Reizē ar salu sākas arī ziemas peldētāju sezona. Tie, kuriem norūdīšanās ir ikdienas rituāls, to dara visu gadu, taču īstākais kaifs esot ielīst ūdenī, kad ārā mīnus 10 grādi un vairāk. Cēsu roņu jeb ziemas peldētāju skaits pēdējos gados pieaudzis līdz aptuveni trīsdesmit. Pirms daudziem gadiem cēsnieki droši vien ievēroja pa Valmieras ielu sparīgi soļojošu vīru ar sārtiem vaigiem, bez cimdiem un cepures. Zinātāji stāstīja, ka viņš katru dienu peldas neaizsalstošajā purva ezeriņā Niniera ezera galā. Traks gan, daudzi nodomāja un nesekoja šim piemēram, taču pēdējos gados uz ezeru dodas ne tikai atsevišķi entuziasti, bet pat ģimenes. Daži ierodas kājām, kāds ar velosipēdu, kāds ar auto un pacietīgi gaida savu kārtu. Pēc novērojumiem šis hobijs nav baram, vismaz ne pie Niniera. Peldētāji saimnieko, kā prot, – cērt un paplašina āliņģi, ierīko kāpnes, uzmeistaro soliņus, atnes kādu paliktnīti, kur uzkāpt pēc peldes, salūko kādu bomi ledus dauzīšanai. Pie paša krasta ģērbtuvju nav, slapjam pārskrējienam ziemā neder pašvaldības ierīkotā būdiņa mežmalā. Ledainā pelde nav publisks varoņdarbs, drīzāk intīms brīdis, un bieži vien tas notiek Ādama vai Ievas kostīmā. Iemesls – patīkamāka saskare ar ūdeni un pēc tam vieglāk ātri saģērbties.
Cēsniece Dace Zaharova dzīvo pie Gaujas, taču ziemas peldēm izvēlas Niniera ezeru: “Pret Gauju man ir respekts. Pamēģināju tādā reizē, kad iet vižņi. Izrādās, tie nav tikai virs ūdens, ka varētu atbīdīt ar roku, bet arī dziļumā. Gauja ir smalka dāma – mainīga un respektējama.
Ar ziemas peldēšanu nodarbojos regulāri, rit jau devītais gads, vīram piektais. Kamēr ledus nav, braucam uz Driškinu, Raiskumu vai Unguru. Man vasarā pat nepatīk, ja ārā karsts un ūdens ir ļoti silts – nav nekādas baudas. Toreiz iesāku peldēšanos rudens pusē un jutu, ka gribas atkal. Nāk jau oktobris, gribas vēl vairāk. Cik laba sajūta, kad izkāpj no āliņģa! Sākumā vīrs stāvēja krastā un aicināja: “Nāc ātri ārā, ir auksts!” Pagāja daži gadi, un viņš arī sāka. Dažreiz braucam peldēt uz jūru, tā ir pavisam cita enerģija, ko gūstam, – brīnišķīgi spēcinoša un iedvesmojoša.
Lielākais aukstums, kādā esmu peldējusi, – apmēram mīnus divdesmit. Reizēm nospriežam, ka nevajag izaicināt likteni, jo sāk salt pirkstu gali.”
Tie, kuri, pastaigājoties Niniera ezera krastā, pamana kādu rīvējoties dvielī, noskurinās vien. Bet peldētāji lepojas, ka neslimo un pat iesnas mazinās, un bronhīts pāriet, jo veselību palīdz uzturēt emocionālais baudījums un īpašā sajūta, izkāpjot no ūdens. Pierādījums, ka aukstā pelde kaklam un balsij neskādē, ir vairāki cēsnieki, kuriem ikdiena saistīta ar dziedāšanu un mūziku.
Labs piemērs pacientiem ir ārsts Voldemārs Vaitovskis, kurš ar regulāru peldēšanos nodarbojas jau 11 gadus un cītīgi pieskaita katru reizi, kas nu jau summējas tūkstošos. Toreiz viņš sācis 9.jūnijā un turpinājis, neizlaižot nevienu dienu. Ziemā dakteris no rītiem vai vakaros pēc darba dodas uz Ninieri, lai divas līdz trīs minūtes paplunčātos, un šo peldēšanu uzskata par zināmu atkarību, protams, veselīgu. Piedzīvots arī aukstuma rekords, izbaudot temperatūras starpību, kad āliņģī ir kāds grāds virs nulles, bet ārā gaiss atdzisis līdz mīnus 30.
Voldemārs Vaitovskis stāsta: “Mani ir aicinājuši arī uz sacensībām. Braukāšana ir dārgs prieks, un vismaz man nevajag pierādīt, ka varu peldēt. Iesaku ar ziemas peldēšanu sākt ne ātrāk kā no 14 gadu vecuma. Vispirms vajadzīgs gribasspēks. Laba ir arī vārtīšanās sniegā. Mērcēšanās jeb iegremdēšanās laiks jāpalielina ļoti pakāpeniski. Trīs minūtes – tas jau ir profesionāļiem, bet iesācējiem pāris reizes jāpalēkā ūdenī, tad kājas nesals, rokas jātur augšā, nav jāmet ledus no āliņģa. Apavus nevajag. Pēc peldes nav nepieciešams vingrot, jo apģērbšanās vien jau ir piņķerīga lieta.”
Pirms trim gadiem martā, kad vēl bija biezs ledus un sniegs, Dace Zaharova uzaicināja ziemas peldētājus uz tikšanos un kūku. Tie, kuri ieradās, stāstīja, ka zina vēl citus arī. Dace domā, ka tagad peldētāju ir vēl vairāk, vismaz trīs desmiti. Iespējams, izlasot šo rakstu, kādreiz tiks nodibināts Niniera ezera Roņu klubs, bet pagaidām drosmīgo peldētāju rindas klusām un pamazām pieaug.
Komentāri