Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Turaidas muzejrezervāts piedāvā dažādas izklaides iespējas

Druva
08:28
29.04.2010
14

Sākot jauno vasaras sezonu, Turaidas muzejrezervāts no 1.maija saviem apmeklētājiem piedāvās vairāk nekā 20 ekspozīcijas un izstādes Turaidas pilī, Baznīckalnā un muižas saimnieciskajā centrā, kas vēsta par Turaidas novada notikumiem tūkstošgadu garumā Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā, informēja muzejrezervāta pārstāve Anda Skuja.

Pēc restaurācijas būs atkal atvērta 260 gadus senā koka baznīca, kurā atjaunots 18.gadsimta interjers un iekārtota ekspozīcija “Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”. Muižas dārznieka mājā atvērta ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kura pagājušajā gadā ieguvusi lielu atzinību apmeklētāju vidū.

Maija svētkos visas četras brīvdienas, no 1.maija līdz 4. maijam, Turaidas muzejrezervāts piedāvās pavasara aktivitātes lieliem un maziem ar vienotu nosaukumu “Vai tu zini, kas zied, dzied un spēlējas Turaidā?”.

Muižas saimnieciskajā centrā būs spēles lieliem un maziem: spēle bērniem “Sunīša Snīpīša dārgumi Turaidas muižā”, pavasara mazo ziediņu izstāde muižas pirtiņā “Iepazīsti pavasara ziedus!”, zīmēšanas darbnīca muižas pirtiņā “Es zīmēju ziediņus”, kalēja amata izrādīšana, monētu kalšana un liešana muižas smēdē, šūpošanās lielajās muižas šūpolēs, izjādes ar zirgiem un zirgu pajūgā, pavasara ziedu vērošana Lībiešu, Saules un Māras takās.

Dodoties pastaigā pa muzejrezervāta dabas takām un teritoriju šobrīd var iepazīt visdažādākos savvaļas ziediņus – mārpuķītes, vizbulītes, māllēpes, mazpurenītes, zeltstarītes un citas puķītes. Atsevišķās pilskalna nogāzes koši zied krūmi – parastā zalktene jeb meža ceriņš.

Notiks arī putnu dziesmu klausīšanās Tautasdziesmu parkā un izstāde “Ieskats 800 gadu notikumos Siguldas novadā” laukumā pie muzejrezervāta ieejas.

4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā, Turaidas muzejrezervātā plkst.14, 15 un 16 būs īpašs piedāvājums – Siguldas mākslinieka Elmāra Gaigalnieka performance “Smilšu vētra Turaidā” pils Ziemeļu tornī.

Priekšnesuma laikā ar zemestrīces, vētras un gravitācijas lauka palīdzību no dažādu krāsu smiltīm unikālā tehnikā taps smilšu gleznas. Elmārs Gaigalnieks jau vairāk kā desmit gadus eksperimentē ar smiltīm un savos meklējumos ir radījis unikālu autortehniku – smilšu glezniecību, kas māksliniekam atver pilnīgi jaunas, bezgalīgi radošas iespējas.

“Mēs visi saņemam enerģiju, kura caurstrāvo visumu. Pat tikai smilšu gleznas radīšanas procesa vērošana uz cilvēku atstāj labvēlīgu iespaidu, kas ir spēcīgāks pat par uguni vai ūdens krituma skaņām. Skatītāju aizrauj šis process, pazūd laiks un telpa. Būtību pārņem dziļš miers un paļāvība, kā Dieva pieskāriens,” teic Gaigalnieks.

Vasaras sezonā Turaidas muzejrezervāts brīvdienās un svētku dienās apmeklētājus iepriecinās ar papildus piedāvājumu ar vienotu nosaukumu “Piedalies pats!”, lai sniegtu iespēju ikvienam caur sajūtām un savu līdzdalību daudzkrāsaināk un dažādāk uztvert vēstures stāstus par Latvijas kultūras mantojumu.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
21

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
287

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
38

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi