Ceturtdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Uzņēmēji: Lielākie ieguvēji no eiro konvertācijas latos ir bankas; eiro ieviešana ir nepieciešama

Druva
09:08
30.11.2012
15

Patlaban lielākie ieguvēji no eiro konvertācijas latos ir bankas, līdz ar to eiro ieviešana ir nepieciešama, jo tas ļaus attiecīgas summas atstāt valsts budžetā, secināts biznesa portāla “Nozare.lv” Smiltenē rīkotajā diskusijā ar novada uzņēmējiem.

“Mēs esam par eiro ieviešanu. Būsim godīgi – pašreizējā situācijā no eiro konvertācijas visvairāk pelna bankas – uz eksportējošo uzņēmēju rēķina, kuriem ienāk ievērojama nauda. Pērn “Smiltenes pienam” bija 12 000 latu zaudējumi no konvertācijas vien, un šogad būs vēl lielāka summa. Eiro ieviešanai nebūtu tik daudz pretinieku, ja cilvēkiem laicīgi tiktu izskaidrots, ka šī nauda nonāks valsts budžetā, nevis paliks bankām. Pat ja Eiropas Savienība sabrūk, labāk lai laicīgi esam lielajā Eiropas “katlā”, nekā paliekam vieni paši ar savu latu,” atzina AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece.

Arī zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks un “Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības” biedrs Ivars Ādamsons atzina, ka eiro ieviešana ir nepieciešama.

“Valūtas svārstību dēļ šogad kooperatīvam zaudējumi bija 55 000 latu. Nekādā ziņā nedrīkstam atteikties no eiro. Patlaban lats jau piesaistīts eiro, un, ja paliekam pie savas valūtas, lats jālaiž brīvā tirgū, un tad sekas grūti paredzēt,” sacīja Ādamsons.

“Protams, mēs nezinām, kādas būs izmaiņas Eiropā un kas turpmāk notiks ar eiro. Tomēr ne Vācija, ne Skandināvija nekur nepazudīs, tāpēc Latvijai jābūt šajā spēles laukuma pusē. Mūs nedrīkst ES biznesa “okeānā” palaist vienus, izmetīs ārā kā skaidu,” norādīja Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš.

Savukārt uz jautājumu, vai eiro ieviešana sadārdzinās galaproduktu, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

“Protams, ka viss paliks dārgāks. Tas, ka tirgotāji spēlējas ar cenu savā labā, ir skaidrs. Kad šovasar samazināja pievienotās vērtības nodokli, vai pārtikas un citu preču cena adekvāti samazinājās?” sacīja Ādamsons.

“Tas ir jautājums par uzņēmēju sirdsapziņu. Ja visā ķēdes posmā zemnieks, pārtikas ražotājs un tirgotājs cenas noapaļos uz augšu, iznākumā noteikti būs cenu pieaugums. Grūti gan pateikt, cik liels,” sacīja Mūrniece.

Arī ceļu būves uzņēmuma SIA “8 CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs atzina, ka no cenu paaugstinājuma nebūs iespējams izvairīties.

“Tā kā visi eksportējošie uzņēmumi jau patlaban pamatīgi zaudē uz valūtas konvertāciju rēķina, šie izdevumi teorētiski būtu jāatpelna. Turklāt uzņēmumi kaut ko vēl zaudēs saistībā ar tehniskajām eiro ieviešanas izmaksām – kases aparāti utt. Ja jau līdz šim esam gājuši uz to, lai lata kurss tiktu piesaistīts eiro, dot atpakaļgaitu būtu nonsenss,” rezumēja uzņēmējs.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
164

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
34

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
76

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
55

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
92
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Vēja parks “Vidzeme” sāk juridisko ceļu

00:00
30.11.2025
160
2

Atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi vēja parki “Amata” un “Bērz­krogs”, bet, izvērtējot teritoriju, tehniskās iespējas, vides apstākļus, nolemts abus apvienot vienā lielākā parkā “Vidzeme”,” […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
27
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
34
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
28
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi