Pastaigu cienītājus neatturēja Dabas aizsardzības pārvaldes ziņa, ka intensīvo lietavu rezultātā Līču – Laņģu klinšu takas posmā, kas ved gar Lodes māla karjera malu, ir aktivizējušies nogruvumi un taka kļuvusi nedroša.
Brīvdienās ceļmalā pie takas uz Līču – Laņģu klintīm, tāpat arī vakar mašīnu rinda nebija mazāka kā visu epidemioloģisko ierobežojumu laiku pierasts. Tiesa gan, par to, ka kādā vietā takas mala ir bīstama, varēja uzzināt, ieraugot nožogojumu, bet, ja apmeklētāji nebija dzirdējuši ziņu, ka takas mala nogruvusi, diezin vai viņiem bija saprotams, kas noticis. Arī “Druva” satika ne vienu vien izbrīnītu atpūtnieku, taču, arī uzzinājuši par nogruvumu, neviens neatlika iecerēto pastaigu. Tā vien šķita, ka bīstamais interesējis vēl vairāk.
Uz Līču-Laņģu klintīm, kas ir viens no apmeklētākajiem apskates objektiem, šobrīd nokļūt no Liepas puses vairs nav iespējams. “Lai gan pati taka nav skarta un no nogruvuma vietas līdz takai vēl ir aptuveni metru plata josla, situācija ir bīstama un var apdraudēt apmeklētāju drošību, jo karjera mala ir kļuvusi nestabila un irdena,” aģentūrai LETA skaidrojusi Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra dabas izglītības darba speciāliste Aiga Priede, aicinot apmeklētājus netuvoties nogruvuma vietai un pastaigām neizmantot šo takas posmu.
“Te nogruvumi notiek ik pa laikam. Kartē labi var redzēt, cik taisna taka pirms dažiem gadiem veda uz klintīm un kā tā novirzījusies,” saka Liepas pagasta pārvaldes vadītāja p.i. Ralfs Šalmo un atgādina, ka tā ir iemīta taka, nevis būvēta infrastruktūra. R.Šalmo uzsver, ka pašvaldība ir gatava iesaistīties ar palīdzību, taka ved pa privātīpašumu, taku apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. “Sazināsimies ar pārvaldi, kas būtu darāms,” teic R.Saļmo.
A. Priede skaidro, ka erozija ir normāls dabas process, kas šajā gadījumā noticis liela nokrišņu daudzuma ietekmē. Nedrošību rada tas, ka takas posms atrodas ļoti tuvu karjera malai. Lai gan pārvalde jau iepriekš ir plānojusi iespējamo takas novirzīšanu nedaudz tālāk no karjera malas, to līdz šim nav izdevies īstenot, jo blakus atrodas privātīpašums.
Līču – Laņģu klintis ir aptuveni sešus kilometrus garās takas ievērojamākais apskates objekts. Tās ir vienas no skaistākajām un lielākajām smilšakmens iežu sistēmām Latvijā. Takā ik dienu vērojams liels apmeklētāju skaits, kas īpaši pieaudzis pēdējā gada laikā. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 metrus augsts un ap 200 metrus plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 metrus augstas.
“Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Te ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas. Ziemas laikā tās nav vēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. Uz klintīm sastopamas vairākas retas augu sugas,” atgādina A.Priede.
“Druva” atceļā no pastaigas satika vairākus ģeogrāfijas studentus. Viņi takas izstaigājuši pirms gada, tagad atbraukuši vākt paraugus kursa darbiem, un brauciens bijis ieplānots jau krietni sen. “Ja nebūtu nožogojuma un te jau reiz nebūtu bijis, noteikti nepamanītu, ka bijis nogruvums. Tas nav liels, ejot var pavirzīties pa labi. Cilvēki ir pietiekami uzmanīgi,” vērtēja Miķelis Dāvids Rikveilis, bet Roberts Georgs Fimbauers piebilda, ka nekad nevar zināt, cik stipra un droša ir takas mala. “Veidojot takas, ja turpat blakus ir karjers, jārēķinās, ka var būt nogruvumi, tāpēc tās nedrīkstētu atrasties tik tuvu karjera malai,” pārdomās dalās Roberts Georgs Fimbauers.
Roberts Georgs un Miķelis Dāvids uzsver, ka uz Liepu var braukt mācīties. Smilšakmens slāņus labi var redzēt Lielajā Ellītē, bet pie Līču – Laņģu klintīm zemākus slāņus – te karjers, dolomīti, var redzēt avotus, kas iztek, var iepazīt erozijas, sufozijas veidus.
Cik ilgs laiks būs vajadzīgs apsaimniekotājam Dabas aizsardzības pārvaldei, lai taku novirzītu un tā atkal būtu droša, rādīs laiks.
Komentāri