Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Tikai ne rudmati Jaungada rītā…

Druva
00:00
05.01.2008
6

Jaunā gada sagaidīšana ir notikums katram, lai gan tas notiek ik gadu, gaidīšanas un sagaidīšanas rituāls vienmēr bijis pacilājošs, kā viss jaunais, kas ienāk cilvēka dzīvē. Tādēļ laika gaitā izveidojušies tradīciju paņēmieni, kas liek cerēt un ticēt veiksmei. Katrai tautai tie ir citādi, bet mēdz būt arī ļoti līdzīgi. Par to pārliecinājusies cēsniece Iluta Vālodziņa, kura divus gadus dzīvo un strādā Īrijas pilsētā Korkā. Ilutas draudzene, kāda īru meitene, iepazīstinājusi viņu ar īru tautas tradīcijām Jaungada sagaidīšanā. Iluta pati pa īstam jauno gadu Īrijā sagaidījusi vienu reizi – pagājušajā gadā, tonakt lijis kā Latvijas Jāņos.

”Īri mēdz teikt, ka nav labāka veida Jaunā gada iesākšanai, kā nosvinēt tā atnākšanu Īrijā, jo tieši viņi vislabāk zinot, kā to darīt,” pārliecinājusies Iluta un uzsver, ka jauna gada sagaidīšana īriem tiešām ir liels un svarīgs notikums, ko atzīmē dažādi – ar ģimeņu kopā sanākšanu vai arī kolektīvi ar lielām un krāšņām vakarkleitu ballēm, ar skaļiem, raibiem ielu tusiņiem, ar ēverģēlībām pārģērbjoties.

Iluta novērojusi, ka Jaungada sagaidīšanas ticējumu un tradīciju niansēs daudzviet var saskatīt līdzību ar Latviju. ”Domāju, ka jau kopš seniem laikiem cilvēki centušies pārdomāt paveikto nodzīvotajā gadā, noslēgt ar to saistītos rēķinus un uzsākt jauno dzīves daļu ar veiksmes un laimes vēlējumiem. Arī Īrijā daudzas izdarības saistītas tieši ar labvēlīgā veicināšanu un pievilināšanu. Piemēram, kārtīga mājas tīrīšana labklājības ielaišanai, pārtikas un tagad simboliska ogļu krājumu (daudzas mājas Īrijā kādreiz tika apsildītas ar oglēm) sagādāšanu, lai nākamajā gadā nekā netrūktu. Manuprāt, ļoti neparasta tradīcija ir ar Ziemassvētkos ceptu maizi izsist, izdauzīt durvis un sienas. Mums, latviešiem, tas šķiet diezgan traki, bet īri šo izdarību

veic, lai no mājām padzītu neveiksmes un ielaistu labos gariņus, kā arī tāpēc, lai Jaunajā gadā pietiktu maizes. Daudzās ģimenēs no veciem laikiem iegājies pieminēt mūžībā aizgājušos tuviniekus, Vecgada vakarā uzklājot tiem vietu pie svētku galda un atstājot līdz pat Jaunā gada rītam.

Interesanti, ka 1.janvāra rītā īri vēlas, lai mājai pirmais paiet garām glīts vīrietis tumšiem matiem, kas tiek uzskatīts par veiksmes simbolu. Tai pašā laikā īri cer, ka mājai garām pirmā nepaies rudmate, kas pēc ticējuma var nest tikai grūtības. Esmu domājusi, kāpēc īriem rudmate šajā ticējumā ir negatīvais tēls, jo, kā zināms, īri pārsvarā ir ar rudiem matiem. Domāju, tas cēlies laikā, kad īri karoja ar angļiem, un, iespējams, angļi ieviesa ticējumu kā nepatiku pret šo tautu, jo paši īri ar saviem rudajiem matiem ļoti lepojas.

Īriem ir vēl kāds Jaungada rituāls. Daudzas meitenes un sievietes zem spilvena liek āmuļa zariņu, lai nākamajā gadā satiktu savu mīļoto. Tomēr jāteic, ka, tāpat kā pie mums, ne visās mājās un ģimenēs Jaungada nakts ticējumu izdarības tiek veiktas. Citiem labāk patīk pasēdēt vietējā krodziņā un muzikantu spēlētu melodiju pavadībā kopā ar draugiem apcerēt aizgājušo gadu. Vai arī doties uz kādu no daudzajām ballēm un ballītēm ar kārtīgu izdziedāšanos un izdejošanos. Tāpat kā visur pasaulē, arī Īrijā Vecgada vakarā valda skaļa jautrība – ielās, mājās un krodziņos, kur cilvēki dodas rast prieku, kur sirds aicina.

Tomēr atšķirībā no Latvijas, īriem parasti neizdodas sagaidīt sniegotu Vecgada vakaru. Drīzāk kārtīgu lietu, kad gāž kā no spaiņiem. Īriem nav populāra pirotehnikas izmantošana. Tomēr lielākajās pilsētās var sagaidīt arī svētku uguņošanu. Pirms diviem gadiem Korkā bija liels salūts, jo togad tā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vispār pirotehnikas lietošanā Īrijā ir stingri aizliegumi un ierobežojumi. Tas svētku sajūtai netraucē, un minūtes pirms Jaunā gada iestāšanās skaita visi. Talkā ņem atribūtiku – svilpītes, košas papīra cepurītes, serpentīnu, konfeti, krāsainas lentītes un šampanieti, kā visur citur, bet Korkā, kā jau ostas pilsētā, tieši pusnaktī taurē kuģi,” viņa atceras. Iluta ievērojusi, ka Jaungada sagaidītājiem ārpus mājām naktī ir problēmas ar nokļūšanu atpakaļ, jo strādā tikai retais taksometrs, tādēļ daudzi izmanto privātās mašīnas.

Meitene secinājusi, īri, tāpat kā latvieši, nesmādē iespēju Jauno gadu sagaidīt siltās zemēs – peldkostīmā, saulītē pie jūras vai okeāna, baudot dažādas izklaides.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
21
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
35
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
37
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
80

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
45
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
122

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
11
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.