Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sportiskās aktivitātes lēnām atsākas

Jānis Gabrāns
23:00
20.05.2020
6
Stadions 1

Valdības lēmums, paredzot virkni ierobežojumus mīkstinošu pasākumu, devis iespēju atsākt arī sporta nodarbības un treniņus. Dažviet aktivitātes sākās jau vakar, un katru dienu piedāvājums kļūs arvien plašāks.

Cēsu Sporta skolas direktore Rudīte Vanadziņa stāsta, ka treniņu process sāksies nākamnedēļ: “Tagad tiek izstrādāti treniņu grafiki, ko nepieciešams saskaņot ar bāzu uzturētājiem. Tas viss prasīs dažas dienas, tāpēc esam vienojušies, ka treniņi atsāksies pirmdien. Lai ar ļauts treniņu procesu organizēt telpās, esmu aicinājusi trenerus vairāk domāt par nodarbībām brīvā dabā, jo zālē vienmēr paspēsim atgriezties, turklāt telpās tomēr riska faktors lielāks. Arī no vecāku puses dzirdētas vēlmes rīkot āra treniņus. Tā kā komandu treniņus, kur notiek ciešāka kontaktēšanās, rīkot nedrīkst, treneriem radoši jāpieiet procesam. Protams, pāri visam ir distancēšanās prasības, dezinfekcija, jo nevēlamies audzēkņus pakļaut riskam.”

Šobrīd gan treniņi ir tikai fiziskās sagatavotības uzturēšanai, jo sacensības nenotiek un nav zināms, kad atsāksies. Ja vairumā sporta veidu treniņu atsākšanos gaida ar lielu nepacietību, orientieristiem tie varēja notikt arī līdz šim, protams, tikai individuāli. Treneris Kaspars Radziņš stāsta , ka orientēšanās klubs “Meridi­āns” katru nedēļu savā apvidū ierīko treniņu poligonu, kurā ikviens liels un mazs orientierists var darboties: “Trenēties apvidū audzēkņi varēja, neapguvām teori­ju, ko tagad varēsim, jo jāņem vērā, ka orientieristam distances analīze ir ļoti svarīgs aspekts. Līdz šim audzēkņu treniņos pietrūka trenera klātbūtnes, ko tagad varēsim īstenot. Treniņu oficiāla atsākšanās būs liels ieguvums tiem, kuri šogad vēlējās sākt apgūt šo sporta veidu. Ja vecāki ar to nenodarbojas, bērns viens distanci iziet nevar, tagad varēšu būt mežā kopā ar viņu, ievērojot noteikto divu metru attālumu. Protams, vecāku uzdevums būs nogādāt bērnus līdz treniņu vietai.”

Kopš vakardienas Cēsu stadions sācis strādāt vasaras režīmā, tas būs atvērts no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Atbilstoši noteikumiem atļauts organizēt treniņus līdz 25 cilvēkiem, ievērojot prasības. Cēsu Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Juris Markovs stāsta, ka būs pieejamas tualetes, nodrošināti roku dezinficēšanas punkti, bet nevarēs izmantot ģērbtuves un dušas, joprojām slēgts bērnu laukums un āra trenažieri. Atvērti būs pludmales volejbola laukumi un tenisa korts.

“Slēgts paliks basketbola laukums, par to visu laiku ir jautājumi,” stāsta J. Markovs. “Ja tur notiek organizēts treniņš, ievērojot noteikto distancēšanos, laukumu atvērsim, bet ikdienas apmeklētājiem tas paliks slēgts, jo pieredze rāda, ka cilvēki neprot ievērot prasības. Vēlreiz jāatgādina, ka treniņi sporta spēlēs, kur notiek tiešs kontakts ar citu spēlētāju, nav atļauti. Tāpēc arī futbolā var trenēties piespēlēs, bumbas apstrādāšanā, sitienos pa vārtiem, bet spēlēt nevarēs.”

Treniņi atsāksies arī Olimpiskā centra slēpošanas un biatlona kompleksā. Lai treniņiem varētu izmantot arī sporta kompleksu Cēsīs, patlaban tajā tiek veikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, jo, kā “Druva” rakstīja, te bija izvietots “Covid-19” analīžu punkts. Šajā dienās to pārceļ uz bijušās poliklīnikas ēku Cēsīs, Palasta ielā.

J. Markovs stāsta, ka šajās dienās Cēsu sporta kompleksā norisināsies divi testa treniņi, lai saprastu, kā viss funkcionē, ja negadīsies kādi neparedzēti apstākļi, no18.maija sporta komplekss vērs durvis apmeklētājiem, ieskaitot aerobikas zāli un trenažieru zāli.

“Trenažieru zālē darba diena būs sadalīta divu stundu posmos, tur varēs darboties tikai, iepriekš piesakoties. Tā ir vienīgā iespēja, lai organizētu dalībnieku plūsmu. Plānojam vienlaikus uzņemt ne vairāk par pieciem septiņiem, cilvēkiem. Treniņš apmēram stundu, nedaudz vairāk, tad laiks pārģērbties, ieiet dušā, pēc tam vēl vajadzīgs laiks telpu dezinfekcijai, lai var uzņemt nākamos apmeklētājus,” stāsta J. Markovs.

Priekuļos esošais baseins “Rifs” savā feisbuka profilā norādījis, lai arī valstī noteiktie ierobežojumi tiek atviegloti, baseina atkal atvēršana netiek plānota, tādējādi arī trenažieru zāle, aerobikas zāles nebūs pieejama apmeklētājiem.

No vakardienas darbību atsāka Līgatnes sporta centrs, tā vadītājs Viesturs Dumpis norāda, ka interese esot ļoti liela, diemžēl ne visi gribot saprast, ka šis laiks liek ievērot zināmus noteikumus: “Jāsaprot, ka cilvēku kustībai jābūt reglamentētai. Aerobikas zālē notiks jogas nodarbības, bet aerobikas nodarbības – lielajā zālē. Esam trenažieru zālē noteikuši grafiku, pusotru stundu treniņš, tad pusstunda dezinfekcijai, tikai tad seko nākamais treniņš. Arī pašu trenažieru zāli esam sadalījuši noteiktos blokos, kurā katram darboties. Nodarbības tikai pēc iepriekšējā pieraksta, bet interesentu ir ļoti daudz. Es iesaku darboties ārā, bet cilvēki grib tieši trenažieru zāli. Mums ir iespēja darboties ārpus telpām, piemēram, pie sporta centra uzstādīt TRX sistēmu, bet tam pieprasījuma nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi