Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Tribīnes nodotas, sāksies to apdzīvošana

Jānis Gabrāns
23:00
06.10.2019
12
Stadions Ieeja 1

Ilgi gaidītā Cēsu stadiona tribīņu būvniecība noslēgusies, pašvaldība būvi pieņēmusi, sastatnes noņemtas, un tribīnes pieejamas apmeklētājiem. Pagaidām gan vēl ierobežotā apjomā, bet jau drīzumā būs izmantojamas gan tualetes, gan ģērbtuves.

Atgādināsim, ka Cēsu stadiona otrās kārtas būvniecība sākās pagājušā gada jūlijā un sākotnēji tika plānots, ka pie labiem laika apstākļiem un bez neparedzētiem kavēkļiem būvniecība noslēgsies šī gada jūnija beigās, taču iestājās neparedzētie apstākļi. Kā zināms, Valsts kasē pašvaldības kādu laika posmu nevarēja saņemt aizdevumus, tas ietekmēja daudzu projektu virzību, arī Cēsu stadiona būvniecību. Minimālajā režīmā darbi turpinājās, taču nodošanas termiņi nobīdījās, vien septembra beigās būve nodota ekspluatācijā.

Tribīņu būvniecību veica pilnsabiedrība “RERE BŪVE 1”, kopējā būvdarbu līguma summa nedaudz pārsniedz divus miljonus eiro. Atbilstoši projektam tapušas tribīnes ar 526 sēdvietām, 192 stāvvietām un 65 pielāgotām vietām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem. Tribīņu būvē arī sportistu ģērbtuves, treneru, tiesnešu kabineti, noliktava. Tur atradīsies arī Cēsu Olimpiskā centra birojs.

Tiesa, apstaigājot pagaidām pieejamo tribīņu daļu, nākas konstatēt dažas nepilnības. Piemēram, sēžot pirmajā un pat otrajā rindā, laukums grūti pārredzams, nemaz nerunājot par tribīņu pusē esošo skrejceļu, jo skatu aizsedz dzelzs margas. Saprotams, tās paredzētas drošībai, taču skaidrs, ka pirmā rinda īsti nepildīs savas funkcijas.
Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes lielo būvprojektu vadītājs Mareks Pavārs, kurš pārņēma projektu jau tā realizācijas gaitā, atzīst šo trūkumu, taču norāda, ka kaut ko mainīt bija neiespējami, tas vēl sadārdzinātu izmaksas: “Šādos objektos konstruktīvais risinājums nav maināms, jo tas sais­tās ar ekspertīzēm. Arī laiks bija ierobežots, un, visticamāk, risinājumu maiņa būtu dārga. Arī telpu ziņā projekts tika pieskaņots Futbola federācijas prasībām, lai stadionā var notikt 1.līgas spēles, un prasības ir ievērotas.”

Par sporta būvēm pilsētā atbild “Cēsu Olimpiskais centrs”. Tā vadītājs Juris Markovs stāsta, ka notiek telpu aprīkošana, lai varētu tās pakāpeniski atvērt apmeklētājiem: “Plānojam, ka apmeklētāju tualetes tiks atvērtas pirmdien, tad arī aizvāksim pārvietojamās. Vēl pēc nedēļas atvērsim ģērbtuves. Esmu devis rīkojumu aprīkot tu­aletes, ģērbtuves, dušas ar visu nepieciešamo, jo šobrīd tur nav ne atkritumu urnu, ne tualešu papīra turētāju, ne roku dvieļu turētāju, ir tikai tukšas telpas. Ne jau viss bija iekļauts iepirkumā, ir lietas, kas jāiegādājas, jāuzstāda, lai telpas būtu pilnvērtīgi izmantojamas. Bet tas prasa zināmu laiku.”

Ģērbtuves būs pieejamas arī ikdienas apmeklētājiem, protams, izņemot gadījumus, kad notiks futbola spēles un ģērbtuves būs nepieciešamas komandām. J. Markovs stāsta, ka šīs būs ģērbtuves bez slēdzamiem skapīšiem: “Protams, būtu drošāk, ja būtu skapīši, bet, ņemot vērā, ka nāk daudz bērnu, ar skapīšiem rastos tikai problēmas. Kāds aiziet ar visu atslēgu, cits to pazaudē. Tāpēc būs iespēja pārģērbties, atstāt virsdrēbes, bet vērtīgās lietas pašam jāuzmana.”

Sarunu līmenī izskanējušas arī citas iespējamās problēmas, bet J. Markovs atgādina, ka pagaidām viss tikai testa režīmā: “Ir jautājumi, kuri rodas, bet varbūt tas tāpēc, ka neesam nevienu dienu tur strādājuši pilnā režīmā. Pieļauju, ka atklāsies kādas problēmas, bet, kamēr neesam to sapratuši reālajā darbā, nevar traci celt. Piemēram, izskan, ka trūkst palīgtelpu, bet patiesībā vēl neesam sapratuši, cik mantu mums tajās jāsaliek. Ja atklāsies, ka nepietiek vietas, varēs teikt, ka ir problēmas, bet šo­brīd būtu nepareizi izdarīt kādus secinājumus. Tāds šis projekts tapa, es saņemu tikai gala rezultātu. Labi, ka gada sākumā izdevās panākt, lai te ierāda telpu arī Olimpiskā centra birojam, jo tas sākotnēji nebija paredzēts.”

Līdz brīdim, kad stadions tiks slēgts uz ziemas guļu, būs iespēja tribīnes un telpas testēt, saprast, kā labāk organizēt darbu. Tas ļaus arī saprast, kā tribīņu ēku vērtē apmeklētāji, kas vēl vajadzīgs.

No iedzīvotājiem dzirdēta neizpratne par rūsas klātajām būves sienām. Pašvaldība skaidro, ka tāds bijis arhitekta piedāvājums – betons un rūsējošais tērauds. Tiesa, pareizi būtu, ka metāla plāksnes būtu uzstādītas atklātās vietās, kur tiek klāt nokrišņi, tad rūsēšanas process notiktu vienmērīgi. Pēc pašvaldības norādes būvnieki mēģinājuši kaut ko uzlabot, nu jau rūsējams ir nedaudz vienmērīgāks. Kā saka pašvaldībā, jāpieņem, ka tāds ir jaunā stila elements.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi