Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Turpinās attīstīt lauksaimniecības centru

Druva
23:00
25.05.2007
2

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ceturtdien viesojās Priekuļos, Cēsu rajona lauksaimnieku apkalpošanas centrā, lai iepazītu tā darbību un pārrunātu nākotnes vīzijas.

Centrā vienkopus koncentrētas iestādes, kuras sniedz pakalpojumus lauksaimniekiem. Līdz šim Zemkopības ministrija sniegusi nozīmīgu atbalstu tā veidošanai un darbībai, tomēr M.Roze atzīst, ka turpmāk: “ministrija nevarēs būt tik dāsna, ņemot vērā budžeta uzstādījumus.” Tomēr ministrs vērtē, ka centrs ir izveidojies veiksmīgi un tam atbalsts arī būs turpmāk.

Cēsu virsmežniecības virsmežzinis Māris Sestulis, Cēsu lauku konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras direktors Armands Binovskis, Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktors Jānis Brengulis un Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa novērtēja, ka centra darbība ir veiksmīga, turklāt atzina, ka būtiski ir tas, ka iestādes, kuras sniedz lauksaimniecības pakalpojumus, atrodas vienkopus. Sertifikācijas un testēšanas centra valdes priekšsēdētājs, ēkas apsaimniekotājs Rūdolfs Būda ministram sniedza ieskatu par agrocentra attīstību, kā arī norādīja, ka nākotnē nepieciešams paplašināt stāvlaukumu, pabeigt ēkas remontu pirmajā stāvā, kā arī veikt siltināšanas darbus un renovēt apkures sistēmu.

M.Sestulis atzīst, ka: “Katrs šeit var nokārtot visus zemnieku saimniecībai svarīgus jautājumus, gan ar lopkopību, gan augkopību, gan meža lietām saistītus. Rajona iedzīvotāji no centra izveides noteikti ir ieguvēji.”

Savukārt V.Dambe vērtē: “Ideālākas vietas centram un lauksaimnieku tālākizglītības, apmācības un zinātnes attīstībai Latvijā nav, jo šeit ir arī lauksaimniecības izglītības iestādes un laukaugu selekcijas institūts.” V.Dambe norāda, ka nākotnē sadarbība ar laukaugu selekcijas institūtu un Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu ir vēl jāattīsta un jāveicina.

Tomēr kā problēmu V.Dambe redz to, ka samazinās pakalpojumu skaits, ko lauku atbalsta dienests sniedz Priekuļos. Lai saņemtu nepieciešamos dokumentus platībmaksājumu pieteikšanai, zemniekiem bija jābrauc uz Valmieru, lauku atbalsta dienesta reģionālo pārvaldi. V.Dambe skaidro, ka tādi dokumenti, kurus iesniegt un saņemt var tikai Valmierā, ir daudz: “Tas nav pareizi, ka pakalpojumu sniegšanas vieta attālinās uz Valmieru. Internets laukos vēl nav pilnībā pieejams un arī satiksme ir slikta.”

M.Roze uzskata: “Domāju, ka sasaiste ar laukaugu selekcijas institūtu un tehnikumu noteikti pastiprināsies, bet jāatzīst, ka lauksaimniecības zinātne arī piedzīvo krīzi. Ir nepieciešams palielināt lauksaimniecības izglītības prestižu, noteikti Izglītības un zinātnes ministrijai ieteiksim veidot šādus reģionālos centrus.”

Centrs attīstīsies. Ir jau konkrēti plāni. A.Binovskis atklāja, ka: “Priekuļu centrā izvietos tirgus uzraudzības daļu, kas aptvers visu Latviju. Te tiks izsniegtas, piemēram, traktortehnikas demonstrācijas numurzīmes tirgotājiem. Lēmumu pieņēmām, ņemot vērā lauksaimnieciskās tradīcijas un perspektīvas, kādas ir Priekuļos.” A.Binovskis arī plāno, ka, iespējams, Cēsīs varētu tikt izveidots pirmais tehniskais dienests, kur būtu iespēja veikt traktortehnikas pārbaudes, piemēram, bremzēšanas, gaismu un dūmgāžu pārbaudes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi