Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Uz ziemas peldi pēc veselības

Līga Eglīte
00:00
28.01.2017
19
Roni Ninierii 1

Reizē ar salu sākas arī ziemas peldētāju sezona. Tie, kuriem norūdīšanās ir ikdienas rituāls, to dara visu gadu, taču īstākais kaifs esot ielīst ūdenī, kad ārā mīnus 10 grādi un vairāk. Cēsu roņu jeb ziemas peldētāju skaits pēdējos gados pieaudzis līdz aptuveni trīsdesmit. Pirms daudziem gadiem cēsnieki droši vien ievēroja pa Valmieras ielu sparīgi soļojošu vīru ar sārtiem vaigiem, bez cimdiem un cepures. Zinātāji stāstīja, ka viņš katru dienu peldas neaizsalstošajā purva ezeriņā Niniera ezera galā. Traks gan, daudzi nodomāja un nesekoja šim piemēram, taču pēdējos gados uz ezeru dodas ne tikai atsevišķi entuziasti, bet pat ģimenes. Daži ierodas kājām, kāds ar velosipēdu, kāds ar auto un pacietīgi gaida savu kārtu. Pēc novērojumiem šis hobijs nav baram, vismaz ne pie Niniera. Peldētāji saimnieko, kā prot, – cērt un paplašina āliņģi, ierīko kāpnes, uzmeistaro soliņus, atnes kādu paliktnīti, kur uzkāpt pēc peldes, salūko kādu bomi ledus dauzīšanai. Pie paša krasta ģērbtuvju nav, slapjam pārskrējienam ziemā neder pašvaldības ierīkotā būdiņa mežmalā. Ledainā pelde nav publisks varoņdarbs, drīzāk intīms brīdis, un bieži vien tas notiek Ādama vai Ievas kostīmā. Iemesls – patīkamāka saskare ar ūdeni un pēc tam vieglāk ātri saģērbties.

Cēsniece Dace Zaharova dzīvo pie Gaujas, taču ziemas peldēm izvēlas Niniera ezeru: “Pret Gauju man ir respekts. Pamēģināju tādā reizē, kad iet vižņi. Izrādās, tie nav tikai virs ūdens, ka varētu atbīdīt ar roku, bet arī dziļumā. Gauja ir smalka dāma – mainīga un respektējama.

Ar ziemas peldēšanu nodarbojos regulāri, rit jau devītais gads, vīram piektais. Kamēr ledus nav, braucam uz Driškinu, Raiskumu vai Unguru. Man vasarā pat nepatīk, ja ārā karsts un ūdens ir ļoti silts – nav nekādas baudas. Toreiz iesāku peldēšanos rudens pusē un jutu, ka gribas atkal. Nāk jau oktobris, gribas vēl vairāk. Cik laba sajūta, kad izkāpj no āliņģa! Sākumā vīrs stāvēja krastā un aicināja: “Nāc ātri ārā, ir auksts!” Pagāja daži gadi, un viņš arī sāka. Dažreiz braucam peldēt uz jūru, tā ir pavisam cita enerģija, ko gūstam, – brīnišķīgi spēcinoša un iedvesmojoša.

Lielākais aukstums, kādā esmu peldējusi, – apmēram mīnus divdesmit. Reizēm nospriežam, ka nevajag izaicināt likteni, jo sāk salt pirkstu gali.”

Tie, kuri, pastaigājoties Niniera ezera krastā, pamana kādu rīvējoties dvielī, noskurinās vien. Bet peldētāji lepojas, ka neslimo un pat iesnas mazinās, un bronhīts pāriet, jo veselību palīdz uzturēt emocionālais baudījums un īpašā sajūta, izkāpjot no ūdens. Pierādījums, ka aukstā pelde kaklam un balsij neskādē, ir vairāki cēsnieki, kuriem ikdiena saistīta ar dziedāšanu un mūziku.

Labs piemērs pacientiem ir ārsts Voldemārs Vaitovskis, kurš ar regulāru peldēšanos nodarbojas jau 11 gadus un cītīgi pieskaita katru reizi, kas nu jau summējas tūkstošos. Toreiz viņš sācis 9.jūnijā un turpinājis, neizlaižot nevienu dienu. Ziemā dakteris no rītiem vai vakaros pēc darba dodas uz Ninieri, lai divas līdz trīs minūtes paplunčātos, un šo peldēšanu uzskata par zināmu atkarību, protams, veselīgu. Piedzīvots arī aukstuma rekords, izbaudot temperatūras starpību, kad āliņģī ir kāds grāds virs nulles, bet ārā gaiss atdzisis līdz mīnus 30.

Voldemārs Vaitovskis stāsta: “Mani ir aicinājuši arī uz sacensībām. Braukāšana ir dārgs prieks, un vismaz man nevajag pierādīt, ka varu peldēt. Iesaku ar ziemas peldēšanu sākt ne ātrāk kā no 14 gadu vecuma. Vispirms vajadzīgs gribasspēks. Laba ir arī vārtīšanās sniegā. Mērcēšanās jeb iegremdēšanās laiks jāpalielina ļoti pakāpeniski. Trīs minūtes – tas jau ir profesionāļiem, bet iesācējiem pāris reizes jāpalēkā ūdenī, tad kājas nesals, rokas jātur augšā, nav jāmet ledus no āliņģa. Apavus nevajag. Pēc peldes nav nepieciešams vingrot, jo apģērbšanās vien jau ir piņķerīga lieta.”

Pirms trim gadiem martā, kad vēl bija biezs ledus un sniegs, Dace Zaharova uzaicināja ziemas peldētājus uz tikšanos un kūku. Tie, kuri ieradās, stāstīja, ka zina vēl citus arī. Dace domā, ka tagad peldētāju ir vēl vairāk, vismaz trīs desmiti. Iespējams, izlasot šo rakstu, kādreiz tiks nodibināts Niniera ezera Roņu klubs, bet pagaidām drosmīgo peldētāju rindas klusām un pamazām pieaug.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
181

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
68

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
62

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
84

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
196

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
459
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
28
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi