Ziemā, lai cik tā skaista, reti kuram nekārojas kādu zaļumu. Ja arī organisms klusē, domājot par veselību un vitamīniem, prātā nāk zaļi lociņi, sīkas, zaļas lapiņas jeb mikrozaļumi, kas kļūst aizvien iecienītāki.
Straupes pagasta saimniecības “Eicēnu” siltumnīcās, kaut apkārt sniegs un aukstums, zaļo diedzējumi. Te, uzspīdot saulītei, šķiet, ka pavasaris jau atnācis, vien pietrūkst bišu sanēšanas.
“Šī ziema ir grūta. Gan augiem, gan mums. Visu diennakti jākurina, nedrīkst atslābt ne minūti,” teic saimniece Elita Reinharde un pastāsta, ka naktī, kad meteorologi nesolīja pat mīnus 20 grādus, Straupē bija mīnus 28. Ziemā lociņus un citus zaļumus “Eicēni” audzē jau daudzus gadus, uzkrāta pieredze. Mikrozaļumiem tiek diedzēti zirņi, kreses, brokoļi, sinepes, redīsi, rukola. Elita atklāj, ka vispieprasītākie ir zirņi, jo tie saldi, bet pašai vislabāk garšo kreses, kurās tāpat kā sinepēs un redīsos ir asumiņš. “Bet katrā lapiņā ir jauda,” atgādina straupiete un piebilst, ka diedzēt var ļoti daudz ko. Pamēģinātas saulespuķes, bet, ja mājnieki paši īpaši neslavē, un, rēķinoties, ka visu tāpat nevar izaudzēt, atteikušies.
“Eicēnos” audzēto labi pazīst tiešās pirkšanas pulciņos Siguldā, Valmierā, Cēsīs. E.Reinharde uzsver, ka tā ir pircēju uzticēšanās, viņi zina, ka piedāvātais audzēts bioloģiskā saimniecībā. “Mums ne tika lociņi, arī citi dīgsti aug siltumnīcā, nevis speciālajās kamerās. Audzējam tik, cik paši varam izdarīt,” bilst zemniece un uzsver, ka ziemu bez zaļumu audzēšanas vairs iedomāties nevar.
Turpat siltumnīcā aug arī narcises, hiacintes, kallas, prīmulas, Sieviešu dienai plaukšanai gatavojas tulpes. “Ar zaļumu audzēšanu vien nav vērts kurināt siltumnīcu. Puķes, lai kāds laiks, kādas domas nomoka, cilvēki pērk. Lai arī tirgū piedāvājums ir pietiekami liels, mūsējās izvēlas tāpēc, ka audzētas bez ķīmijas,” pastāsta straupiete. “Eicēnu” puķēm visvairāk pircēju ir Cēsīs un Siguldā.
Līdztekus zaļumu un puķu audzēšanai “Eicēnu” saimnieki gādā, lai pircēji regulāri saņemtu dārzeņus. “Šoziem cilvēki pērk kartupeļus, kā agrāk nav pirkuši, tāpat arī bietes, burkānus. Ļoti ietekmē tas, ja parādās raksts, kurā saslavē kāda dārzeņa īpašības, pēc tam pieprasījums ir ļoti liels. Tā bija ar cukini. Tumši zaļie esot vērtīgāki, pircēji tos vien gribēja. Nākamajā pavasarī tos arī vairāk iestādījām, tad tika stāstīts, ka abi līdzvērtīgi, varbūt gaišie labāki. Pēdējos gados cilvēki iepazinuši citu zemju garšaugus, grib tos ikdienā, bet Latvijā audzētus. Tanī pašā laikā aizmirstam pašu populāros dārzeņus kāļus, rāceņus,” pārdomās dalās E.Reinharde.
Ziema dārzeņu un puķu audzētājiem ir tāds klusāks laiks, tikai ne Reinhardu ģimenei. Te visiem – Elitai un Jānim, jaunajai paaudzei Naurim un Madarai – ir, ko darīt. Elita atzīst, ka šoziem siltumnīcā audzēt puķes un dīgstus, ja parēķinātu, neatmaksātos, bet pastāvīgie pircēji pieraduši un vēlas “Eicēnos” audzēto.
“Vēl jau nezinām, cik gara būs ziema. Citus gadus februārī siltumnīcā jau auga salāti, Pekinas kāposti. Par sēšanu pēdējais laiks domāt, arī spraudeņi jāliek zemē,” saka straupiete, “Eicēnu” saimniece E.Reinharde.
Komentāri