Uz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajiem Skolotāju dienas svētkiem īpaši lūgtas bija trīs Cēsu rajona skolotājas. Svētki notika Latvijas kultūras citadelē – Nacionālajā operā. Devīto gadu ministrija pasniedza Gada balvas izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem. Tās ir prēmijas – pēc nodokļu nomaksas 340 lati.
Par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā balvu saņēma Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja un metodiķe Laima Pērkone. Par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā balvu saņēma Cēsu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Radzobe. Par pašaizliedzību un cilvēcību darbā un attieksmē pret skolēniem apbalvoto vidū bija Rāmuļu pamatskolas skolotāja Baiba Dzeguze, kurai tika veltīti kvēli aplausi, atceroties un suminot skolotājas devumu tautas deju mākslā Latvijā.
Balvai šogad bija pieteikti 56 izglītības un zinātnes darbinieki. Visaktīvāk izglītības darbiniekus apbalvot ierosinājušas rajonu izglītības pārvaldes un profesionālās izglītības iestāžu direktoru padome. Balvas piešķirtas 30 izciliem pedagogiem.
Svētku dienā uz Rīgu bija aicināti vairāki simti skolotāju, kā arī izglītības iestāžu vadītāji, lai piedalītos pedagogu forumā, kas notika pirms apbalvošanas. Ministrijas sarūpētā svētku dāvana bija baleta izrāde.
Forumā tika runāts par aktuāliem izglītības jautājumiem, analizējot augustā Latvijas novados notikušajās konferencēs “Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā” pedagogu pausto. Ar referātiem uzstājās izglītības un zinātnes ministre, akadēmiķe Baiba Rivža, izglītības iestāžu vadītāji no četriem novadiem, kā arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis.
Forumā izskanēja doma, ka mūsdienu skolotāji lielā mērā jūtas kā 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma intelektuāļi, jo dzīve viņus spiež uzņemties ne tikai pedagoga darbu, bet daļēji arī sociālo darbinieku, ārstu un policistu funkcijas. Pie tam skolotājiem jārēķinās ar birokrātiju un mūžam mainīgajām mācību programmām. Profesors Oskars Zīds, kurš vadīja konferences un arī foruma gaitu, uzsvēra, ka tik daudzpusīgā darbā spēj noturēties tikai dzīvesgudri skolotāji.
Ministre Baiba Rivža nosauca trīs pašlaik galvenās izglītotāju problēmas – pedagogu atalgojumu, lai tas kļūtu atbilstošs mūsdienu situācijai, materiāli tehnisko bāzi, lai skolām būtu dota iespēja modernizēties, un tiesību jautājumi, lai skolotāju un skolēnu tiesību un pienākumu ievērošana liktu cienīt vienam otru.
“Ministrija ir jūsu pusē, skolotāji,” jautājumā par algu sistēmu un pēctecību sacīja B.Rivža un piebilda, ka situācija valstī diemžēl kļuvusi vēl sarežģītāka. Varēja noprast, ka, krīzei padziļinoties, vairākām valsts atalgotām profesijām draud algu iesaldēšana.
Forumā vairākkārt pieminēja Eiropas struktūrfondu solīto atbalstu skolu materiālās bāzes modernizēšanai. Ar Eiropas naudu iecerēts paveikt dabas zinātņu kabinetu strauju modernizēšanu vidusskolās un profesionālajās skolās. Palīdzība neskars pamatskolas, tāpēc forumā izskanēja aicinājums dabas zinātņu kabinetu modernizēšanu pamatskolās atbalstīt valstij. Skolotāji secinājuši arī, ka vismaz par četriem gadiem valstī aizkavējusies skolu datorizēšana.
Skolotājiem ir raksturīgi uzņemties vairāk, īpaši klašu audzinātājiem. Arī tāds bija reģionālajās konferencēs izdarītais secinājums. Arvien biežāk vērojams, ka ģimenes vāji veic bērnu audzināšanu – aiz neprasmes un nespējas dzīvot līdzi laikam. Veidojas situācija, ka sabiedrība par normu sāk uztvert to, ka skolai jāuzņemas visi ar bērnu audzināšanu saistītie pienākumi, skolotājiem jājūtas atbildīgiem pat par to, kas ar bērnu notiek ārpus
skolas, piemēram, satiksmes noteikumu neievērošanu, jauniešu iesaistīšanos huligāniskās darbībās sabiedriskās vietās, kurām nav sakara ar skolām.
Komentāri