Pirms Lieldienām “Druvā” sašutumu pauda vairākas Cēsu tirgū strādājošās uzņēmējas. Vēstījums bija apmēram tāds: “Par tirgošanās vietu maksājam augstu īres cenu. Lika pirkt žalūzijas, kas kalpo kā durvis mūsu tirdzniecības vietai, bet tagad tās viena pēc otras bojājas. Vakarā aizslēdzam, no rīta nevaram atslēgt. Par trīssimt, četrsimt latiem esam nopirkušas brāķi, bet firma, kas žalūzijas uzstādīja, saka, ka mūsu vaina, ka slēdzenes sabojātas. Un atkal prasa maksāt. Tā tiek patērēti mūsu nervi, veselība un ciešam finansiālus zaudējumus.”
“Druva” devās uz tirgus ēku, lai uzklausītu viedokļus, skaidrotu situāciju un izzinātu risinājumus.
“Šorīt žalūzija klemmējas. Redzat, jaunais vīrietis arī nevar attaisīt! Kā lai es tieku galā? Slēdzene ir pie zemes, ar spēku žalūziju nevaru noturēt. Par to samaksājām 294 latus. Ja saplīsīs? Nolūzīs atslēga un naudu man neatdos,” sašutumu pauda Tatjana Aļeksejeva. Līdzīgas problēmas torīt bija arī Ņinai Drebotei.
“Aizslēgt varu viegli, bet nevarēju izvilkt atslēgu, tagad vairs vaļā nenāk. Gribu zināt, kāpēc tas tā,” tā Ņina Drebote. Visskaļāk domas par notiekošo pauda Anna Kosovska. Uzņēmējas pacietības mērs bija izsmelts, jo sieviete gandrīz divas nedēļas gaidījusi, kad viņai nomainīs salūzušo slēdzeni, bet žalūzijas rotāja vien prāvs izņemtās slēdzenes caurums. Solīts slēdzeni apmainīt, ja tirgotāja par atslēgu samaksāšot, bet viņa savu vainu atslēgas bojāšanā noliedz.
“Atnācām no rīta, un tāds pats defekts kā tagad kolēģēm. Es uzskatu, ka tas ir vienkārši slēdzenes brāķis. Tas ir nekvalitatīvs darbs, un vajag ekspertu. Ja firma paņēma par žalūziju 350 latus, tad tām jābūt zeltītām, ar pogu, pulti, bet mēs tupus rāpus pa zemi, nevaram aizslēgt un atslēgt. Tirgū esmu ielikusi savu dzīvi. Maksāju nodokļus par tirgošanos, strādājošajiem, bet mana veikala durvis 11 naktis stāv vaļā. Viņi nepalīdz man novērst bēdu,” strikti runāja Anna Kosovska un uzsvēra, ka ne viņa, ne pārdevēja nav kaitnieces, lai bojātu dārgas žalūzijas.
Troksnis tirgū nenorima, kamēr ieradās arī firmas “Gaisma BBT” vadītājs Normunds Bērziņš. Viņš kā tirgotājiem, tā “Druvai” bija gatavs skaidrot radušos situāciju.
“Jūsu slēdzenei jau taisīja ekspertīzi (runa ir par Annas Kosovskas tirdzniecības vietas slēdzeni – I.K.). Slēdziens ir vienkāršs – bojāta ar sitiena spēku. Tātad ir slēdzenes mehānisks bojājums. Un līgumā teikts, ka garantijas remonts uz mehāniskajiem bojājumiem neattiecas, tāpēc par slēdzeni ir jāsamaksā, bet par tās maiņu, savu darbu neko maksāt neprasām,” skaidroja firmas vadītājs, kas uzstādīja žalūzijas.
Tirgotājām jaunas slēdzenes iegāde maksā no 20 līdz 30 latiem.
“Es nepieļauju nekādu brāķi. Arī no otru žalūziju slēdzenes atslēga ir izvilkta pusapgriezienā. Ja tā izdara, tad nekad vairs tās durvis neatslēgs. Tas ir mehānisks bojājums. Lai to izdarītu, gan vajag daudz spēka. Es tikai konstatēju faktu un, uzstādot žalūziju, tāds bojājums noteikti nav bijis,” vērtēja Normunds Bērziņš.
Šos viedokļus “Druva” uzklausīja pirms garajām Lieldienu brīvdienām. Pēc svētkiem situācija risināta. Cēsu tirgus direktors Māris Bērziņš “Druvai” teica: “Sazinājos ar firmu un noskaidroju, ka slēdzenes ir nomainītas. Ja ražotāja slēdziens, ka atslēgas ir tirgotāju sabojātas, tad tās no jauna mainītas par viņu naudu. Esam tirgotājiem izskaidrojuši, kā jārīkojas, firma rādīja, kā pareizi žalūzijas jāaizslēdz, jāatver,” tā Māris Bērziņš, kurš iepriekš izskanējušo tirgotāju pausto kritiku nepieņēma.
“Ja tehniskās problēmas būtu saistītas ar ražotāja defektiem, tad tās tiktu novērstas par ražotāja līdzekļiem. Ja patērētājs, iegādājoties produktu, pats ir vainīgs pie produkta kvalitātes sabojāšanas, nesaglabāšanas, tad par to pats maksā. Un plus jāmaksā arī par ekspertīzi, ja tajā atzinums, ka bojājums radies nepareizas lietošanas rezultātā. Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir attiecināms arī uz šo gadījumu,” tā tirgus direktors, kurš bija arī neizpratnē par tirgotāju attieksmi. Neoficiālās sarunās “Druva” noskaidroja, ka tirdzinieki pauž neapmierinātību ne tikai par žalūzijām. Dažiem jaunā tirgus telpas esot par šaurām, citiem pa siltām, par vēsām, par dārgām.
“Viņi ir astoņus gadus tirgojušies zem klajas debess, saluši 20 grādos, stāvējuši lietū. Un tad ir bijis normāli? Laikam vajadzēja izvēlēties koncepciju – necelt pagaidu tirgus variantu, tad nekā nebūtu ,” tā Māris Bērziņš un piebilda, ka tirgus tiek apsargāts, uz nakti durvis ir slēgtas, telpas uzkoptas. Ja tirdziniekus neapmierinot apstākļi, tad viņi varot arī no tirgošanās atteikties, jo rindā gaidot vairāki tirgoties gribētāji, kuriem tirgus pagaidu ēkā vienkārši pietrūkst vietas.
Komentāri