Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Uz skatuves asinssarkanās zeķēs

Mairita Kaņepe
00:00
10.01.2020
4
Goda Balvas 2019 1

Valmieras Drāmas teātrī praktizējas jaunais aktieru kurss, kurus studentos uzņēmusi Latvijas Kultūras akadēmija. Studentu 3. kursa izrādes jau iekļautas repertuārā.

Runa aizturētās emocijās

Mūsdienu pedagoģiskā valodā runājot, mācības balstītas darba vidē. Jauniešiem prakses vieta pašiem nav jāmeklē, turklāt sagaida lieliskākais – prakses vieta var kļūt par darbavietu. Val­mieras teātra administrācija pauž, ka nepacietīgi gaida jaunos aktierus, lai teātrī līgani notiktu paaudžu maiņa. Teātris vēlētos sagatavot vairāk izrāžu bērniem, skolēniem un studentiem. Par to liecina jau šīs sezonas repertuārs.

Vecgada gaidās, kad Valmieras teātris svin, ja tā var teikt, darba svētkus, svinīgā un arī delverīgā gaisotnē tiek sumināti teātra darbinieki – radošie un tehniskie. Šoreiz skatītāju smieklu šaltīm iemesla bija maz. Tik maz, ka kļuva neomulīgi. Bija tukša un melna, jo neapgaismota, skatuves telpa ar tikai daļēji atvērtu priekškaru. Uz skatuves aktieri, ģērbti melnā, tikai vīriešiem kājās asinssarkanas zeķes.

Teātra direktores Evitas Ašeradenas runa arī bija maz iepriecinoša. “Paldies, jums, skatītāji, ka esat, nākat uz teātri un tā ļaujat mums būt! Paldies dakteriem no Valmieras un Rīgas, bez jums mēs nevarētu spēlēt tik daudz izrāžu un būt tādā formā. Paldies sponsoriem! Jūsu nesavtīgais devums ir tik liels, ka nekad to nevarēsim atdarīt. Jūs esat tik devīgi, mīlat mākslu. Paldies režisorei, kura joprojām iestudē Valmierā! Paldies vasaras teātra festivāla komandai! Festivāls pilsētā pulcēja neredzēti daudz cilvēku un lika Valmierai domāt jaunā virzienā.”

Skatītāju zāle klausījās, kas būs tālāk. Aizturot emocijas, direktore ieelpoja un turpināja ar pateicību aktieru ansamblim, par saslēgšanos brīžos, kad licies, tas vairs nebūs iespējams: “Paldies, ka viens otru redzat un atbalstāt!”

Bet darbs ir nodrošināts

Direktores runa neizklausījās pēc rekviēma, bet pēc krīzes, kas teātrī sākusies vai tūlīt būs. Tas notiek laikā, kad viss aktierkurss tiek pie spēlēšanas, kad pilsētas pašvaldība balsta valsts iestādi ar valmieriešu nodokļu naudu, ar deputātu ieinteresētību, lai mākslinieki, Valmierā ienācēji, tiktu pie īres dzīvokļiem par pieņemamu maksu. Pieklājīgas naktsmājas izveidotas arī teātra viesmāksliniekiem, kuriem te epizodiski nodrošināts darbs.

Ja pie vietējās varas teātra direktore vērsās ar pateicību par izrādīto labvēlību un spēju mīlēt mākslu, tad jauniešus, kuri brauc uz Valmieru studēt teātra mākslu, viņa uzrunāja ar vārdiem: “Ceru, ka gribēsiet strādāt šeit. Valmierā mēdz palikt tikai tie cilvēki, kuri paši to grib.”

