Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Trīs gadu laikā ekonomiski aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinājies par 26,5%

Druva
16:06
17.05.2011
13

Salīdzinot ar 2007.gadu, ekonomiski aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinājies par 26,5%, tikmēr izmantotās zemes platība pieaugusi par 11 400 hektāriem jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanu.

Ja 2007.gadā Latvijā bija 105 121 ekonomiski aktīva lauku saimniecība, pērn to skaits sarucis līdz 83 100, kas ir par 26,5% mazāks rādītājs.

2010.gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 33,8 hektārus zemes, kas ir par 8,3 hektāriem jeb 32,5% vairāk nekā 2007.gadā. Vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 36,9 % – no 15,7 hektāriem 2007.gadā līdz 21,5 hektāriem 2010.gadā.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumi 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanā ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās aizņēma 1 002 800 hektārus. No tiem 53,7% bija graudaugi, 11,3% – tehniskās kultūras un 1,9% – kartupeļi.

Kā liecina apsekojums, vidēji vienā augkopības saimniecībā 2010.gadā sējumu platība bija 21,4 hektāri, kas ir par 10,1 hektāru jeb 89,7% lielāka nekā 2007.gadā. Vidējā graudaugu platība vienā graudu audzētāju saimniecībā bija 19,9 hektāri, kas ir par 6,7 hektāriem jeb 51,2% vairāk nekā 2007.gadā. Tehnisko kultūru platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies par 16,9% – no 48,4 hektāriem 2007.gadā līdz 56,6 hektāriem 2010.gadā. Kartupeļu stādījumu platība vidēji vienā kartupeļu audzētāju saimniecībā bija 0,7 hektāri, kas ir par 0,2 hektāriem jeb 50% vairāk nekā 2007.gadā.

2010.gadā 48 800 ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās audzēja lauksaimniecības dzīvniekus. Vidējais ganāmpulka lielums vienā liellopu audzētāju saimniecībā bija 11,2 liellopi, tai skaitā 4,9 slaucamās govis. Salīdzinot ar 2007.gadu, liellopu ganāmpulks vienā saimniecībā ir palielinājies par 2,8 dzīvniekiem jeb 33,2%, savukārt slaucamo govju skaits pieaudzis par 0,7 dzīvniekiem jeb 17,4%.

Vidējais cūku ganāmpulka lielums vienā cūkkopības saimniecībā bija 20,1 dzīvnieks, kas ir par 5,9 dzīvniekiem jeb 41,6% vairāk nekā 2007.gadā.

Pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimniecībā ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās 2010.gadā bija 183 500, kas ir par 18,1% mazāk nekā 2007.gadā.

2010.gada lauksaimniecības skaitīšanā apsekotas 91 700 lauku saimniecības, tas ir 86,8% no visām Latvijas ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām, kas apsaimniekoja 98,2% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Skaitīšanas rezultātā tika iegūta informācija par 88 800 lauku saimniecību jeb 96,9% no apsekotajām saimniecībām, no kurām 83 100 jeb 93,8% saimniecību 2010.gadā nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu vai uzturēja zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Savukārt 5 500 jeb 6,2% no aptaujātajām lauku saimniecībām zemi bija iznomājušas, pārdevušas vai nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Par 2 900 lauku saimniecībām jeb 3,1% informācija netika iegūta, jo respondenti netika sastapti vai atteicās sniegt informāciju.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
70

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
321

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
102
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi