Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai būs pieci eiro par pensijas atnešanu!

Sarmīte Feldmane
23:00
18.09.2019
4
Pensionare

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem pensiju ar piegādi mājās saņem 79 000 cilvēku jeb 14% no visiem pensiju saņēmējiem. Katrs otrais, kuram pensiju atved pastnieks, jau sasniedzis 80 gadus un vairāk, tie ir 38,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pēdējās dienās patiesi satraukušies pensionāri un invalīdi, kuriem vecuma un invaliditātes pensiju mājās atnes pastnieks. Līdz šī gada beigām VAS “Latvijas Pastam” par pensiju piegādi katrs maksā 2,39 eiro. Jau ziņots, ka no nākamā gada maksa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā būs 4,88 eiro, bet no 2021.gada – 5,28 eiro. Šādas cenas apstiprinātas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izsludinātajā publiskajā iepirkumā.

“Novadā daudziem pensijas nes pastnieki. Gandrīz pieci eiro par piegādi ir nesamērīga maksa, zinot, kādas ir pensijas, saka Vecpiebalgas pašvaldības  Sociālā dienesta vadītāja Velga Berķe un piebilst, ka saprot pasta izmaksu palielināšanos, pastnieku mazās algas, taču pensionāri nevar tik daudz samaksāt un pensijas katru gadu palielinās par mazākām summām.

“Tiek teikts, lai atver bankās kontus, nebūs problēmu. Inešos, Dzērbenē, Kaivē nav bankomātu. Un vēl – kā aizbraukt līdz pagasta centram? Daudzi nesaprot, ka īpaši jau gados veci cilvēki baidās kļūdīties, izņemot naudu no bankomāta, uztraucas. Bieži vien lūdz palīdzību kādam blakus,” pārdomās dalās V.Berķe un uzsver, ka laucinieki kuram katram arī neuzticas, bet pastnieks ir savs cilvēks.

“Mēs, pensionāri, sēdējām veikalā uz soliņa un spriedām – mums atvelk nodokļus, tagad vēl pieci eiro nost. Par tiem pieciem eiro es divas nedēļas varētu dzīvot un ēst maizi vien. Lai nekaitina pensionārus, neķeras klāt pensijām. Ne visiem arī laukos ir dārzi, ne visi spēj tos apkopt un kaut ko izaudzēt. Mums vēl pārmet, ka valsts daudz tērē par zāļu kompensēšanu, vai mēs vainīgi, ka tās tik dārgas, ja jau pat vecumā valsts nevar piegādāt to, kas mūžā nopelnīts,” viedokli pauž Vēsma Zariņa Raiskuma pagastā.Viņai jau 88. mūža gads, pensiju vienmēr piegādājis pastnieks. “Vīlos, kad bija naudas maiņa, kad bankas sāka ņemt maksu par naudas glabāšanu. Kopš tā laika ar bankām nav bijusi nekāda darīšana. Esmu uzticīga pastniekam,” pastāsta raiskumiete un slavē pastnieku Daumantu, kurš ir sirsnīgs, smaidīgs, jauks un precīzs cilvēks. Viņa pie pastnieka arī abonē avīzes.

Vēsma uzsver: “Tādiem kā man, kam nav riteņu zem kājām, bērni, mazbērni, mazmazbērni dzīvo un strādā, mācās citur Latvijā, ikdienā jārēķinās pašiem ar sevi un kaimiņiem. Gadās, ka pēc pensijas dienas jāaizņemas nauda, lai varētu aizbraukt uz Cēsīm un bankomātā izņemt naudu. Kam konti bankās, droši vien pieraduši.”

“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns skaidro, ka pensijas, pabalsta vai atlīdzības saņēmēju skaits, kas izvēlas piegādi dzīvesvietā, ik gadu strauji mazinās, līdz ar to palielinās pakalpojuma pašizmaksa. Piemēram, 2013.gadā mēnesī dzīvesvietā pensiju piegādāja 127 000 klientiem, pērn– 85 000 klientiem, bet 2019.gada pirmajos mēnešos – tikai 79 000 klientu. Pakalpojuma turpmāka piedāvāšana par zemāku cenu uzņēmumam radītu pat zaudējumus.

“Latvijas Pastā strādā ap 1300 pastnieku, kopš pērnā gada alga palielinājusies par 15,5%, un plānots, ka šis pieaugums pakāpeniski turpināsies.”
Par pensiju piegādes cenām tiek spriests un diskutēts arī valdībā. Satiksmes ministrija, kuras pārziņā ir “Latvijas Pasts”, uzskata, ka tas ir Labklājības ministrijas jautājums. Tikai pēc Ministru prezidenta iejaukšanās un atgādinājuma, ka finansējums pensiju piegādes izmaksu pieauguma kompensēšanai būs jāatrod Labklājības ministrijai pašai no saviem iekšējiem resursiem, arī labklājības ministre solījusi, ka nauda tiks atrasta.

Var vien piebilst, ka Igaunijā pensiju un pabalstu piegādes pakalpojuma maksa dzīvesvietā ir 8,10 eiro, savukārt Lietuvā pensiju piegāde mājās ar pasta starpniecību tiek nodrošināta tikai cilvēkiem ar invaliditāti un personām, kuru dzīvesvietas apkārtnē nav iespēju izņemt skaidru naudu, kā arī personām, kas pārsniegušas 80 gadu vecumu vai kam līgums par pensijas/pabalsta piegādi dzīvesvietā noslēgts līdz 2009.gadam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi