Līgatnes pārceltuve šopavasar cieta no ledus sanesumiem. Kāpēc? Bija gadi, kad pārceltuvi pa ziemu izvilka no Gaujas, bet, tā kā pēdējās ziemas bijušas siltas, pagājušajā rudenī tika izlemts to atstāt upē. Taču ziema atnāca īpaši auksta, Gauja vietām aizsala. Sākoties atkusnim un pavasara paliem, ledus sablīvējās, straume to nesa un ietrieca arī pārceltuvē. Konstrukcija neizturēja. “Šādu bojājumu novēršanas darbu pārceltuves vēsturē nav bijis. Vajadzēja labot caurumus pat peldošo pontonu korpusā. Visticamāk, jūnijā pārceltuve varēs atsākt pārcelt arī automašīnas. Šobrīd vēl nevaram montēt
Pārgaujas novada uzbrauktuvi, jo ir jāgaida, kad pazemināsies ūdens līmenis,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Mārtiņš Zīverts.
Līgatnes pārceltuve ir vesela inženierzinātne, kurai pateicoties, ir iespējams pārcelt pāri upei līdz pat piecām tonnām lielu smagumu. Šī prāmja uzturēšanai ir vajadzīgi lieli finansiāli ieguldījumi. Pārceltuve ir iekļauta kuģu reģistrā, tai tiek veiktas regulāras pārbaudes, piesaistot Latvijas Jūras administrācijā sertificētus uzņēmumus.
Pārceltuvi apsaimnieko Līgatnes novada pašvaldība sadarbībā ar Pārgaujas novadu, bet tās īpašnieks ir Dabas aizsardzības pārvalde. 2012. gadā ar Pārgaujas un Līgatnes novada pašvaldībām, kuru iedzīvotāji izmanto prāmi, radās nesaskaņas. Bija plānots pārceltuvi slēgt. “Mēs saņemam no Līgatnes pašvaldības par prāmja iznomāšanu ļoti simbolisku samaksu. DAP negūst ienākumus no pārceltuves darbības, drīzāk tie ir izdevumi, jo var gadīties apstākļi vai bojājumi, kurus apdrošināšanas kompānija atsakās segt. Saskaņā ar līgumu starp Līgatnes novada domi un Dabas aizsardzības pārvaldi kapitālremontus sedzam mēs, bet izdevumus par uzturēšanas darbiem apmaksājam kopīgi,” stāsta M. Zīverts.
Uz jautājumu, vai nav kādreiz izvērtēta nepieciešamība nodot pārceltuvi Līgatnes vai Pārgaujas pašvaldību īpašumā, M.Zīverts skaidro: “Tas nav vienkārši, jo pārceltuvi pašu par sevi nav iespējams nodot īpašumā. Pārceltuvei ir nepieciešama pieguļoša teritorija. Zemesgabals, kas papildina pārceltuvi, ir aptuveni desmit hektāru liels, turklāt tas atrodas dabas aizsargājamā zonā un uz tā ir aizsargājamas vērtības. Otrkārt, uz šīs zemes atrodas pārcēlāja māja. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic Valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas procedūra, kas ir laikietilpīga un kuras veikšanai ir nepieciešami lieli finansiāli līdzekļi.”
Līgatnieši un straupieši pārceltuvi izmanto ikdienas vajadzībām, lai tiktu pie ārsta, uz aptieku vai ciemos. Tūristiem tā ir eksotika. Tādas pārceltuves Baltijā nekur citur nav, tā ir kultūrvēsturiska vērtība. Arī pārcēlāja darbs ir kas īpašs, to var apgūt, vien vecajiem darbiniekiem izmācot jaunos. Bet amata apgūšanā ir nepieciešama liela pacietība un uzmanība. Līgatnes pārceltuves darbinieks Jānis Maksimovs stāsta: “Iemācīties ar mašīnu braukt ir vienkāršāk. Ir grūti pat pastāstīt, kādām zināšanām ir jābūt, lai varētu vadīt prāmi.” No pārcēlāja stāstītā noprotams, ka jāzina īpašas nianses un precīzi tās jāievēro, tad prāmis, ar straumes spēku darbināts, divu vai trīs minūšu laikā ir otrā krastā.
Komentāri