Kāda laimīga un sakārtota dzīve! Šāds gaišs un harmonisks iespaids paliek pēc fotogrāfiju izstādes „Mana lieta” aplūkošanas Cēsu Izstāžu namā.
Nav šaubu – tāda arī bijusi fotogrāfa Ginta Māldera un mākslas zinātnieces Andas Bolužas iecere – parādīt sakārtotu un līdzsvarotu vidi un cilvēkus. Lielformāta fotogrāfijās aplūkot cilvēkus, no kuriem liela daļa nelielajā Latvijā ir zināma caur masu medijiem un kultūras dzīves norisēm, rodas iespaids, ka notikusi nesteidzīga un dziļa saruna par lietu mēru, par to, kādu vērtību piešķiram priekšmetiem un kāpēc dažas lietas no tām daudzajām, ar kurām dzīves laikā apaugam, kļuvušas tuvas un arī it kā dzīvas. Tās nebūt nav tikai grāmatas un gleznas, kā varētu domāt. Tikpat labi tā var būt ilgstošā pavadone darbā – pamatīgi nostrādāta galda lampa vai ārzemēs suvenīru tirdziņā nopirkts kāds nieks, kurš izrādījies spējīgs ar jauno īpašnieku dalīt enerģiju.
Fotogrāfijās paši cilvēki, kuriem lietas pieder, ir ļoti izteiksmīgi. Gints Mālderis panācis, ka daudzi no viņa varoņiem skatītājiem ielūkojas tieši acīs. Taču reizēm fotomākslinieks lietai piešķīris lielāku nozīmi un licis saprast, ka lietas var ņemt arī virsroku. Cilvēks paliek it kā malā.
Lai gan fotogrāfijas pašas par sevi ir daiļrunīgas, dažas tik piepildītas kā vesels stāsts, skatītājiem dota iespēja ienākt katra varoņa domu un jūtu pasaulē arī caur vārdiem. Domas īsos tekstos noformulējusi Anda Boluža.
Cēsnieks Gints Grūbe, plašākai sabiedrībai pazīstams kā kino producents un žurnālists, ļāvis sevi iemūžināt pie spilgta dizaina priekšmeta, kuru atvedis no Turcijas. Labi jāielūkojas, lai saprastu, ka lieta, kurā iestiprināti stikliņi, ir kaltēts ķirbis. Tikmēr Ginta teiktais liek aizdomāties par lietu un procesu rašanās kārtību: „Tā ir lielīšanās, sacenšanās vienam ar otru vai arī noskatīšanās”.
Ēriks Stendzenieks – modernu un trāpīgu reklāmu autors no reklāmas aģentūras „Zoom”, dienasgaismā izvilcis studiju gadu lenšu magnetofonu, kurš, kā viņš apgalvo, joprojām darbojas un skaisto jaunības atmiņu dēļ pie Ērika ir nopelnījis mūža maizi. Magnetofons citu lietu vidū kļuvis par simbolu. Tāpat kā dziesmas satinas lentēs, tā arī cilvēki dzīvo, tinot jūtas, pārliecināts Ēriks.
Aktieris Vilis Daudziņš nofotografēts teātra ģērbistabā, būdams pārvērtību meistars, vēlējies uzsvērt, ka ikdienišķām lietām nav jāpieķeras. „Viss ir pārejošs, nekas nav nopietns – no ķīmiskās tīrītavas līdz teātrim,” pavēsta Vilis, rokā turot pakaramo.
Komentāri