Iejuties ģimnāzistu radītajā valsts svētku atmosfērā ar lieliskiem jauktā un meiteņu kora priekšnesumiem, ar mūsdienīgajiem domu graudiem no Kārļa Skalbes “Mazajām piezīmēm”, lielā vienotībā ar jauniešiem un pedagogiem nodziedot valsts himnu, ārlietu ministrs atzina, ka jūtas lepns par skolu: “Šeit valsts tiek cienīta un cilvēki paši sevi ciena.”
Latvijas valsti A. Pabriks salīdzināja ar ugunskuru. “Ja mēs gribam, lai tas deg, katram jāpieliek pagalīte, nevis jārauš tās laukā.” Ministrs aicināja skolēnus dzīvot un strādāt Latvijā, atrast kopsaucēju atšķirībās, kādas tās ir, un valstī notiekošo kritizēt ar domu, ko pats varu mainīt un kā var būt labāk. “Mums nav tikai jāsūkstās. Mēs varam būt lepni par savu valsti, jo tas, ko 15 gados esam izdarījuši, daudziem pasaulē ir liels brīnums.”
Politikas stundās ģimnāzisti bija sagatavojuši ministram jautājumus, lai noskaidrotu, kā var kļūt par ārlietu resora darbinieku un strādāt diplomātiskajā dienestā, jautāja A. Pabrika domas par Latvijas ārpolitiku Eiropas Savienībā, Turcijā, Krievijā, prasīja komentēt Francijas piedzīvoto nemieru cēloņus. “Tās ir kultūras atšķirības un neveiksmīga integrācija. Latvija tuvākā laikā neko tādu nepiedzīvos, tāpēc Eiropa no mums var tikai pamācīties,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, esam kļuvusi gana svarīga valsts arī lielvalstīm. “Mēs neesam maza, esam ietekmīga valsts,” atbildot uz jautājumu par pasaules valstu ārlietu ministru attieksmi pret Latviju un valdības pārstāvjiem, komentēja A. Pabriks.
Skolotāji vēlējās noskaidrot ministra viedokli, kā Latvijas nākotni ietekmēs iedzīvotāju kļūšana par Eiropas valstu viesstrādniekiem. A. Pabriks neslēpa, ka politiķiem tas ir grūti atbildams jautājums un izteica cerību, ka viesstrādnieki saglabās saikni ar Latviju, vēlēsies te atgriezties vai investēt Latvijā. Viņš prognozēja viesstrādnieku pieplūdumu arī pašu valstī: “Tā Latvijā jau ir bijis 30. gados, kad valsts piedzīvoja lielu viesstrādnieku pieplūdumu no Polijas.”
Komentāri