Taurenieši savāc atkritumus un sakopj mežu. Latvijas Nacionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2003. līdz 2012. gadam nosaka, ka veco izgāztuvju rekultivācija ir viens no prioritārajiem uzdevumiem šajā jomā. Tā kā Taurenes pagasta bijusī izgāztuve „Brežģis” neatbilda vides prasībām, padome nolēma izgāztuvi likvidēt. Rekultivāciju izdevās veikt, pateicoties ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei. Līdz ar to ir sekmīgi pārtraukta apkārtējās vides piesārņošana, ko radīja bez aizsardzības pasākumiem ierīkotā izgāztuve.
Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips atzina, ka, veicot Taurenes izgāztuves „Brežģis” rekultivāciju, pagasta padome pieteikusi karu vides prasībām neatbilstošām atkritumu krātuvēm. Likvidējot šo izgāztuvi, ir mazināta iespēja piesārņot grunts un virszemes ūdeņus.
“Mēs bieži dzirdam runājot par globālo ekoloģiju vai ekoloģiju
valsts līmenī. Taču ekoloģija sākas ne no planētas un pat ne no valsts. Tā sākas no pagasta un sētas, kurā mēs paši dzīvojam un kuru uzturam kārtībā,” saka Taurenes pašvaldības vadītājs un atklāj, ka par pagasta sakopšanu domā visu laiku.
“Katru gadu rīkojam sakoptās sētas konkursu un redzam, ka pagasta ļaudis arvien vairāk domā par savas mājas apkārtni. Kas attiecas uz atkritumu savākšanu, liela problēma ir ceļmalas un autobusu pieturas. Grūti izkontrolēt autovadītājus, caurbraucējus, kuri vienmēr aiz sevis kaut ko atstāj. Taču par to aktīvi domājam. Šobrīd problēmas ir ar lielgabarīta atkritumiem, taču arī par risinājumu jau domājam,” saka J.Vīlips un atklāj, ka ik gadu kopj gan Brežģa kalna teritoriju, gan pastāvīgā uzraudzībā ir Zaļkalna skatu laukums.
Arī Taurenes pagasta dārzniece Silvija Aņina atzina, ka darba īpaši šajā laikā netrūkst.
“Skumji, ka tik daudz laika jāvelta tieši atkritumu savākšanai, ne stādīšanai vai apzaļumošanai. Bezdarbnieki teju ik dienu vāc atkritumus ceļmalās. Jāatzīst, ka jaunatne ir ļoti neaudzināta. Skolas bērni vēl joprojām jāmāca, ka konfekšu papīrus zemē nevajadzētu mest. Taču viņi to dara automātiski. Arī autovadītājiem jādomā par braukšanas kultūru un to, ka pa logu atkritumus tomēr nedrīkst mest laukā,” domās dalās dārzniece S.Aņina.
Jāpiebilst, ka Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas galvenās problēmas ir izgāztuvju lielais skaits un to ietekme uz vidi. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus saņem aptuveni 80 procenti pilsētu iedzīvotāju un tikai 20 procenti lauku iedzīvotāju. Ik gadus Latvijā tiek radīts ap 600 – 700 tūkstošiem tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 30 procenti ir komercstruktūru un iestāžu radīti. No tā visa savākti tiek tikai 50 līdz 60 procenti.
Komentāri