“Gads bijis krāsains, ar jauniem darbiem, iespējām un iesāktā turpinājumu,” saka tekstilmāksliniece Dagnija Kupče. Viņa vada
audēju kopu “Vēverīšas”, Vecpiebalgas audēju kopu un par ieguldījumu Vidzemes tautas tērpu vēsturiskajā attīstībā, darināšanas tradīcijās un valkāšanas kultūras popularizēšanā nesen saņēma arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmiju, ko piešķir Amatas novada dome sadarbībā ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”.
Roku pirkstu nepietiek, lai
uzskaitītu izstādes, skates, konferences, amatu meistaru gadatirgus, kur Dagnija ar audējām šogad piedalījusies gan tepat Latvijā, gan citās zemēs. Patlaban Latvijas lietišķās mākslas izstādē Maskavā, kurā
skatāmi ap 600 tautas mākslas darinājumu, redzami arī viņas vadībā tapušie septiņi tautastērpi.
“Tautastērpi ir dzīvi, par tiem cilvēkiem ir aizvien lielāka interese. Gan Latvijā, gan citur. Vairs nav pārsteigums, ka Jāņos vai plašos tautas svētkos meitas un sievas velk mugurā tautastērpu. Un viņas vēlas, lai tie būtu īsti,” saka Dagnija un atzīst, ka, skatoties uz staltiem cilvēkiem tautas tērpos, rodas pašlepnums. Par to viņa kārtējo reizi pārliecinājusies Kultūras forumā Rīgā, kas pulcēja Latvijas kultūras nozares ļaudis, bet “Vēverīšas”
kopā ar “Senās klēts” meistarēm rādīja tautastērpus. ““Vilki” spēlēja. Tas bija krāšņs uzvedums, un mūsu darinātos 11 Vidzemes tautastērpus ne viens vien ieraudzīja pavisam citādus,” domās dalās audēja.
Interesi par tautastērpiem apliecina arī fakts, ka lietišķās mākslas gadatirgos apmeklētāju nekad netrūkst. “Šogad pabijām Lineburgā, Ahimā, Tartu, Tallinā. Un visur bija liela interese. Atlika vien iesēsties stellēs un aust, lai cilvēki sastātos apkārt, skatītos un gribētu paši pamēģināt,” stāsta audēja.
Vērtīgas atziņas atvestas no starptautiskās konferences “Living Folk Costume” Tartu, kurā piedalījās astoņu valstu meistari. “Tā tikai mums šķiet, ka latviešu tautas tērpi ir atšķirīgi no citiem. Igauņiem ir tādas pašas jostas, arī brunčiem svītru salikumi ļoti līdzīgi. Nākas pat zīlēt, vai tie igauņu vai latviešu. Palamusē demonstrējām jostas. Igauņi pirka kā savas. Pienāca klāt norvēģiete un priecājās – redz, jūs mūsu jostu aužat,” iespaidos dalās Dagnija Kupče. Viņa arī uzsver, ka konferencē atzīst – lietišķās mākslas meistariem jāizmanto muzeju bagātības, lai ne tikai darinātu autentiskus tērpus, bet arī radītu ko jaunu, piemēram, mēteļus, jakas.
Jau divus gadus “Vēverīšām” kopā ar vēl citiem Latvijas amatu meistariem “Rīgas pasāžā” Meistaru ielā ir savs stends. Tajā ik dienu iegriežas tūristi, arī rīdzinieki. “Ārzemniekiem ir ļoti liela pietāte pret mūsu tradicionālo tautas mākslu. Dažu dienu te iegriežas pat desmit tūristu grupas no dažādām pasaules zemēm un meklē ko mums raksturīgu, lai aizvestu mājās,” domās dalās Dagnija Kupče.
Dagnija kopā ar audējām un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra speciālistēm sarīkoja pirmo Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstādi – konkursu. Izstādē meistari priecēja
ar 36 tautas tērpiem no visiem Latvijas novadiem. Visu vasaru šī izstāde bija ekskursantu iecienīta. Daudzi no šiem tērpiem būs skatāmi Dziesmu svētku lielajā izstādē. “Esam saņēmušas Kultūrkapitāla fonda finansējumu, lai sadarbībā ar centru izdotu grāmatu par Piebalgas novada tautastērpiem. Jau notikusi fotosesija. Tuvākajā laikā Kaudzīšu muzejā būs filmēšana, kur pa solim vien rādīsim, kā izšūt Piebalgas blūzes, kādi ir brunči, jostas. Piebalgas blūzes ir ļoti sarežģītas. Grāmatā viss tiks aprakstīts, klāt būs metodiskais materiāls,” tā Dagnija un teic, ka tas ir turpinājums iesāktajam darbam Piebalgas novada tautas tērpu izpētē un darināšanā. Vecpiebalgas audēju radītā ziemas tautastērpu kolekcija atzinīgi novērtēta un apbrīnota ne tikai Latvijā. Tagad audējas ar Kultūrkapitāla fonda finansējumu darinās vasaras tērpus.
“Vēverīšas”, Vecpiebalgas audēju kopas meistares, strādā, gūstot prieku no darāmā. Vasarā atkal būs ko rādīt gan pašu ļaudīm, gan viesiem no tālām pasaules malām. “Mums taču ir ar ko lepoties. Nav prāta darbs to turēt pūra lādē,” saka Dagnija Kupče.
Sarmīte Feldmane
Komentāri