Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Svešādā kvinoja Skujenes tīrumos

Monika Sproģe
23:00
21.10.2016
24
Kvinoja2 Copy 1

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko Amatas novadā, Skujenes pagasta “Cimbuļos”. Saimnieki ir vieni no pirmajiem nopietnajiem kvinojas audzētājiem Latvijā un pirmajiem Baltijā, kas izaudzēto arī realizē. Signe Šlosberga stāsta, ka ģimenei vairāk nekā 25 gadus jau piederējušas lauku mājas Amatas novadā, kuras ieskauj lauksaimniecībā izmantojamas zemes, platību izmantošanas jautājums jau labu laiku nodarbinājis prātus.

* LABĀS "BALANDAS". Signe Šlosberga rāda, kā vasarā izskatās kvinojas lauki pilnbriedā. FOTO: no albuma

* LABĀS “BALANDAS”. Signe Šlosberga rāda, kā vasarā izskatās kvinojas lauki pilnbriedā. FOTO: no albuma

Šo procesu paātrinājis kaimiņš, kas pamudinājis un piedāvājis palīdzēt ar zemes apstrādi. Tad meklēta informācija par izraudzīto laukaugu, pasūtītas sēklas. 2014. gada pavasarī jau dažādu šķirņu kvinojas sēklas bija atceļojušas no malu malām, pat Kanādas. Tika sagatavoti trīs lieli lauki un vairāki mazi izmēģinājumu lauciņi.

“Speciāli dibinājām uzņēmumu SIA ”Gusts Apinis”, kurš nosaukts par godu māju bijušajam saimniekam,” saka Signe. Kvinoju kā pārtikas produktu Signe un Elmārs esot atklājuši pirms aptuveni pieciem gadiem, kad meklēja piemērotu uzturu meitai, kura cieš no artrīta un celiakijas.

“Veselīgs un sabalansēts uzturs mūsu dzīves kvalitātei nodrošina ilgstošus un noturīgus pamatus, bet nekādus brīnumus nerada. Interesantākais, ka katra cilvēka organisms ir unikāls – kas vienam ir labi, otram var tā nebūt. Senajā ajurvēdas medicīnā zināms, ka jebkurai ārstēšanai jābūt personalizētai atbilstoši cilvēka fenotipam, kur senajos tekstos aprakstīti trīs vielmaiņas regulējuma pamattipi jeb drošas. Lasītājiem laikam diezgan sarežģīti, bet arī katram pārtikas produktam ir sava iedarbība uz organismu- sildoša vai dzesējoša, mitrinoša vai otrādi. Indijas dzīves gudrības pieminu tāpēc, ka mūsu meita pēc ilgstošas tradicionālas artrīta ārstēšanas ar “smago artilēriju”- medikamentiem – ieguva dažādas blaknes. Vēlāk viņa ilgstoši ārstējās ajurvēdas klīnikā. Galvenais ieguvums no ilgstošās prombūtnes ir senās un gudrās mācības par savu organismu un atgriešanās prieks mājās: mūsu mīļajā un skaistajā Latvijā,” priecīgi pauž Signe.

Kvinoja cēlusies no Andu kalniem, tā kā augs ir mazprasīga, izturīga. Tā vien šķiet, ka kvinoju var audzēt ikviens un bez dižām priekšzināšanām, bet Signe skaidro: “Dienvidu augiem pie mums galvenā problēma ir veģetācijas īsais periods, it sevišķi tas jāņem vērā mūsu apstākļos, jo esam gandrīz 200 metru virs jūras līmeņa- Latvijas kalnos. Pavasaris mums ir par nedēļu vēlāk nekā citiem, bet rudens salnas visu nokož ātrāk un niknāk nekā tiem, kas dzīvo līdzenumos. Pirmajā kvinojas sējas gadā izmēģinājām dažādas šķirnes sēklas – sarkano un pat melno kvinoju, bet tās nepaspēja nogatavoties. Mūsu pamatkultūra ir Eiropā adaptēta šķirne, kura jau pielāgota šiem klimatiskajiem apstākļiem.”

