Kopumā 2009.gadā līdz 2011.gadam valsts budžets konsolidēts par aptuveni diviem miljardiem latu jeb 15% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), informēja “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Jaunākajā “Swedbank” Ekonomisko pētījumu daļas mēneša apskatā secināts, ka, lai arī budžeta konsolidācijas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un budžetu, lai varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā ieviest eiro, tomēr nodokļu politika un fiskālā disciplīna joprojām ir vājā vieta, kas neļāva ātrāk samazināt valsts budžeta deficītu.
Apskatā secināts, ka, lai gan valsts budžeta deficīts pagājušajā gadā bija zem maksimālā līmeņa, ko nosaka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, rezultāts varēja būt labāks, ja būtu bijusi precīzāka plānošana un stingrāka fiskālā disciplīna.
Tomēr kopumā bankas ekonomisti secinājuši, ka situācija valsts budžetā uzlabojas straujāk, nekā prognozēts. Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts saskaņā ar Māstrihtas kritēriju 2010.gadā bija 7,6% no IKP (maksimālais pieļaujamais bija 8,5%).
Stikuts atgādina, ka arī šogad valdība apņēmusies samazināt budžeta deficītu straujāk, nekā gada sākumā tika noteikts. Aprīlī Saeima pieņēma budžeta grozījumus, paredzot, ka centrālās valdības budžeta deficīts tiks samazināts no 5,4% uz 4,2% no IKP (pēc naudas plūsmas principa).
“Swedbank” uzsver, ka līdz šim sasniegtais budžeta sabalansēšanā jau ir atspoguļojies paaugstinātajos Latvijas valsts kredītreitingos, kas sniedz Latvijas valdībai iespēju sākt emitēt obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos par pieņemamāku cenu un pakāpeniski refinansēt ārējo parādu. Tomēr tas nenozīmējot, ka valsts finansēm jau ir nodrošināts pietiekami stabils pamats.
Vienlaikus ekonomisti atgādina, ka budžeta konsolidācijā līdz šim valdība gājusi pa vieglāko un mazāk sāpīgo ceļu, proti, tā vietā, lai veiktu labi pārdomātas strukturālās reformas, tā īstenojusi vairākus pagaidu pasākumus (piemēram, samazinot iemaksas otrajā pensiju līmenī, piespiežot valsts uzņēmumus izmaksāt dividendes un paaugstinot nodokļus, tostarp darbaspēka nodokļus).
Kā izanalizējuši bankas eksperti, ar katru nākamo budžetu konsolidācijā arvien lielāku īpatsvaru veidoja nodokļu palielināšana, nevis izdevumu samazināšana. Ja 2009.gadā aptuveni 70% no konsolidācijas pasākumiem bija saistīti ar izdevumu samazināšanu, tad 2010.gadā šis rādītājs jau bija 42% un 2011.gadā – tikai 31%.
“Tas ir pretrunā ar pirmsvēlēšanu solījumiem un vairāku starptautisko pētījumu rezultātiem, kas liecina, ka konsolidācijai, kas veikta, samazinot izdevumus, ir mazāk negatīva ietekme uz IKP un nodarbinātību nekā nodokļu celšanai,” atgādina Stikuts.
NOZARE.LV
Komentāri