Pirmajās ūdensputnu medībās šajā gadā mednieku bijis mazāk kā citkārt, taču dalībniekiem izdevies godam atklāt sezonu. Pētnieki mudina medniekus sniegt atbalstu datu vākšanā un aktīvāk ziņot par nomedītajiem putniem.
Aizvadītajā sestdienā, 8.augustā, atklāta ūdensputnu medību sezona, taču mednieku skaits pirmajās medībās šur tur bijis manāmi mazāks nekā citus gadus. Interese par pīļu medībām gan allaž esot viļņveidīga un aktivitātes atslābumu varētu arī atzīt par apstākļu sakritību, tomēr bijušajā Cēsu rajonā tiek pieļauts, ka mednieku rosību mazinājis karstais laiks, bet Piebalgas apkaimes pagastos – ikgadējie Jaunpiebalgas svētki “Izvēlies Piebalgu!”.
Latvijas Mednieku asociācijas (LatMA) mājaslapā lasāms, ka oficiālais medību sezonas sākums bija noteikts pulksten četros pēcpusdienā. Priekuļu novadā esošā mednieku kluba “Veselava” valdes priekšsēdētājs Atis Kalniņš “Druvai” pastāstīja, ka uz pirmajām pīļu medībām sanācis ap 20 mednieku un pirmajā tūrē nomedīts apmēram pārdesmit putnu. Pēc kluba vadītāja teiktā mednieku pulks tiešām bijis nedaudz mazāks kā citus gadus, ko daļēji viņš noraksta uz kaimiņnovada krāšņo pasākumu “Izvēlies Piebalgu!”. Taču “pīļu svētku” atklāšana un arī turpinājums vakarā izdevies godam. Vēl nākamajā dienā uz kopīgām medībām pulcējušies ap desmit mednieku, kuriem izdevies nošaut 12 pīles. A.Kalniņa ieskatā pavasaris bijis labvēlīgs pīļu pirmajam perējumam. Precīza uzskaite par nomedītajiem putniem medniekiem obligāta vien sezonas beigās. “Druvas” taujāts par populācijas pārmaiņu novērojumiem, “Veselavas” mednieku kluba vadītājs pauž pārliecību, ka pagaidām plašāk pazīstamo pīļu sugu populācija ir stabila. Viņam gan rada bažas, ka vienlaikus vērojamas biežākas sīko plēsēju – sesku, caunu, ūdeļu – aktivitātes. Ja tiešām to skaits palielināsies, tas gan var ietekmēt ūdensputnu populācijas atjaunošanos.
Aptuveni līdzīgu mednieku skaitu pirmajās šī gada pīļu medībās nosauc arī mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” valdes priekšsēdētājs Aigars Meidrops. “Liels mūsu loks nebija, bet var jau būt, ka patraucēja karstais laiks. Citus gadus tiešām bijis vairāk, iespējams, tā ir sakritība – tās jau ir vairāk azartiskas medības, un mednieku darbošanās arī viļņveidīga.” Taču pīļu bijis daudz un atklāšana aizritējusi pozitīvi. Arī A.Meidropa skatījumā pīļu skaits varētu būt saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējiem gadiem, taču viņš uzsver – “Zaubes” mednieki situāciju varējuši novērtēt samērā nelielās ūdenstilpēs.
To, ka medījamo ūdensputnu daudzums šogad šķiet līdzvērtīgs iepriekšējām sezonām, vērtē arī mednieku un makšķernieku biedrības “Jaunpiebalga” vadītājs Mārtiņš Morozs. Viņš uzsver, ka ilgākā laika nogrieznī – ap 20 gadiem – gan varētu atzīt populācijas samazināšanos, taču tieši pēdējos gados krasi pavērsieni nav manīti. Arī Jaunpiebalgas pusē uz ūdensputnu medību atklāšanu bijuši vien daži mednieki, taču te nepārprotami vainojami lielie svētki, uz kuriem arī novadnieki – mednieki – , visticamāk, devušies. M.Morozs gan arī piebilst, ka tieši Jaunpiebalgas apkaimē samazinājušās iespējas medīt ūdensputnus – gan sarucis pīlēm tīkamo vietu skaits, gan arī ne visur ar zemes īpašniekiem noslēgti līgumi par medību tiesībām.
Ka visbiežāk sastopamās un visvairāk medītās pīļu sugas, meža pīļu, populācija nudien ir stabila, “Druvai” apliecina Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Antra Stīpniece, gan piebilstot – populācija ir stabila, bet ar tendenci samazināties. Taču katrai pīļu sugai šis novērtējums patlaban ir atšķirīgs, piemēram, pelēko pīļu skaits strauji pieaugot. A.Stīpnieces skatījumā šis gads nav bijis viennozīmīgi labvēlīgāks pīļu jaunās paaudzes attīstībai, jo ziema agrāk beigusies, bet pavasaris kopumā bijis gana auksts. Daudz ietekmē arī pat pāris dienu perējuma nobīde pret kukaiņu aktivitātes “pīķi”. “Pirmās piecas dienas ir ļoti kritiskas pīlēnu dzīvē,” uzsver pētniece, atkārtoti norādot, ka ir milzum daudz faktoru, kas ietekmē katra gada pienesumu pīļu populācijā, tostarp arī mazie plēsēji, mednieku aktivitātes un lielajos tīrumos, kā arī mazdārziņos izmantotās un pēcāk ūdeņos nonākušās ķīmiskās vielas. Starptautiski ūdensputnu populāciju apmēri tiekot apkopoti un salīdzināti ik gadu janvāra vidū – tad arī visas Eiropas kontekstā tiek novērtēts, vai pozīcija pret kādu no sugām būtu koriģējama. Tā šogad nemedījamo pīļu lokā nonākuši arī brūnkakļi.
Pētniekus patlaban visvairāk nomāc trūcīgie dati, kas ļautu gūt pilnīgāku priekšstatu par katras sugas populācijas reālajām tendencēm. Mednieki gan aicināti pēc katrām medībām iesūtīt medījumu apkopojumus un fotogrāfijas, taču pagaidām aktivitāte ir samērā zema un attēli nereti neizmantojami putna dzimuma un vecuma noteikšanā. A.Stīpniece mudina medniekus biežāk ieskatīties vietnē nomeditie.org, kur lakoniski apkopotas katras sugas galvenās pazīmes un dažādu rakursu fotogrāfijas putnu atpazīšanai. Ziņojot par nomedītajiem putniem, pētniekiem derīgas būs pēc šajā mājaslapā demonstrētā parauga uzņemtas fotogrāfijas, turklāt – ar ne vairāk kā trim putniem vienā kadrā, pretējā gadījumā izšķirt katra niansēto spalvu rakstu un citas pazīmes kļūst neiespējami.
Kopumā kā medījamas pie mums patlaban atzītas 16 pīļu sugas, bet nemedījamas – desmit, liecina šajā virtuālajā rokasgrāmatā publiskotais saraksts.
Komentāri