Saimniece saka, ka lauksaimniecība ir interesanta, jo nevienu gadu dabas apstākļi neatkārtojas un nekad nevarot iepriekš zināt, kad varēs sākt sēju vai ražas novākšanu. “Pavasarī sekojam zemes mitrumam un temperatūrai, jānoķer pareizais laiks. Esam sava kvinojas audzētāja statusa sākuma posmā, kurā katrs gads nes jaunu mācību. Pirmajā gadā gandrīz visu kvinojas lauku pārņēma nezāles, jo sākam saimniekot neiekoptos laukos, bet ar ambīcijām nelietot ķīmiju nezāļu apkarošanai. Otrajā gadā kvinoju sējām vagās ar rokas stumjamo sējmašīnu, vagojām, kaplējām. Rezultāts ļoti brīnišķīgs, bet ļoti dārga pašizmaksa, jo liels cilvēku darba ieguldījums. Sākām pievērst lielāku uzmanību lauku iekopšanai un pareizai sēklai.

Pirmajos gados, kaplējot kvinoju, nevarējām atšķirt balandu no kvinojas, jo augšanas sākuma fāzē tās ir ļoti līdzīgas. Balandai ļoti patīk augt kvinojas laukos, un mēs būtu ļoti priecīgi, ja arī kvinoja pati gribētu augt mūsu pļavās, bet tā diemžēl nenotiek. Acīmredzot ziemā sēkliņas aiziet bojā un pavasarī neizdīgst,” Signe paskaidro, piebilstot, ka šogad bijušas pieļautas pašu kļūdas un arī sausais pavasaris, slapjā vasara prognozēto ražas apjomu samazināja.

Taujāta, vai tādam nišas produktam kā kvinoja ir realizācijas iespējas, jo, kā zinām, latvieši ar aizdomām skatās uz mazpazīstamām lietām un principā neēd to, ko nepazīst. Te “Cimbuļu” saimniece saka: “Esmu lepna par mājražotāju un zemnieku radošumu, ko vēroju pēdējā “Rīga Food” izstādē! Tas ir tik apsveicami, un tam redzu nākotni lauku dzīvei, jo citādi tie kļūs par lielsaimnieku un vasarnieku teritoriju. Saradies arī pietiekami daudz jauku veikaliņu, kuri šo skaisto, garšīgo produkciju labprāt realizē, pat mākot pircējam pastāstīt par ražotāju. Liela daļa esam vīlušies bezpersoniskajā lielveikalu produktā, kuram nezinām izcelšanos. Cēsnieki var būt laimīgi, ka viņiem ir tāds veikaliņš “Ķimene”, kuram pateicoties, daudzi jau ir pagaršojuši mūsu audzēto. Latviešiem patīk tradicionālas vērtības ēdienkartē, un neviens to netaisās mainīt, bet pasaule ienāk pie mums ar jaunām garšām un krāsām, citām kvalitātēm. Pamazām jau arī mēs pierodam.”

Signes un Elmāra plānos ir pakāpeniski palielināt kvinojas sējumus un vairāk mehanizēt roku darbu. Viņu sapnis būtu ražot dažādus kvinojas produktus: miltu maisījumus, gatavus pastas izstrādājumus, krekerus, maizi un citus.
Uzzinot nianses par kvinojas audzēšanu un apstrādi, var secināt, ka produkcijas nonākšana līdz patērētājam ir sarežģīta: “Nokultu to attīrām no piemaisījumiem un strauji kaltējam. Pirms pakošanas un nogādāšanas pircējiem to apstrādājam ar speciālu iekārtu, lai noņemtu sēkliņai rūgto apvalku, kurš satur saponīnu. Pašlaik kvinojas audzēšanu varam saukt par dārgu hobiju, jo ieguldām savus līdzekļus, darbu un laiku, bet ceram nākotnē attīstīties. Varam to atļauties, jo sadarbojamies divas ģimenes, abās vīrieši nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Katram ir sava pieredze, kuru liekam kopējā lietā,” teic Signe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi