Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Svin festivāla desmitgadi

Sarmīte Feldmane
23:00
09.07.2020
10
Drustos Svetki 1 1

Desmito reizi Rauna un Drusti sasauca kopā novadniekus festivālā “Rodam Raunas novadā”.

“Gan būs arī nākamie svētki, nav jau nozīmes, kā saucas novada administratīvā vienība. Pagastu veido cilvēki. Drustos, Visuma centrā, cilvēki paliks. Drusti kā Visuma centrs nekur nepazudīs,” tā Drustos, kur šīs vasaras festivālā bija plašāko notikumu vieta, sacīja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zur­ģe.

Nedaudz vairāk kā desmit gadus Drusti un Rauna ir viens novads. Ik vasaru, rīkojot festivālu, tika vērsta uzmanība kam cilvēkiem nozīmīgam, tā ceļot godā novada uzņēmējus. Festivāls visus šos gadus bijis kvalitatīvas, izzinošas, izglītojošas, izklaidējošas atpūtas iespēja. Kā uzsver raunēnieši – festivāls ir kultūras un uzņēmējdarbības sintēze.

Katru gadu festivālā tika izvēlēts un izcelts kas tāds, ko ražo, audzē novadā. Piens, zivis, maize, zemenes, medus, alus, ķiploki, puķes un koks celti godā iepriekšējos gados. Šovasar atskats – kā iets uz desmitajiem svētkiem, kā tradīcija iedzīvojusies, kļuvusi par novadnieku gaidītu kopā sanākšanu. Festivāls ikreiz noticis divas dienas. Vienu gadu Klusā diena ar kādu akustisku koncertu notika vienā, nākamajā gadā -otrā pagastā, tāpat Skaļā diena ar pašu kolektīvu uzstāšanos, tirdziņu, dažādām aktivitātēm un kādas pazīstamas grupas koncertu. Pērn Raunā, Cimzā, galdniecībā pirmoreiz tika sarīkota dzīvdabas vakarēšana. Šoreiz vairs nebija jā­stāsta, kas tā tāda, ko darīs. Biļetes ātri tika izpirktas.

Desmitais festivāls ar Kluso dienu sākās Raunas baznīcā, kur koncertu sniedza Daumants Kalniņš. Kā atzina klausītāji – sirdskoncerts neatstāja vienaldzīgu nevienu.

Sestdien tik daudz cilvēku Drustos sen nebija redzēts. Tir­dziņš, novada amatierkolektīvu: kora, ansambļa “Dievidvējā”, deju kopas “Trejdeviņi” uzstāšanās, programma bērniem, aktivitātes ezerā ar sup dēļiem un vizināšanās ar katamarānu, teātra izrāde un “Līvu “ koncerts pulcēja daudzus jo daudzus.

“Te taču Visuma centrs,” lai ko todien “Druva” jautāja festivāla apmeklētājiem, skanēja atbilde. Gatartietis Aivars Damroze atzīst, ka tās šķiet lielas ambīcijas – paziņot, ka Drusti ir Visuma centrs. “Bet katrs punkts, no kura tu skaties, ir centrs. Ir taču jāprot ieraudzīt pasauli smilšu graudā,” vērtēja A.Damroze. Festivāla laikā daudzi savu piederību vai atbalstu Drustiem – Visuma centram – atgādināja, lepojoties ar krekliņiem, kurus rotāja šāds uzraksts.

TV žurnālists Ēriks Palkav­nieks sevi Drustos sauc par jaunpienācēju. “Esmu pārliecinājies, ka Drustos dzīvo labi, atsaucīgi cilvēki. Kad te sāku darboties, biju patīkami pārsteigts – ja kaut ko vajag, vienmēr būs kāds, kurš palīdzēs, neliegs padomu,” pastāstīja Ē.Palkavnieks. Viņam bija uzticēts festivālā vadīt tirdziņu un koncertu. “Pasākums jauks, visi smaida, priecīgi, jauka gaisotne,” atzina Drustiem piederīgais.

Māris Salenieks un Viktors Gutāns ikdienā ar ģimenēm dzīvo Rīgā. “Uz svētkiem nevarēju nebraukt, te bērnība pavadīta, te ir vecāki,” saka Māris. Abi atzīst, ka katru gadu pagasts mainās, aizvien ir kas jauns, kāds stūrītis sakopts. “Svētkos var satikt draugus. Ir tādi, kuri brauc biežāk, cits retāk, Rīgā katrs esam savos darbos,” bilst Viktors un uzsver, ka svētki Drustos ir izdevušies. Abi vērtē, ka tas, ka pagasts turpmāk būs Smiltenes novadā nav ne labi, ne slikti, cilvēku ikdienā jau nekas daudz nemainīsies.

Drustēniete Maija Jančevska uz svētkiem atnākusi kopā ar meitu Lieni un mazbērnu. “Dzīvoju Valmierā, katru nedēļas nogali atbraucam. Satieku draugus, brīvdienās Drustos cilvēku ir vairāk. Pirms dažiem gadiem piektdienu vakaros, sestdienās centrs bija pilns ar jauniešiem, sabrauca, satikās. Tagad tiem jau ģimenes, jauno ir mazāk,” vērojumos dalās Liene, bet mamma piebilst, ka jaunā paaudze ir pilsētās, jo te darba nav.

Ruta Ivāne pastāsta, ka savulaik bijusi ļoti aktīva, apmeklējusi pasākumus. “Tagad Drustos reti kas notiek. Lielākoties Raunā,” viņa vērtē un par gaidāmo novadu reformu vien nosaka: “No Raunas mums nekāda labuma nebija. Pie Cēsīm reiz jau bijām. Lai Dievs dod, ka būs labi pie Smiltenes. Nav jau cilvēku! Svētkos, tad sabrauc, bet ikdienā centrā kādu satikt jau ir notikums.”

Atkalredzēšanās, brīdis atmiņām – kā kādreiz bija, prieks par jauno paaudzi un cerība, ka varbūt kādreiz viņi atgriezīsies. Starp citu, pēdējo mēnešu laikā ne viens vien interesējies par īpašumu iegādi Drustos. Ne velti festivālam dots nosaukums “Rodam Raunas novadā!”. Te katrs var atrast, radīt, meklēt un rast iespēju.

Kādi nākamvasar būs svētki Drustos un Raunā, to vēl nezina neviens. Būs jauns novads, jaunas iespējas un redzējums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
111

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi