Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Strādājot attālināti, atceries par ugunsdrošību mājoklī!

VUGD
14:24
09.12.2020
4

Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, vairums iedzīvotāju savus ikdienas darbus veic attālināti, tādējādi uzturoties mājoklī biežāk nekā ierasts. Lai darbs un studijas mājas apstākļos nepārvērstos ugunsnelaimē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpēties par mājokļa ugunsdrošību.

Ēdiens uz ieslēgtas plīts vienmēr ir jāuzmana!

Gatavojot ēdienu uz plīts, nereti mēdzam apsēsties pie datora, turpināt iesāktos darbus, ātri aizskriet līdz veikalam vai atgulties blakus istabā, nepamanot, kā piedeg ēdiens. Labākajā gadījumā šādas rīcības sekas būs tikai piededzis katliņš un pēc deguma smakojošas telpas, bet sliktākajā – mājokļa iemītnieki cietīs no sadūmojuma. Karstuma ietekmē var aizdegties arī sadzīves priekšmeti un virtuves mēbeles.

Piedegot pannai vai katliņam, nekādā gadījumā ugunsgrēka apdzēšanai neizmanto ūdeni, tādējādi veidosies karsti tvaiki, kas var apdedzināt un applaucēt. VUGD iesaka noslēgt skābekļa piekļuvi degšanas vietai ar trauka vāka vai ugunsdzēsības paklāja palīdzību.

Kas jāzina par elektrodrošību mājās?

Veicot ikdienas darbus mājas apstākļos, pastiprināti izmantojam dažādas elektroierīces, piemēram, datorus, planšetdatorus un viedtālruņus. Diemžēl izsaukumi, kuri saistīti ar nepareizu elektroierīču ekspluatāciju, ir ļoti izplatīti, tādēļ VUGD aicina sekot ierīču lietošanas instrukcijām, tai skaitā:

  • nedarbināt bojātas elektroierīces, pat tad, ja ir redzams nenozīmīgs bojājums,
  • regulāri notīrīt putekļus no visām elektroierīcēm,
  • neatstāt ieslēgtas siltumu izstarojošās ierīces, piemēram, gludekli vai tosteri,
  • dodoties ārpus mājām, neatstāt rozetē ieslēgtas elektroierīces,
  • viegli uzliesmojošas vielas glabāt atstatus no elektroierīcēm.

Gadījumā, ja aizdegusies elektroierīce, nekādā gadījumā nedzēs liesmas ar ūdeni! Vispirms atvieno ierīci no elektriskās strāvas, tad apsedz to ar biezu nesintētisku audumu. Ja iespējams, iznes elektroierīci no telpām.

Kurinot krāsni, ievēro piesardzību!

Rūpējoties par siltumu mājoklī, pārliecinies, lai apkures iekārtas ir darba kārtībā! Šo iekārtu nepareiza izmantošana ir viens no izplatītākajiem ugunsgrēku iemesliem, tāpēc neaizmirsti ievērot ugunsdrošības noteikumus:

  • neizmanto bojātas apkures iekārtas vai dūmvadus,
  • regulāri iztīri sodrējus no dūmvada,
  • kurināmo un citus degtspējīgus materiālus novieto ne tuvāk par 1,2 metriem no apkures iekārtas durtiņām,
  • nekurini apkures iekārtas ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus,
  • nenovieto apkures ierīču tuvumā degtspējīgus priekšmetus, piemēram, uz krāsns vai kamīna nežāvē drēbes un apavus.

Dūmu detektors var glābt dzīvību

Lai savlaicīgi pamanītu izcēlušos ugunsnelaimi, uzstādi mājoklī dūmu detektoru! Visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos cieš vai iet bojā saelpojoties dūmus, jo laikus nepamana ugunsgrēka izcelšanos.

Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvani uz tālruņa numuru 112!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi