Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Uzņēmēji negrasās padoties

Jānis Gabrāns
23:00
27.10.2016
2
Img 6757 1

Cēsu Uzņēmēju kluba rīkotajā sanāksmē visvairāk tika diskutēts par to, ka darba devējiem no nākamā gada sociālās apdrošināšanas iemaksas par nepilnas slodzes darbu būs jāmaksā no pilnas minimālās darba algas. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmēju no Cēsīm, Valmieras, Tukuma. Izsmeļošu prezentāciju bija sagatavojusi cēsniece, uzņēmēja Tatjana Bernharde, kura problēmā iedziļinājusies un gatava pat sniegt pieteikumu Satversmes tiesā. “Druvai” viņa pastāstīja, ka sākusi par šo problēmu interesēties, kad vasarā sarēķinājusi, cik izmaiņas izmaksās: “Zvanīju arī citiem uzņēmējiem, viņi bija pesimistiski noskaņoti, sakot, ka tāpat neko neizdosies panākt. Negribēju samierināties, gribēju rakstīt pieteikumu Satversmes tiesai, bet tad man ieteica parunāt ar ekonomikas ministru. To izdarīju, bet līdztekus turpināju informēt uzņēmējus, līdz viņi sāka prasīt, vai vēl var kaut ko darīt. Pārsteidz, ka valdība nekādas prezentācijas par šīs normas piemērošanu nav publiskojusi, bet tur tik daudz neskaidrību. Ja ir aicinājums nebraukt dzērumā, ir kampaņas, plakāti, bet par šo jautājumu neviens un neko.”

T. Bernharde veikusi padziļinātu analīzi, aprēķinus, uzskatāmi parādot, ka šīs prasības smagi iedragās mazos uzņēmējus. Šī būšot pilnīga mazo uzņēmēju iedzīšana stūrī, izmaiņu sekas veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu, nodokļu maksājumu kavējumus, uzņēmējdarbības izbeigšanu, bezdarba rindu pieaugumu, cilvēki turpinās braukt prom no Latvijas. Pēc viņas aprēķiniem, tāda kārtība negatīvi skars aptuveni 127 tūkstošus darbinieku un 48 000 uzņēmumu, jo nepilns darba laiks vajadzīgs konkrētos gadījumos, tai skaitā, ja zems pieprasījums, sezonāls darbs un citi.

“Ja kāds no ministriem televīzijā uzdrošinās apgalvot, ka ar šīm izmaiņām visi izlīdīs no ēnu ekonomikas un sāks godīgi maksāt nodokļus, jādomā, ka viņam ar prāta spējām nav pārāk spoži,” atzina T. Bernharde, piebilstot, ka pat Eiropas Savienības direktīvas nosakot, ka labāk, lai cilvēks strādā nepilnu darba laiku, nekā nestrādā nemaz.
Nosacījumos par sociālā nodokļa aprēķināšanu nepilna laika darbiniekiem noteikti arī izņēmumi, uz kuriem neattieksies šīs prasības, bet arī tajās esot absurdi nosacījumi. Piemēram, prasība aprēķināt sociālo nodokli no minimālās, ja darbinieks strādā nepilnu slodzi, neattieksies uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, bet tikai tādā gadījumā, ja persona pirms tam gadu bijusi bezdarbnieks. Kāda no klātesošajām atzina, ka nākšoties darbinieci, kura šajā vecumā, uz gadu atlaist, lai pēc tam varētu pieņemt darbā.

Vairāki uzņēmēji dalījās pieredzē, kā viņus skars grozījumi. Uzņēmuma “Green line services”, kas darbojas uzkopšanas jomā, direktors Gvido Sabulis pastāstīja, ka uzņēmumā nodarbina 128 cilvēkus, no tiem 54 skars šīs izmaiņas: “Palūdzu parēķināt, cik tas uzņēmumam izmaksās, un tas veido 2300 eiro mēnesī. Tā nav maza nauda, un nāksies šķirties no daļas peļņas, ko varētu ieguldīt attīstībā. Žēl cilvēku, jo esam grupā, kas nodarbina jaunās māmiņas, pirmspensijas cilvēkus, pedagogus, vēl vairākus iedzīvotāju slāņus, kuri grib strādāt uz pusslodzi. Tagad mums šiem cilvēkiem nāksies teikt – paldies par darbu, tālāk jūsu pakalpojumus izmantot nevarēsim. Ar šīm izmaiņām skaidri tiek parādīts, ka valsts nedomā par cilvēkiem.”

Judīte Goģe no SIA “MGU” atzina, ka uzņēmumā no 11 darbiniecēm piecas strādā uz pusslodzi. Viņu vidū sievietes, kurām bērni mācās pirmajā klasē: “Viņas nevar visu dienu strādāt, jo pirmklasnieks jāizņem no skolas, jāved uz pulciņiem, un nepilna slodze ir labs risinājums. Kā rīkoties uzņēmējam?”

Cēsu Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Suškins pastāstīja, ka nosūtījis vēstules 39 uzņēmēju klubiem visā valstī, no daudziem jau saņemtas atbalsta vēstules.

Atbalstu uzņēmējiem izteica Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš atzina, ka arī pašvaldību skars šī problēma. Viņš norādīja, ka šis ir politisks jautājums, tāpēc nodošot informāciju “Vienotības” valdei, lai tā lemj par risinājumu.

Sanāksmē piedalījās un viedokļus uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka arī viņi cīnoties pret šīs normas ieviešanu: “Par to jārunā iespējami plašāk, lai kļūstam sadzirdēti. Ja nekas nemainīsies, varam pārtraukt konstruktīvu sadarbību ar šo valdību un strādāt pie tā, lai tā mainītos. Politiķiem reitingi ir ļoti svarīgs rādītājs, un varam strādāt pie tā, lai tie mazinātos.”
Vakar notika Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās ar LTRK, uzņēmējiem, kurā piedalījās arī T. Bernharde. Pirms došanās turp viņa atzina, ka cerība vēl paliekot, jo premjers varot šo aktu apturēt: “Uz tikšanos ielūgtas arī zemnieku organizācijas, un ceru, ka arī viņi atbalstīs mūsu ieceres, jo zemniekus ļoti daudz skar nepilnā laika uzskaite. Cerība uz pozitīvu iznākumu mirst pēdējā.”

Sanāksmes gaitā klātesošie parakstīja vēstuli, kurā izskaidrots šis jautājums un ietverta prasība to atcelt, ko plānots iesniegt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, LTRK, LDDK un Brīvo arodbiedrību savienībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
81

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
97

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
51

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi