Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Tiesneša slimības dēļ vēl nav pieejams spriedums bijušā Valmieras mācītāja Korāļa un KNAB strīdā

Druva
16:19
20.11.2009
6

Tiesneša slimības dēļ Administratīvajā apgabaltiesā vakar

tomēr nebijas pieejams spriedums lietā, kurā bijušais Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītājs Valters Korālis apstrīdējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņam par atrašanos interešu konfliktā noteikts 50 latu sods, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa.

Līdz ko tiesnesis izveseļosies, spriedums tiesas kancelejā būs pieejams.

Korāli par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu no Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes mācītāja amata 2008.gada februārī atbrīvoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija.

LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 26.septembrī noraidīja Korāļa sūdzību un KNAB lēmumu viņam noteikt sodu atzina par pamatotu.

KNAB 2006.gada maijā bija noteicis Korālim sodu par to, ka viņš, būdams amatā Skultes ostas valdē, pieņēmis lēmumus attiecībā uz savu atalgojumu un veselības apdrošināšanu, tā nonākot konfliktā ar likumu, kas amatpersonai paredz pienākumu ziņot par šādām situācijām.

Publiskajos reģistros gan neparādās ziņas par Korāļa darbību Skultes ostā, taču pašā ostā aģentūrai LETA sacīja, ka Korālis vairs tās valdē nedarbojas.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, atrašanās interešu konfliktā Korālim iepriekš pārmesta arī saistībā ar Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes īpašumu apsaimniekošanu.

Mācītājs, vienlaicīgi pildot draudzes gana un draudzes īpašumu apsaimniekotāja pienākumus, šādi nonācis interešu konfliktā, un tas novedis pie vienpersoniskas varas uzurpācijas pār draudzes īpašumiem.

Veiktā draudzes līgumsaistību izpēte atklājusi, ka draudzes īpašumu apsaimniekošana notikusi bijušā mācītāja personiskajās interesēs, draudzei no tā gūstot maznozīmīgu labumu.

LELB iepriekš norādīja, ka gan draudzes īpašumu apsaimniekošanas līguma, gan citu draudzes līgumsaistību ar SIA “Svētā Sīmaņa pastorāts” nosacījumi skaidri atklājuši, ka jau sākotnēji veidota shēma, kurā draudzei pašai vairs nav iespēju ietekmēt darbības ar tās īpašumiem.

Draudzes interešu nerespektēšanu apliecinājuši gan ar minēto firmu noslēgtie draudzei neizdevīgie līgumi, kuros draudzei nekādos apstākļos nav paredzētas tiesības tos vienpusēji izbeigt, gan ilgtermiņa bezprocentu aizdevums uzņēmumam no draudzes, gan tas, ka nav noteikti konkrēti īpašumu apsaimniekošanas uzdevumi.

Uzņēmuma statūti paredz arī to, ka draudze bez uzņēmuma līdzīpašnieka Korāļa piekrišanas nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu attiecībā uz tās uzņēmuma darbību. Papildu tam SIA “Svētā Sīmaņa pastorāts” nav pildījusi savas līgumsaistības pret draudzi, jo uzņēmums nav maksājis apsaimniekošanas līgumā paredzētos ikmēneša maksājumus draudzei jau kopš 2007.gada sākuma, secināja LELB.

Savukārt draudzei saskaņā ar noslēgto automašīnas nomas līgumu ir pienākums maksāt SIA “Svētā Sīmaņa pastorāts” 500 latus mēnesī septiņu gadu garumā par 2007.gada izlaiduma automašīnu “Volvo XC 90”, kuru lietojis bijušais draudzes mācītājs Korālis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Narkotiku sūtījumus atklāj suņi

00:00
11.11.2024
5

Oktobra nogalē Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī šī gada deviņu mēnešu statistikas analīzi. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Uldis Melnūdris mediju pārstāvjiem sniedza plašāku ieskatu par narkotiku izplatīšanas un pieejamības tendencēm, noziedzīgiem […]

Vai zaļš dīķis ir Cēsu identitāte

00:00
10.11.2024
36

Ja vien laikapstākļi ir kaut cik ciešami, Pils parkā vienmēr ir cilvēki. Te satiekas, pastaigājas, bauda ainavu, kurā ir senatne un daba. Vasarā dīķis brīžam saplūst ar zaļo apkārtni. Tas arī ir zaļš. Dažkārt arī ar nepatīkamu smaku. “Pērn veicām aptauju par nozīmīgām zaļajām teritorijām Cēsīs un kādām funkcijām tās izmanto. Pils parks un dīķis […]

Vakara tirgus cēsniekiem iepaticies

00:00
09.11.2024
63
1

Lai gan aizvadītajā piektdienā lija un arī vējš netaupīja spēku, četros pēcpusdienā, kad Cēsīs sākās vakara tirgus, tirgus laukumā bija vērojama rosība, un garāmgājējus turp vilināja gards kūpinājumu aro­māts. Pie kūpināto vistu stenda jau bija vairāk nekā 20 cilvēku rinda. “Jau no pirmās reizes vakara tirgus ir ļoti labi apmeklēts. Pa šo laiku izveidojies gan […]

Leona Paegles iela kļūst par Ģimnāzijas ielu

16:58
08.11.2024
394

Cēsu Valsts ģimnāzija atgūst savu vēsturisko adresi – Ģimnāzijas ielu. Cēsu novada dome 7.novembrī lēma mainīt ielas nosaukumu, Leona Paegles ielu Cēsīs pārsaucot par Ģimnāzijas ielu. Lēmuma projekta preambulā norādīts, ka jau 2022.gadā saņemts Cēsu Valsts ģimnāzijas iesniegums ar lūgumu mainīt Leona Paegles ielas nosaukumu uz vēsturisko nosaukumu- Ģimnāzijas iela. Tas 1940. gadā, mainoties politiskajai […]

Aktīvie Cēsu seniori rada notikumus vienaudžiem

00:00
08.11.2024
140
1

“Vēlmes rada domas, domas rada darbības” – tā sau­cās biedrības “Cēsu pensionāri” Starptautiskajai senioru dienai veltītais dažādo pasākumu klāsts. Veselu nedēļu – no 30. septembra līdz 5. oktobrim – vecākā gadagājuma cēsnieki varēja tikties pasākumos, labāk iepazīt cits citu , gūt ikdienai noderīgas zināšanas un radoši darboties. Imants Priedītis, biedrības valdes loceklis, stāsta, ka jau […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

09:28
07.11.2024
76

Atsvaidzināt savu rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 8., 9. un 10. novembrī piedāvā Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Trīs dienas – piektdien, sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
16
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
12
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi