No stādaudzētavām, tirdziņiem, kuri pamazām atkal sāk darboties, cilvēki mājup dodas ar vērtīgiem pirkumiem. Stādīšanas laiks šopavasar izvērsies garāks, bet stādu iegādi izmainījuši valstī noteiktie ierobežojumi. Daudzi ikgadējie stādu tirgi, arī “Stādu parāde” Siguldā nenotika. Taču tāpēc ne stādi paliks nepārdoti, ne kāds netiks pie kārotā.
“Viss notiek, cilvēki grib rušināties dārzos un dobēs. Tikai aukstums attur,” saka Priekuļu pagasta Jaunraunas “Lāčplēšu” saimniece Agita Dreimane un atzīst, ka cilvēki kļuvuši rezervētāki, uzmanīgāki un ievēro distancēšanos. Martā Agita izmantoja iespēju un brauca uz Brāļu tirgu Rīgā. “Tas bija atraitnīšu laiks, tās pavasarī vienmēr ir pieprasītas. Daudzi novērtējuši, ka sīkziedu zied ilgāk,” pastāsta stādu audzētāja. Viņai ir arī tirdzniecības vieta Cēsu tirgus stādu placī.
“Ir jāpielāgojas. Nevar teikt, ka pirktu mazāk. Daudzus interesē ziemcietes. Tagad zeme mitra, labi ieaugsies. Vasaras puķu sezona vēl priekšā,” saka Agita.
Līgatnieši Elita un Ivars Sietiņi piemājas saimniecībā audzē krūmmellenes. Pavasarī tirgo to stādus. “Vienmēr jāpielāgojas, jaunais jāpieņem. Ir dota norāde, ka kaut kas jāmaina. Situācija liek meklēt, un paveras kas jauns. Acis jātur vaļā un jāstrādā,” saka Ivars, bet Elita uzsver, ka jāvērtē un jāmeklē tas, kas cilvēkiem vajadzīgs, jo arī viņi meklē jaunas iespējas.
Raksturojot šo pavasari, Elita pastāsta, ka ne viens vien apņēmies stādīt kartupeļus, kaut vairākus gadus to nav darījis. Vēl arī vairāki no jauna ceļ siltumnīcas, uzsverot, ka paši mēģinās kaut ko izaudzēt. “Mums nav ļoti daudz stādu, turklāt tie var palikt arī uz nākamo gadu. Mums krūmmelleņu audzēšana ir hobijs, ne audzētava. Krūmmellenes ir populāras, daudzi grib kādu stādu. Kad nogaršo pirmās ogas, vēlas iestādīt vēl kādu krūmu,” stāsta Elita un piebilst, tā kā bija pieteikušies “Stādu parādei”, par viņu stādiem informācija ir pieejama publiski. “Izmēģinām arī sociālos tīklus. Veiksmīgi. Tie, kam interesē, pasūta, aizvedu,” pastāsta Ivars un uzsver, ka katram pašam jādomā un jāizmanto piedāvātās iespējas. Līdztekus krūmmellenēm līgatnieši piedāvā arī lavandu stādus. Par tiem pēdējos gados ir liela interese.
“Zaļumnīcas” zīmola stādus un audzētos dārzeņus zina daudzi gan Cēsīs, gan Līgatnē, gan Siguldā. Tie tiek audzēti siltumnīcās Priekuļos. “Izņemot to, ka šis pavasaris ir auksts, citādi tas ne ar ko neatšķiras,” saka Mārtiņš no “Zaļumnīcas” un piebilst, ka stādu audzēšanā iegūta daudzu gadu pieredze, bet ar “Zaļumnīcas” zīmolu tie tiek tirgoti trešo gadu.
“Otro gadu izmantojam sociālos tīklus. Tas ērti klientiem – var izvēlēties, pasūtīt, man atliek aizvest,” stāsta Mārtiņš. Jau vairākus gadus stādu audzētājus ik pavasari gaida līgatnieši. Trīs svētdienas “Zaļumnīcas” stādi tiek tirgoti divās vietās pilsētā. Mārtiņš atzīst, ka vecākiem cilvēkiem nav vienkārši aizbraukt uz kādu tirgu, bet stādīt vēlas.
Priekulietis pārliecinājies, ka cilvēki arī dārzeņu un puķu izvēlē ir konservatīvi. Jaunumus pieņem lēni, uzticas pazīstamām un pārbaudītām šķirnēm.
Dzērbeniete Anna Sīle audzē dažādu šķirņu tomātu un gurķu stādus. “Visi pārdoti. Siltumnīcā vairs tikai aizrunātie stādi un tie, ko esmu atstājusi sev,” saka dzērbeniete un piebilst, ka šopavasar pircēju bijis necerēti daudz. Jau gadiem viņa audzē stādus tikai pazīstamiem, uz tirdziņiem nebrauc. Taču šogad ne tikai pastāvīgie klienti pirkuši vairāk, bet pircēji braukuši arī no Skujenes, Vecpiebalgas. “Meita ielika ziņu internetā. Bija pasūtījumi no Smiltenes, Siguldas, viņa arī aizveda. Ka visu tik ātri izpirktu, neatceros. Un nepirka pa dažiem stādiem, bet vairākus desmitus. Arī par garo gurķu stādiem, tāpat par lauka gurķiem ir interese, daudzi jau aizrunājuši stādus, jo vēl nevar uz lauka stādīt,” atklāj Anna.
Viņa atzīst, ka stādu audzētājiem šis pavasaris ir īsts pārbaudījums. Vakarrīt Dzērbenē zeme bija balta, dienas lietainas, apmākušās. “Visu nakti siltumnīca jākurina. Neatceros, kad vēl pavasarī būtu tik daudz malkas nokurināts,” stāsta stādu audzētāja.
Komentāri