniegta darba nespējas lapa. Nebiju pārliecināts, vai tajā mirklī man pēc darba likuma vajadzēja izmeklēšanu turpināt. Paskaidrojumu no cietušās ņēmām tādēļ , ka inspektors mutiski to lūdza. Arī pēc šī aicinājuma tika lūgta izziņa no slimnīcas,” sacīja priekšsēdētājs telefonsarunā “Druvai”.
VDI direktores vietniece Laima Levanoviča skaidroja, ka nedēļu vēlāk darba devējs VDI Cēsu birojā iesniedzis nepieciešamos dokumentus, kā arī cietušās paskaidrojumu, kurā viņa raksta, ka negadījuma dienā darbu beigusi jau pulksten 11 no rīta, jo strādājusi nepilnu darba laiku. Līdz ar to negadījums, kurš noticis nepilnu stundu vēlāk, nav bijusi darba trauma.
Diemžēl “Druvai” neizdevās sazināties ar cietušo, lai pajautātu, kādēļ sākotnējais paraksts slimnīcā nesakrīt ar darba devējam vēlāk sniegto paskaidrojumu. Taču šis, iespējams, ir viens no tiem gadījumiem, kuru pieminēja traumatoloģiskās nodaļas vadītāja, sakot, ka šādi gadījumi dzīvē nereti notiek. Tieši tādēļ slimnīcā ikvienam ar parakstu jāapliecina fakts, vai trauma gūta darba vietā, vai ne.
Sazinoties ar VDI Cēsu biroju, noskaidrojām, ka šajā gadījumā administratīvā lieta netiks uzsākta sakarā ar to, ka cietusī pati uzrakstījusi, ka trauma nav gūta darba laikā.
Komentāri