Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bāzes efekta dēļ samazināsies par 2,5%, bet jau nākamgad reālais IKP varētu pieaugt par 4%, liecina “Swedbank” ekonomistu prognozes.
Kā skaidroja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, 2011.gadā prognozētais IKP kāpums par 4% ir pie “muļļāšanās scenārija”, bet, valdībai īstenojot strukturālās reformas un uzlabojot biznesa vidi, pieaugums varētu būt pat lielāks.
“Kritums pagājušajā gadā bija ļoti liels, un šogad vēl nespēsim atgūt zaudēto, bet 2011.gadā, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, IKP varētu pieaugt par aptuveni 4%,” pieļāva eksperts.
Kazāks ir pārliecināts, ka ekonomiskās situācijas uzlabojumi ir gaidāmi jau šogad un daļēji to noteiks “atsitiena efekts”, kas nozīmē, ka atsevišķās nozarēs kritums bija pārāk liels un tagad sekos atspēriens augšup.
“Ja beigtu kaķi izmet pa logu, tad tas atsitienā pret zemi uzlido. Protams, pēc tam kaķis vairs nestaigā, bet Latvijai tik traks scenārijs nedraud,” izteicās eksperts.
Viņš pieņem, ka iedzīvotāji tomēr nebūs mierā, ja Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs tikai par 3%-4%. “Tas būs par lēnu, un cilvēki izvēlēsies aizbraukt no Latvijas, bet tas radīs vēl dziļākas strukturālās problēmas ekonomikai nākotnē,” atzina bankas galvenais ekonomists. Viņš gan piebilda, ka arī negribētu, lai IKP turpmākos trīs gadus aug par 10%, jo arī tas norādītu uz zināmu neproporcionalitāti.
Vienlaikus bankas ekonomisti pieļauj, ka recesija Latvijā ir jau beigusies šā gada pirmajā ceturksnī un turpmāk salīdzinājumā starp ceturkšņiem IKP rādītāji uzrādīs plusus, taču gada griezumā pozitīva izaugsme varētu parādīties tikai šā gada ceturtajā ceturksnī, kas nespēs kompensēt pagājušā gada straujo IKP samazināšanos, tāpēc gada griezumā ekonomika saruks par 2,5%.
“Swedbank” pārstāvji uzskata, ka recesijas beigas uzreiz nenozīmē strauju uzplaukumu un noturīgu izaugsmi, jo fundamentālās izmaiņas tautsaimniecībā tikai tagad sāk iezīmēties. Ekspertu izteiktās prognozes liecina, ka ekonomikas atkopšanās ceļš būs nevienmērīgs un sākumā izaugsme būs ļoti trausla – kāpumam vienā ceturksnī var sekot kritums nākamajā.
“Pasaules ekonomika atgūstas no krīzes, un tas ļauj uzelpot arī mūsu eksportētājiem. Tomēr tuvojošās Saeimas vēlēšanas rada risku, ka produktivitāti un ilgtspējīgu attīstību veicinošu strukturālu reformu ieviešana kavēsies. Tas bremzēs izaugsmi un saasinās virkni vidēja termiņa problēmas, piemēram, emigrāciju un pensiju sistēmas ilgtspēju,” saka Kazāks.
“Swedbank” ekonomikas apskatā secināts, ka Latvijas ekonomika kļuvusi izteikti neviendabīga, jo attīstība dažādās nozarēs notiek atšķirīgi. Eksportējošie sektori izmanto pieprasījuma un cenu palielināšanos pasaules tirgos, palielina jaudu noslodzi un ražošanas apjomus, sāk pieņemt darbā iepriekš atlaistos darbiniekus un tādējādi pamazām velk arī pārējo ekonomiku ārā no bedres.
Savukārt nozarēs, kas ir orientētas uz iekšējo tirgu, situācija vēl arvien ir grūta, jo pieprasījums ir vājš, spiežot samazināt produktu un pakalpojumu cenas, arī kredītsaistību slogs pieaug – parāda apkalpošana kļūst grūtāka, jo ienākumi samazinās.
Strauja izmaksu samazināšana ir uzlabojusi uzņēmēju konkurētspēju un ļāvusi Latvijas eksportētājiem palielināt tirgus daļas, un līdz ar pieprasījuma atgūšanos pasaulē veicina arī turpmāku eksporta izaugsmi. Lai gan apstrādes rūpniecības attīstība gada sākuma bija vājāka nekā pērnā gada nogalē, gaidāms, ka konjunktūras jeb noskaņojuma uzlabošanās ar laiku atspoguļosies arī stabilākā ražošanas apjomu pieaugumā, teikts “Swedbank” apskatā.
Arī importa krituma tempi ievērojami mazinājušies, un preču imports 2009.gada otrajā pusē bija pat samērā stabils. Tomēr bankas eksperti uzskata, ka augošā cenu starpība starp vietējas izcelsmes un importa precēm mudina pirkt lētākas vietējās izcelsmes preces. Līdz ar to tā importa daļa, kas tiek izmantota iekšzemes patēriņā, turpinās samazināties, bet to kompensēs augošais eksporta nozaru pieprasījums pēc importa izejvielām, un kopējais nominālais imports šogad, visticamāk, būs stabils.
“Swedbank” galvenais ekonomists ir pārliecināts, ka Latvijas ekonomikas politikai ir jākļūst drosmīgākai, īstenojot visas uzsāktās vai nepieciešamās reformas, neskatoties uz to, ka Latvija formāli ir izpildījusi lielāko daļu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas atbalsta programmas strukturālajiem kritērijiem.
“Ja pirmsvēlēšanu gaisotnē pārmaiņas ir apgrūtinātas, lai velti nezaudētu laiku, nepieciešams sagatavot konkrētus priekšlikumus jeb detalizētu plānu ar konkrētām izvēles alternatīvām, ko īstenot pēc Saeimas vēlēšanām. Pretējā gadījumā “reformu iespēju logs” pamazām aizvērsies un Latvija riskē ar lēnu izaugsmi vidējā termiņā, kas padziļinās arī citas problēmas, piemēram, emigrāciju un pensijas sistēmas ilgtspēju. Situācijā, kad pasaules ekonomika sākusi atveseļoties, ekonomikas politika var atļauties kļūt drosmīgāka – augoša ekonomika “piedos” mazas kļūdas, ja vien pārmaiņas būs vērstas ilgtspējīgas izaugsmes virzienā. Turklāt reāli pārmaiņas notiks tikai tad, kad reformas uzskatāmi atspoguļosies budžeta struktūrā kā finansējuma mehānisma un mērķu maiņa,” pauž “Swedbank” eksperti.
Kā ziņots, IKP kritums pagājušajā gadā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija 18%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret trešo ceturksni saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.
NOZARE.LV
Komentāri