Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Sveicieni ar atmiņām

Sarmīte Feldmane
00:00
11.12.2016
7
Img 0607 1

Iestādes, uzņēmumi, organizācijas, lai atgādinātu par sevi, dāvina dažādus suvenīrus. Tas ir būtiski arī pašvaldībām. Un to suvenīru klāsts ir ļoti plašs – gan praktiskas un garšīgas lietas, gan noliekamas plauktā putekļu krāšanai. Kā pašvaldības izvēlas, kādiem būt suvenīriem?

“Gala lēmumu par suvenīru veidiem pieņem Komunikācijas nodaļa kopā ar domes priekšsēdētāju,” stāsta Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots, piebilstot, ka it bieži idejas rodas arī citās nodaļās un pareizāk būtu teikt, ka suvenīru izvēle ir daudzu darbinieku kopdarbs.

Cēsu pašvaldībā ir noteikumi, kādos gadījumos kādas kategorijas (cenas ziņā) suvenīrus dāvināt. “Sākot no 1.līmeņa, kad tā ir individuāla velte (piemēram, vietēja mākslinieka darbs) kādai nozīmīgai personai vai iestādei jubilejā atbilstoši pasākuma nozīmībai, ieguldījumam Cēsu novada attīstībā.

Tad ir reprezentācijas dāvana – piemēram, suvenīrs iestādes vadībai vai augsta līmeņa amatpersonai, sadraudzības pilsētas delegācijas vadītājam. Šajos gadījumos cenšamies sagādāt Cēsīs vai apkārtnē ražotas lietas, produktus, piemēram, “Duck Woodwork” koka dēlīti ar Cēsu maizi vai Cēsu apkārtnes gardumu komplektu grozā. Ziemā – koka putnu barotavas, grāmatas.

Tad ir reprezentācijas priekšmeti – krūzītes, konfektes – viesu delegācijas pārstāvjiem, sadarbības partneriem. Un visbeidzot mazi suvenīri novada atpazīstamības veicināšanai, piemēram, zīmulis, blociņš, novada ģerboņa nozīmīte, autostāvvietas pulkstenītis,” pastāsta Kārlis Pots. Šogad pašvaldības budžetā reprezentācijas priekšmetiem bija atvēlēti 8000 eiro. “Tiesa, šis bijis aktīvs suvenīru došanas un saņemšanas gads, jo Cēsīm svinējām 810,” piebilst Kārlis Pots.

Pārgaujas novada pašvaldībā par reprezentācijas priekšmetu iegādi, uzskaiti un izlietojumu atbild Attīstības plānošanas nodaļa. Sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālista amata pienākumos ietilpst nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu materiālu iegādi. “Veicam tirgus izpēti, lai noskaidrotu izdevīgāko preces piegādātāju. Ko izvēlēties, vērtējam pēc aktuālajām tendencēm, piedāvājuma idejām, kolēģu ierosinājuma,” stāsta sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste Elīna Astahovska. Kam ko kurā reizē pasniegt, tiek vērtēts individuāli. “Ārvalstu viesiem cenšamies pasniegt Pārgaujas novadā radītas lietas, lai uzsvērtu, cik meistarīgi ir mūsu cilvēki. Semināru un pasākumu apmeklētājiem dāvinām kancelejas priekšmetus ar logo. Lektoriem vai citiem viesiem pielāgojam praktiskas dāvaniņas ar pašvaldības logo – USB atmiņas karti, kurā ieliktas novada prezentācijas un video, krūzīti, gada kalendāru un citas,” atklāj Elīna Astahovska. Suvenīru izgatavošanā iesaistās arī vietējie uzņēmēji, piemēram, SIA “MJ Roze” pārdod tortes kastēs, uz kurām ir novada tūrisma objektu fotogrāfijas, piedāvā īpašus suvenīrus – sērkociņu kastītes ar uzrakstiem par Straupi latviešu, vācu un angļu valodā.

Projektā “HANSA” bija suvenīru konkurss, kurā tika saņemtas 15 idejas. Izdota krāsojamā grāmatiņa, māla krūzītes un linu maisiņi ar uzrakstiem. “Tos pašvaldības Tūrisma informācijas centrs (TIC) labprāt izliktu plauktā pārdošanai, un interese noteikti būtu, tomēr pašvaldības TIC to darīt nedrīkst,” bilst sabiedrisko attiecību speciāliste.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atzīst, ka pašvaldība suvenīrus viesiem izvēlas atkarībā no situācijas. “Ja tāliem viesiem vai braucam ciemos – mūsu mājražotāju izstrādājumus, īpaši cieņā ir gardumi. Mūsu suvenīrs ir kalendārs ar Raunas plenērā tapušo darbu reprodukcijām,” stāsta domes vadītāja, atzīstot, ka pildspalvas, blociņi vairs nav populāri suvenīri. Šoruden “Fabrika “Rauna”” pašvaldībai uzdāvināja 50 sveces, kuras tā var dāvināt tālāk. Tas līdz šim bijis vienīgais tāds dāvinājums.

Vecpiebalgas novada pašvaldības pazīstamākais suvenīrs ir, kā saka vecpiebaldzēni, – baltais zelts – porcelāna izstrādājumi. Ir mazi trauciņi un lielas vāzes ar novada logo. “Piebaldzēni ir radoši. Pašvaldībai nav kas īpašs jāpasūta, uzņēmēji labprāt piedāvā, lai iegādājamies. Tās ir gan zāļu tējas, medus, maize,” stāsta domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone.

Priekuļu novada pašvaldības suvenīru klāsts ir plašs – porcelāna krūzīte, pildspalvas, linu maisiņi, sedziņas, blociņi, dvieļi, uz kuriem ir novada logo. “Pašvaldībai ir daudz sadarbības partneru, pie mums brauc ciemos, novadā notiek pasākumi. Ikreiz viesi saņem atmiņai no Priekuļu novada kādu suvenīru,” stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Fogele un piebilst, ka parasti suvenīriem izvēlas praktiskas lietas. Jaunākais suvenīrs ir sporta ūdens pudele ar novada simboliku. Novada sportisti un dejotāji to jau novērtējuši.

Aptaujāto pašvaldību darbinieki pastāstīja, ka arī viņi saņēmuši interesantus suvenīrus. Piemēram, parakstot sadarbības līgumu, Vecpiebalgas dome no partneriem Rumānijā saņēma vietējā ražojuma degvīna pudeli, pārsietu ar nacionālas krāsas lentīti. Priekuļu domē suvenīru plauktā nevar nepamanīt karieti ar diviem zirgiem, figūra saņemta no draugiem Sicīlijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
75
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi