Reizes, kad mēs ļaužu priekšā esam tādi, kādi patiešām esam, ir ļoti retas. Biežāk, manuprāt, valkājam kādu masku. Un tad atnāk cilvēks – dabisks, nesamākslots, brīžiem izaicinošs, bet brīvs. Un tu priecājies par šādu satikšanos.
Šādas vai līdzīgas izjūtas pārņēma daudzus Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolēnus tikšanās laikā, kad par karjeras veidošanu vai, kā viņš pats saka, neveidošanu, jaunības dēkām Cēsu 1. vidusskolā, dzimtajā Līgatnē un par dzīvi vispār improvizēja skolas absolvents, aktieris Andris Bērziņš. Atraktīvs un jautrs cilvēks būdams, tādā pašā garā viņš stāstīja par skolas laiku, par piedzīvojumiem kolhoza talkās. Par to, kā pēc nejauša brauciena uz filmu atlasi sācis darboties aktiermākslā, par dienesta laiku armijā un viņa sirdij tuvo ezoterisko literatūru. Tikšanos ik pa laikam caurvija smiekli, jo aktieris ar tādu humora izjūtu kā Andris Bērziņš lieliski spēj uzturēt intrigu.
Jautāts par Cēsu 800 gades koncertā izpildīto R. Paula dziesmu ar I. Ziedoņa vārdiem “Svētvakars”, kad spējas emocijas pārņēma ne tikai dziedātājus, bet arī koncerta klausītājus, Andris Bērziņš nopūtās. Grūti vārdos esot izteikt tās izjūtas, kas pārņem, dziedot šo dziesmu. Viņš uzsvēra, ka galvenais dziesmas atklāsmē ir teksts – tajā ietvertā doma un pārdzīvojums, viņš izjūtot dziesmas ”Svētvakars” jēgu un būtību. Jautājums par R. Paula dziesmu netika uzdots tāpat vien. Uz skatuves kāpa ģimnāzijas koris un, klavieru pavadījumam skanot, iesāka dziedāt ”Svētvakaru”. Aktieris dziedāja kopā ar mums un darīja to tikpat emocionāli kā vasarā Raimonda Paula dziedāšanas svētkos kopā ar rajona koristiem. Varēja sajust, ko viņam nozīmē “šī Dieva zeme ar Gaujas lejām, ar stārķa ligzdām un kurmju ejām, ar Cēsīm, Talsiem un jaunām sejām, ar ļaužu balsiem un Raiņa dzejām“. Liene Jeromāne
Komentāri