Pēc gada darba īstenots apjomīgs projekts „Deviņas upes Vidzemē”, kurā apvienojušās septiņu Vidzemes rajonu pašvaldības, lai veicinātu ūdenstūrisma attīstību. Gada laikā radīts ūdenstūrisma nozarei nepieciešamais institucionālais, zināšanu un infrastruktūras pamats.
Pašvaldību nodibinājums „Vidzemes attīstības aģentūra”, kura iedzīvināja projekta daudzās ieceres, klajā laidusi ne vien deviņas kartes, kā laivojamas lielākās Vidzemes upes, kas to krastos tūristiem apskatāms, bet arī juridisku literatūru – rokasgrāmatas ūdenstūrisma uzņēmējiem un informācijas sniedzējiem. Rokasgrāmatu autori – Asnāte Smeltere un Juris Smaļinskis, Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” pārstāvji – izpētījuši, ka Vidzemē ūdenstūristu populārākās iekāpšanas vietas ir Cēsis, Straupe, Melturi, Valmiera, Mazsalaca un Staicele. Iecienītākās upes ir Gauja, Salaca, Brasla, Amata, un secinājuši, ka tūristiem nodrīga un praktiski izmantojama informācija līdz šim nav bijusi atrodama pat pie populārākajām upēm. Tā visbiežāk aprobežojas ar faktiem par laivu nomātāju piedāvātajām iespējām.
Projekta gaitā veidota ceļotājiem noderīga infrastruktūra. Visu projektā iekļauto upju – Gaujas, Amatas, Braslas, Tirzas, Rūjas, Salacas, Vaidavas, Aiviekstes un Pededzes – krastos uzstādītas zīmes, pie ceļiem norādījuma zīmes uz upēm, izveidoti laivotājiem un plostniekiem noderīgi informācijas stendi, ugunskuru vietas, tualetes, galdi un soli, kā arī nojumes. Iegādāta biroju tehnika vairākiem tūrisma informācijas punktiem, arī Jaunpiebalgas pagasta padomes izveidotajam. Ūdenstūrisma veicināšanai rīkoti vadītāju semināri, speciālistu mācības, kā arī atbalstīti maijā Gaujas krastos tradicionālie plostnieku svētki un jūlijā Aiviekstes svētki. Vidzemes upju tūrisms par projekta līdzekļiem šogad popularizēts trīs starptautiskās izstādēs.
„Vidzemes attīstības aģentūra” projektu veidojusi tā, lai veicinātu nodarbinātības attīstību tūrismā un ar to saistītajās nozarēs – lauksaimniecībā un pakalpojumu sniegšanā. Kā darbojas upju krastos izveidotie tūrisma uzņēmumi, žurnālisti no latviešu un krievu valodas masu medijiem tagad, projekta noslēgumā, bija aicināti pārliecināties izbraucienā gar Gauju, Pededzi un Aivieksti. Cēsu rajonā kā lielisks piemērs bija izraudzīts viesu nams „Rakši” Gaujas krastā Amatas novadā. „Rakši” piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas lielākam un mazākam draugu lokam, ģimenēm. Eksotisks ir tūrisma uzņēmēju, Aigaru ģimenes jaunievedums – lamu audzēšana. Kā zināms, tie ir arī nastu nesēji dzīvnieki, un saimnieki iecerējuši, ka lamas pēc kāda laika būs piemērotas arī tūristu nastu nešanai pastaigām gar Gaujas krastu.
Intensīvi un lielā hektāru apjomā Gaujas augštecē Gulbenes rajona Rankas pagastā upes krastus apdzīvo Alda Dikmaņa vadītie uzņēmumi „Lācītēs”. Gaujas kādreiz aizaugušie krasti ne tikai tiek attīrīti no krūmiem, bet arī pārveidoti, radot Gaujas atpūtas parku. Pašā upes krastā ir liels bērnu rotaļu un arī sporta laukums, tūristu namiņi, un taps estrāde, bet bijušajās dzirnavās būs viesnīca uz upes. Arī „Lācītēs” tūristus izklaidē dzīvnieki – manēžā notiek sporta zirgu šovi.
Ūdenstūrisma uzņēmēju rokasgrāmatā var rast datus no pētījuma, kādus pakalpojumus pieprasa, un starp tiem visbiežāk nosaukta pirts, ēdināšana, laivu noma un makšķerēšana, ārzemniekiem arī pastaigas pa dabas takām.
Par potenciālu ūdenstūrismā var uzskatīt Strenčos jau desmit gadus mērķtiecīgi koptās seno plostnieku tradīcijas. Entuziasti, kuri, mācoties no vecajiem meistariem, pirms desmit gadiem pirmo reizi sēja plostus un ar tiem devās pa pavasarīgo upes straumi, šīs tradīcijas kopšanai ik gadu guvuši uzņēmēju un pašvaldības atbalstu. Šajā gadā arī projekta finansējumu, kad drosminiekiem uz garā plosta blakus stājušies vairāk nekā 80 interesenti. „Šāda plostošana ir aizraujoša, bet plostu sagatavošana dārga – maksā vairākus simtus latu, tāpēc desmit gadu laikā mums bijis tikai viens komercbrauciens, un tas notika augustā,” pastāstīja plostnieks Jānis Vāvere. Viņš cer, ka nākotnē par plostiem varētu rasties lielāka interese.
Par to, kā veidojami ūdenstūrisma centri un to piedāvājumi, Latvijas tūrisma speciālisti interesējušies Igaunijā, jo notikusi pārrobežu apmācība. Projekts „Deviņas upes Vidzemē” iekļauts lielākā programmā par pārrobežu sadarbību Baltijas jūras reģionā, kas aizsākās 2003. gadā. Viens no kvalitatīvākajiem projektā tapušajiem izdevumiem ir grāmata „Labu apetīti, ūdens tūrist!” „Tas slavina ne vien Vidzemi, pa kuru plūst skaistas upes, bet aicina pilnveidot pavārmākslu ar vidzemniekiem raksturīgiem ēdieniem,” pastāstīja Jolanta Vjakse, „Vidzemes attīstības aģentūras” direktore. Līdz ar „Phare 2003” programmas un rajonu padomju ieguldījumu ilustrētās pavārgrāmatas tapšanā no Cēsu rajona finansiāli atbalstījusi arī Jaunpiebalgas un Straupes pagasta padome. Projekta koordinatoriem, Cēsu rajonā Lindai Feldbergai, bija uzdevums apkopot upju krastos dzīvojošo iesūtītās zivju ēdienu receptes. Tā arī tapuši straujās Amatas laivu braucēju ēdieni un Braslas līkločos baudāmie našķi, kuru autori ir kroga „Braslas krasts” un kafejnīcas „Bērzi” pavāri, kā arī I. Kļavinska un M. Bimbirule. Grāmata ir internacionāla, tā sniedz ieskatu arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas zivju ēdienu virtuvē.
Projekta „Deviņas upes Vidzemē” kopējais budžets ir 338 tūkstoši eiro, no kuriem gandrīz 78 procentus sedz Eiropas Kopienas piešķirtais finansējums. Pārējais ir pašvaldību ieguldījums, cerot, ka jau nākamgad pieaugs interese par ūdenstūrismu ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju ceļotājiem. Iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka ārzemju tūristus Baltijā visvairāk interesē arī skaista, neskarta daba.
Komentāri