Radās iespaids, ka valsts teātris, strādājot ārpus galvaspilsētas, jūtas apdraudēts. “Vai bažījaties, ka pienācīgi nevarēs notikt paaudžu maiņa, jo tie, kas mācās teātrī, negribēs ar to slēgt patstāvīga darba līgumu?” jautāja “Druva” un no direktores saņēma apstiprinošu atbildi. Gados jaunie cilvēki diezgan bieži maina domas par to, kur dzīvos un strādās. Latvijā aizvien retāk jaunietis pēc augstskolas vēlas saistīties ar konkrētu darbavietu, slēgt ilgtermiņa līgumu. Tajā pašā laikā valstī ir politika, ka jaunietim nav jāuzņemas kaut daļa no atbildības par valsts vai mecenātu maksāto naudu studijām.

2019. gads nesis arī lielu gandarījumu Valmieras teātra aktieriem, gan ļoti pieredzējušiem māksliniekiem, gan arī tiem, kas Valmierā strādā nesen. Tik latviskā un mūsdienīgā izrāde ar un par jauniem cilvēkiem “Martins Īdens” kopā ar jauno režisoru Klāvu Melli Latvijas mērogā saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu. Mārtiņš Meiers – Valmieras tagadējais Hamlets – visai pārsteidzoši veidotajā izrādē “Hamlets” “Spēlmaņu naktī” Rīgā tika kronēts par Latvijas gada labāko aktieri.

Nu laiks jokot!

Valmieras mērs Jānis Baiks uzsvēra, ka pilsētnieku aptaujā ar daudziem balsojumiem ar titulu “Gada valmierietis” pagodināts aktieris Mārtiņš Meiers. Pilsētas mērs piebilda, ka Valmierai patiktu, ja “Spēlmaņu nakts” žūrija Gada izrādes balvu būtu piešķīrusi “Hamleta” iestudējumam. Kā viens no teātra sezonas labākajiem teātra mākslas darbiem tas jau atzīts. Pilsētas mērs ar smaidu piebilda, ka izrāde tiktu nosaukta kā labākā, ja vien lugu būtu sarakstījis Blaumanis.

Pašvaldības vadītājs nāca klajā ar ideju, kā uzlabot teātra finansiālo stāvokli: “Ja Rīgas teātrī ir noņemta viena no skatītāju visvairāk iecienītajām izrādēm, varbūt varam tai iedot jaunu elpu? Galvenās lomas atveidotāja taču dzīvo Valmierā!”

Komēdijas, kādu vajadzētu Valmierā, idejas autors pats arī izvirzīja nosaukumu: “Žurkas atdzimšana” un pilsētnieku aplausus saņēma, ieskicēdams vienu no jautrākajām ainām, kādu varētu sarīkot – Žurka Kornēlija teātrī sēd uz baltas piena kan-nas.

Dzirdēt cilvēku, likteni un Dievu

Valmieras teātra direktore uzrunu noslēdza uz cerību pilnas nots, vēlreiz sakot paldies skatītāju tūkstošiem, kuri izrāda mīlestību pret teātri.
Ar pateicības pilnām jūtām direktore vērsa īsu skatienu uz šņorbēniņiem virs skatuves, kurus redz tikai aktieri. 2019. gadā daži teātra darbinieki pievienojušies eņģeļu pulkam, lai, “skatuves šņorbēniņos nolaižoties, palīdzētu aktieriem spēlēt”. Mūžībā aizgāja režisors Felikss Deičs, kura iestudējumi latviešiem ļāva Blaumaņa ģenialitāti atklāt no jauna. 95 gadus sasniegusi, mūžībā aizgāja aktrise Ruta Birgere, kura vēl nesen bija brīnums – to­brīd Latvijā vecākā spēlējošā aktrise.

“Šis gads mums teātrī bijis ļoti dīvains. Ļoti! Tāpēc svētku koncertos ļāvām dzirdēt dvēseli – ieklausīties vārdos, dzirdēt cilvēku, likteni un Dievu. Bez tā visa māksla, teātris, Valmiera nav iespējama,” tāds bija vēstījums, ko skatītāji aizveda mājās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi