Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

“Straupe” modernizē ražotni

Druva
15:43
26.11.2012
40
Straupe2

Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai (PKS) “Straupe” šis ir bijis ražīgs gads. Kopš pagājušā rudens īstenots Eiropas Savienības atbalstīts projekts, kura kopējās investīcijas ir aptuveni 300 tūkstoši latu.

Projekts “Pasākumi ražošanas un tehnoloģisko procesu uzlabošanai” realizēts, izmantojot ES atbalsta pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” līdzfinansējumu. Rezultātā modernizēts un sakārtots piena pārstrādes un ražošanas process, kā arī rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises.

Kooperatīvs arī iepriekš piesaistījis ES līdzekļus vairākiem attīstības projektiem, taču šis ir apjomīgākais. Tā pēdējais posms – “Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija” -beidzās šomēnes. Pavisam projektā

īstenoti septiņi dažādi pasākumi. “Ja ir iespējas, tās jāizmanto,” norāda kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.

Dažādi ieguvumi

Viens no jauninājumiem ir ūdens otrreizējas izmantošanas sistēmas

izbūve. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs pastāsta, ka ražotnes problēma laika gaitā ir bijusi lielais ūdens patēriņš, tādēļ tika domāts par ūdens resursu saglabāšanas iespējām. “Pienotavai ir nepieciešams daudz ūdens. Lai gan mums ir sava artēziskā aka, tomēr radās situācijas, kad aka nespēja dot tik daudz ūdens, cik ražotnei nepieciešams,” stāsta I. Balodis un skaidro, ka tagad izdevies atrast risinājumu, kā ietaupīt ūdeni. Jaunradītā

sistēma ļauj produktu dzesēšanai izmantoto ūdeni, kas ir pietiekami tīrs un arī uzsildīts, savākt un otrreizēji izmantot grīdu, iekārtu ārējai mazgāšanai, tvaika katlu barošanai un citām tehniskām vajadzībām.

Visām galvenajām produktu transportēšanas cauruļvadu sistēmām nomainīta armatūra un sūkņi. Ļoti būtisks ieguvums ir jaunā

piena pasterizācijas iekārta, kas nodrošina gan augstāku piena apstrādes kvalitāti, gan palielina ražīgumu. Savu ilgstošo darbību beigusi un nodota lūžņos ir ar amonjaku kā aukstuma aģentu darbinātā ledusūdens gatavošanas iekārta, ko nomainījusi jauna gan jaudīgāka, gan drošāka freona iekārta.

I.Balodis min arī citus šī projekta ieguvumus. Iegādāts autofurgons ar saldētavu produkcijas pārvadāšanai, tādējādi turpinot vecā autoparka modernizāciju un pakāpenisku nomaiņu. Nesenajās sniega dienās pienotavas darbs būtu apstājies, ja neglābtu jauniegādātā pārvietojamā elektrostacija. Vairākkārt to izmantojuši arī kooperatīva biedri.

Domā zaļi

Būtiski uzlabojumi ir notekūdeņu

attīrīšanas ietaišu darbībā. Pētītas iespējas un kopā ar piesaistītiem speciālistiem meklēti piemērotākie risinājumi.

Tagad problēmai ir rasts risinājums. “Uzbūvējām bioloģisko un ķīmisko kaskādi, kas nodrošina notekūdeņu attīrīšanu līdz līmenim, lai tie atbilstu normatīviem, kas pieļauj to ievadīšanu Braslas upē,” stāsta I. Balodis. Viņš saka, ka testa režīmā jaunā attīrīšanas iekārta jau darbojas kopš augusta. “Piesārņojuma slodze, kas nonāk attīrīšanas iekārtās, ir mainīga. Sekojam līdzi

procesa norisēm, veicam novērošanu, regulēšanu. Novembrī vides pārvaldes komisija iekārtu darbībai deva pozitīvu slēdzienu,” tā I.Balodis.

Piena produkti būs pudelēs

Patlaban “Straupes” pienotavā turpinās

darbs pie ražošanas tehnoloģiju uzlabošanas. Šim mērķim uzsākts jauns Eiropas atbalsta projekts, kas galvenokārt paredz pilnveidot produkcijas fasēšanu. I.Balodis paskaidro, ka jau tagad “Straupes”

veikalu plauktos var ieraudzīt pienu un paniņas PET pudelēs. Pildīšana pudelēs ir roku darbs, bet paredzams, ka drīzumā sāks strādāt

automatizēta fasēšanas līnija, kurā piens, paniņas un citi šķidrie piena produkti tiks pildīti pudelēs mūsdienīgāk. Tiek noskaidroti pretendenti, kas varētu piegādāt iekārtas. Paredzams, ka nākamgad pudelēs pildītie piena produkti nonāks arī lielveikalu tīklos. “Lai virzītu preci tirgū, iepakojumam ir liela nozīme. Līdz šim paniņas fasējām polipakās. Esam secinājuši, ka pircēju vidū tās nav cieņā. Lai gan polipaku iepakojums ir lētāks, tomēr pircēji atzīst, ka piena produkti pudelēs ir daudz parocīgāki, piemēram, nav nekāda riska pieliet somu,” secina I. Balodis.

Pie sasniegtā neapstājas

PKS “Straupe” biedri, kas visi ir piena ražotāji, iespēju robežās uzlabo lopu turēšanas apstākļus un piena ieguves tehnoloģijas. Biedri šo mērķu sasniegšanai arī aktīvi izmanto iespējas saņemt no kooperatīva bezprocentu aizdevumus. I.Balodis piebilst: “Esam sasnieguši

labu finansiālo stabilitāti. Varam nodrošināt biedriem ne tikai valstī labāko piena iepirkuma cenu (bāzes cena ir 24 santīmi par kilogramu ekstra piena) , bet arī citas atbalsta iespējas. Esam gandarīti, ka mēs kā kooperatīvs ar savā rīcībā esošajiem finansiālajiem līdzekļiem varam atbalstīt biedrus. Vismaz viņiem mazāk nervi jābojā

ar aizņēmumiem bankā.”

Kooperatīvs attīstās. PKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs piebilst, ka paveikts daudz, taču vēl esot arī pie kā strādāt. “Straupe” papildu jau esošajiem veikaliem šajās dienās

atvērs tirgotavu Ogrē. Pēdējā laikā kooperatīva darbinieku skaits palielinājies līdz 70. Jau projekta stadijā ir piebūve, kas tiks celta pie pienotavas un labāk atrisinās gatavās produkcijas uzglabāšanu, palielinās ražošanas ceha platību.

I.Balodis atzīmē, ka PKS “Straupe” nākamgad svinēs 20 gadu jubileju.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
32

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
33
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
127

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
345

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
79

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
86

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi