Pavasaris jau jūtams. Taču naktis aizvien aukstas, mājokļos joprojām jāgādā par apkuri. Tās, protams, rūpes tiem, kam malkas apkure, kuri paši gādā par siltumu savā mājoklī. “Šoziem malkas nokurināts vairāk nekā citas ziemas,” stāstījis ne viens vien. Par iemeslu tiek minēts mitrais laiks, sala dienās pat bijis mazāk jākurina. Daudziem šai ziemai paredzētā malka nokurināta, tiek gādāts kāds kubikmetrs, lai pietiktu līdz siltajam laikam.
“Druvā” ir daudz sludinājumu, kuros tiek piedāvāta malka. Izvēle liela. Gan malka dažāda, gan pārdevēji.
Tam, ka malku tirgo daudzi, piekrīt arī SIA “L.P. Jana” vadītājs Sergejs Ļitvinovs. Viņa uzņēmums ar malkas gatavošanu nodarbojas jau vairāk nekā 25 gadus. “Malka vienmēr bijusi vajadzīga. Uguns ņem pretī visu, klientu prasības gan šajos gados mainījušās,” saka uzņēmējs un piebilst, ka konkurence šajā biznesā ir citāda, nekā pierasts. “Ļoti daudz malku piedāvā laucinieki, kuri kopj mežus un pārdod koksnes pārpalikumus. Viņiem svarīgi pārdot, kaut ko nopelnīt. Ja piedāvā malku krietni lētāk, protams, būs pircēji. Taču firmai, kas nopietni strādā, jādomā ilgtermiņā, jādomā par darbiniekiem, nodokļi jāmaksā. Lai kā gribētu, tik lēti, kā saimnieki sava meža kopšanas pārpalikumu malkas tirgotāji preci pārdot nekad nevarēs atļauties,” pārdomās dalās uzņēmējs.
SIA “L.P. Jana” piedāvā tādu malku, kādu pasūtītājs vēlas – lapu koku, skujkoku, apses, alkšņa. Sergejs Ļitvinovs atzīst, ka diemžēl katru gadu ir aizvien vairāk tādu klientu, kuri iegādājušies māju vai dzīvokli ar malkas apkuri, bet viņiem nav saprašanas, ko nozīmē to apsildīt ar malku. “Runājamies, skaidroju. Bijuši klienti, kuri nesaprot, kāpēc sezonas beigās nav sausas malkas. Stāstīju, ka sausā malka ir tikai maisos, nācās arī skaidrot, kas ir maiss,” pastāsta uzņēmējs un piebilst, ka klienti kļūst prasīgāki un reizē arī neiecietīgāki. Sergejs pastāsta, ka pirms gadiem daudzi pirkuši trīsmetrīgo malku, paši sastrādājuši, bieži vien kaimiņi kopā – vispirms vienam, tad otram. Tagad lielākā daļa izvēlas sagatavotu, vislabāk sausu malku, lai pašam tikai jāsakrauj. No daudzajiem klientiem uzņēmējam atmiņā kāds, kuram bija jāsagatavo malkas pagales 32 centimetru garumā, jo viņa krāsnij derot tikai tādas. Kļūda nedrīkstēja būt ne par puscentimetru. “Mēs malku pievedam. Klienti nerēķinās, ka ir dubļi, ka pa grants ceļiem braukt nedrīkst. Ja pircējs iedomājies, ka mašīnai jāpiebrauc pie šķūnīša, tad ir jāpiebrauc, kaut šoferis mēģina stāstīt, ka pagalms būs izdangāts, arī mašīna var nogrimt. Kad tā iegrimst un jāmeklē traktors, vainīgs, protams, malkas vedējs,” stāsta Sergejs un atzīst, ka pārsteigums nav gadījumi, kad kāds meklē aizbildinājumus, kāpēc maksās mazāk.
“Pieprasījums katru gadu ir mainīgs. Aizvien vairāk siltuma ieguvei arī krāsnis kurina ar granulām, briketēm,” bilst Sergejs Ļitvinovs un ir gandarīts, ka pastāvīgie klienti zvana, pasūta malku nākamajai ziemai.
SIA “Zanderi” valdes loceklis Jānis Zilvers atgādina, ka kārtīgi saimnieki malku žāvē divus gadus. Ja šopavasar nopērk, tad kurina nevis nākamajā ziemā, bet aiznākamajā. “Jau janvārī daudzi pasūtīja malku nākamajām ziemām. Pērn par to domāja pavasarī. Varbūt tāpēc, ka sniegs nebija, ka laiks bija siltāks,” stāsta uzņēmējs. SIA nodarbojas ar mežizstrādi, zāģmateriālu un malkas gatavošanu. Malku gatavo otro gadu. “Daudzi prasa sausu malku, bet tādu nepagūstam sagatavot, jo visa tiek izpirkta,” atklāj Jānis Zilvers un piebilst, ka piedāvājums tirgū arī ir diezgan mainīgs. “Ja piedāvājums mazāks, cena palielinās. Tas notiek, kad sāk intensīvi strādāt kāda šķeldas ražotne un malkā vairs netiek izmantoti pārpalikumi. Mēs gan cenu neesam mainījuši. Grūti prognozēt, kāda tā būs rudenī. Aizvien vairāk cilvēki apkurei izmanto briketes. Ja nav sava meža un malka jāpērk, tad briketes ir efektīvāks kurināmais,” pārdomās dalās Jānis Zilvers. Viņš ir pārliecināts, ka malka kā kurināmais vienmēr būs pieprasīta, iespējams, pieprasījums būs mazāks, jo mainīsies kurināmais un sašķeldot var visu, kas der arī malkai.
Komentāri