Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Strādājot atveseļojas un jūtas noderīgi

Iveta Rozentāle
00:00
04.12.2023
12
Zvannieki 4

Vairāk nekā desmit cilvēki no sociālā rehabilitācijas centra “Ratnieki” palīdzēja veikt būtiskus vīru darbus Vaives pagasta “Zvannieku mājās”: no vētrā nogāztajām sausajām eglēm sagatavoja malku, sakopa augļu kokus, noņēma veco jumtu saimniecības ēkai, sagatavojot vietu jauna uzlikšanai. Kopā ar ciemiņiem strādāja arī paši Zvannieku kopienas ļaudis.

“Zvannieku mājās” mīt gan bērni, kuri palikuši bez vecākiem, gan tajā ir garīgās atveseļošanās centrs un ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centrs. Savukārt “Ratnieki” atrodas netālu no Rīgas, tajā deviņus mēnešus palīdzību sniedz vīriešiem, kuri pēc apcietinājuma iznākuši brīvībā, kā arī cieš no kādas atkarības.

Šīs sadarbības iniciatore ir brīvprātīgā Irina Klapere, apzaļumošanas uzņēmuma īpašniece. “Esam ļoti pateicīgi, ka Zvan­nieku saimnieki Sandra un Juris Cālīši uzņem “Ratnieku”    iemītniekus, un mēs varam nest ieguldījumu “Zvannieku mājas”nozīmīgajā darbā,” saka I.Klapere un pastāsta, ka sociālā rehabilitācijas centra iemītniekus atbalsta jau ilgu laiku. Tas sācies, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar kolēģi izstrādāja projektu centra daiļdārzam, tas, pateicoties centra iemītnieku ikdienas darbam, pamazām top par dendroloģisko parku. “Kad “Ratnieku” dārzā iestādījām pirmās ābeles, aprunājāmies ar turienes cilvēkiem un sacīju, ka mēs varētu viņiem palīdzēt. Tā tas sākās un turpinās,” atklājI.Klapere un piebilst, ka darbs atlabstošajiem cilvēkiem ir daļa no terapijas. “Un, jūtot Sandras un Jura mīlestību un pieņemšanu, cilvēki tiešām strādā no sirds. Mēs redzam, kā mainās cilvēks, kad viņam dod iespēju darīt ko labu, noderīgu. Tas ir īsts brīnums! Centra iemītnieki nemāk to noformulēt, bet viņi grib būt labi. Un ir laimīgi, ka tiek dota tāda iespēja darboties, palīdzēt, jo visbiežāk līdzcilvēki no viņiem novēršas. Bet mums ir jāmācās pieņemt otru cilvēku, piedot viņam, saprast, ka viņš var laboties, ka viņš nav bezcerīgs. Tas ikvienam ir ļoti nozīmīgi. Un, jā, reizēm viņiem pašiem ir pārsteigums, ieraugot, ka viņi var būt labi. Tā ir ļoti nozīmīga transformācija.”

Sandra Dzenīte – Cālīte atzīst, visus gadus, cik rehabilitācijas centra iemītnieki braukuši uz Zvanniekiem, lai gan katru gadu tie ir citi, vienmēr visi strādā cītīgi: “Darām kopīgi un radām īstu kopības sajūtu, tas darbojas ļoti pozitīvi. Kad aizmaldies pa nepareizo dzīves ceļu, ir tik grūti atrast ceļu uz mājām. Un man ir sajūta, ka mēs vīriem simbolizējam šīs mājas. Viņu pašapziņa ir nocirsta, tādēļ viņiem ir vajadzīgs ļoti daudz ticības. Te ticība ir kā rūgstoša mīkla, kurā visi dzīvo un rada.”

Saimniece vērtē, ka centra iemītnieku viesošanās ir būtiska arī “Zvannieku māju” iedzīvotājiem: “Mēs esam braukuši ciemos arī pie viņiem. Bērniem un jauniešiem pēc tikšanās reizēm ir daudz, ko pārdomāt.”

Centra “Ratnieki” sociālais rehabilitētājs Ēriks Ligers, kurš pats pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem bija centra klients, teic: “Iebraucot Zvanniekos, vienmēr ir pacilāts gars. Mēs braucam uz šejieni, jo dot ir svarīgi un svētīgi. Cilvēki ir saņēmuši palīdzību, izmainījuši savas domas un uzvedību, tādēļ ir svētīgi palīdzēt citiem. Un pateiktais paldies par paveikto ir lielākā vērtība. Ļoti bieži cilvēki pēc ieslodzījuma netic saviem spēkiem, viņiem ir zudušas spējas un prasmes. Un šādā veidā mēs viņiem tās atjaunojam, parādām, ka viņi paši ir vērtība, ir personība. Prasmju apgūšana vai atjaunošana noteikti arī rada iespēju vieglāk atrast darbu, iekļauties sabiedrībā.”

Lielākā daļa bijušo ieslodzīto pēc kāda laika atkal atgriežas cietumā, jo neprot dzīvot. Savukārt “Ratnieku” 25 gadu pastāvēšanas laikā ir izkristalizējies, ka tikai desmit procenti centra programmas klientu atgriežas ieslodzījumā. Ēriks Ligers to skaidro tā: “Ratniekos ir ļoti svarīgs ritms – dienas, nedēļas, gada. Klients mācās strādāt astoņas stundas, piecas dienas, saturīgi pavadīt brīvo laiku, tāpēc brīvdienās bieži iesaistāmies brīvprātīgo darbā. Ļoti daudziem ir atkarību problēmas, ir grūti izrauties no tās bedres, ja nav palīdzības. Mūsu centrā ir atbalsta komanda, kas palīdz sākt citu dzīvi. Arī es, būdams vēl klients un ar atkarību problēmu, pabeidzu vidusskolu, iestājos Paula Stradiņa medicīnas koledžā, ieguvu sociālā rehabilitētāja profesiju. Turpināšu studijas Kristīgajā akadēmijā. Ar savu pieredzi, kāds reiz biju pats, varu palīdzēt, motivēt cilvēkus. Sākums ir ļoti grūts, bet palīdzošā vidē, ja esi darbības līdzautors, viss ir iespējams.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi