Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Spīdēja balti burti

Mairita Kaņepe
00:00
07.01.2017
3
Img 2757 1

Šoziem trīs vīrieši, puiši kā ozoli, viens ar bārdu, bez īpaša mērķa devās pastaigā pa Cēsu vecpilsētu. Viņi,
atbraucēji no Rīgas, bija ieradušies, lai vienā no Cēsu restorāniem piedalītos smalkā vīna vakarā. Vīns bija noņēmis nedēļas stresu, tāpēc mazajā pilsētā vīriem gribējās ko jauku piedzīvot – tā viņi stāstījuši Cēsu uzņēmējai Inesei Osītei.

Ziemassvētku vecīši

Būdama individuālā darba veicēja pašas veidotajā uzņēmumā “Tili”, Inese teju vienīgā pirmssvētku laikā aizkavējusies vecpilsētas bodītē – savā Rīgas ielas darbnīciņā. Ar Ineses izdomu un uzcītību tur top kleitiņas un aksesuāri meitenītēm. Gaisma stiklotajās durvīs ar baltiem burtiem tumšajā un tukšajā vecpilsētā bija piesaistījusi Cēsu viesu uzmanību.

“Skatos, Ziemassvētku vecītis atnācis!” tāda bijusi Ineses Osītes doma, ieraugot, ka pie stiklotajām durvīm degunu piebāzis bārdains vīrietis. Izrādījies, ka vēl vakarā atnākuši pircēji. Citur viņus neviens vairs nav gaidījis, bet Inese ielaidusi apskatīt darbnīcu. Divi ciemiņi, zinot, ka mājās gaida meitiņas, iedomājušies, ka te ir iespēja bērniem sagādāt pārsteigumu. “Ja jūs zinātu, kā abi vīrieši iekarsa, meitiņām izraugoties pa kleitiņai, piemeklējot aksesuārus!” teic uzņēmēja, priecīga par pienesumu tās dienas kasē.

Atbrauca Jāņos

“Tevi iekšā kas dzen,” tā vasarā sarunu festivālā “Lampa” stāstu par pievēršanos individuālai uzņēmējdarbībai Cēsu vecpilsētā aizsāka Inese Osīte. Lietaina diena, veiksmīgi nosvinēti Jāņi, ar kedām kājās pastaiga pa vecpilsētu, izstaigājot pagalmus – tāda bijusi secība toreiz, kad Inese no Aizkraukles nonākusi Cēsīs. “Pie baznīcas ir necila ēka, kurai galā vārti – kādreizējā zirgu iebrauktuve. Tie vārti man nelika mieru. Domāju, kaut kam tur jābūt. Pati māja, redzams, jārestaurē, bet tas nebaidīja,” stāsta Inese Osīte par ideju, ka šajā vietā gribētu tirgoties ar toreiz tik intriģējošo “Stendera” firmas produkciju.

Pagalmā satikusi saimnieku un uzzinājusi, ka māja lemta pārdošanai. Jaunie īpašnieki, vēl Anglijā esot, nezināja, ko ar māju darīs, un Ineses ideja viņiem iepatikās. Tā jaunajai uzņēmējai dota vaļa kādreizējo zirgu iebrauktuvi ar vārtiem pretējo sienu vietās padarīt par veikaliņu. Remonts veikts azartiski, piemēram, nolemts izmest šķietami vecu elektrības kasti bez saskaņojuma ar vecpilsētas arhitektu. “Desmit puiši, kas ticēja manai idejai, to kasti iznesa. Nezinājām taču, ka tā kaste ar elektrību baro pusi vecpilsētas,” par notikumu pagātnē, kas veiksmīgi atrisināts, kaut daudz ko par sevi nācies dzirdēt, stāsta Inese.

“Ar galdnieku, kurš līdzēja, sanāca saruna, ka veikalā būs vajadzīgs darbinieks. Viņš ieteica pazīstamu meiteni. Tagad viņa ir mana labākā draudzene, tikpat enerģiska kā es. Toreiz, kad strādājām uz maiņām, viņa bija kā veikala gariņš,” atceras Inese, piebilstot, ka īstā alga bijusi mācību maksas sponsorēšana teātra studijā, lai meitene piepildītu savu sapni.

To, ka Inese, ienācēja Cēsīs, novērtēta, liecinājis fakts, ka vecpilsētas arhitekts togad viņu ieteicis konkursam par veiksmīgākās veikala fasādes izveidotāju. Pēc pusgada Inese izvirzīta balvai “Labākais tirdzniecības interjers”.

Kopā ar itāļiem

Tad “Stendera” noteikumi mainījušies, bet Cēsīs pircēju skaits krities, taču ņemtais kredīts bija jāmaksā. “Vienu dienu paliku ar nulli bankas kontā,” neveiksmi biznesā raksturo individuālā uzņēmēja.

Citas telpas rastas pie Pils ielas, un īstenota jauna ideja – iepirkt interesantus zīmola apģērbus. “Un sapratu, ka vislielākais pieprasījums ir pēc bērnu apģērbiem. Atteicos no zīmoliem un pieņēmu lēmumu – bērnu drēbes jārada pašiem. Naudiņa atkal bija iekrājusies, un sāku iepirkt audumus. Gatavojām apģērbus meitenēm un viņu lellēm, no audumu atlikumiem tapa aksesuāri. Pirmo partiju cerēju pārdot trīs mēnešos, bet pārdevu mēneša laikā. Veikala vieta izrādījās tieši tūristu plūsmā. Eksperiments izdevās,” atceras Inese Osīte.

Problēmas radušās ar materiālu piegādātājiem no ārzemēm. Uz viņiem nevarējis paļauties. “Mēģināju meklēt citus aģentus, bet nekā,” saka Inese par laiku, kad pašas meitiņa jau paaugusies un privātajā biznesā klāt nākusi izpratne par modes industriju. “Radīju jaunu zīmolu ar domu, ka tie būs svinību apģērbi. Cerēju izraisīt ārzemnieku interesi, bet nespēju, jo nebija pazīstama Latvija. Arī sadarbība ar audumu piegādātājiem no Itālijas neizdevās,” soļus, kas sperti, komentē Inese. “Grūti savus izstrādājumus Latvijā pozicionēt, ja tiem izmantoti itāļu audumi. Latvietis nesaprot arī dārgu audumu cenu, jo mēs neesam orientēti uz pucēšanos kā itāļi. Kaut kas bija jāmaina.”
Tā Cēsu uzņēmēja sākusi sadarbību ar lietuviešiem, kuri audumu tehnoloģijās gājuši tālāk un var piedāvāt mīkstināto linu. Dabīgie audumi pircējos asociācijas raisa ar latvisko.

Tēti pērk meitām kleitiņas

“Uzzināju par Cēsu domes konkursu “Dari Cēsīm” un iecerēju no mājražotājas atkal nonākt pie sava veikaliņa. Atcerējos, ka kāds man norādīja uz aizvērtām durvīm Rīgas ielā, līdzās “Kārumlādei”. Papētot izrādījās, ka te arī reiz bijuši vārti – iebrauktuve zirgiem. 90. gados šo vārtu rūmi zinājuši kā pirmo videonomu Cēsīs,” stāsta Inese Osīte. Ideja par radošu darbnīcu stratēģiskā vecpilsētas vietā, kur līdzās vienmēr cilvēki, bet teju iepretī būvējas, uzņēmēju iedvesmojusi. Sākusies rosība, atkal teju būvbedre, jo garenajā telpā bija jānojauc starpsiena, jāizdzenā mitrums.

“Ielikām skatlogu, un jūnija vidū varēju sākt gaidīt apmeklētājus,” teic Inese un piebilst – lai gan Cēsis ir mazas, tās tomēr ir populāras. Te esot laba platforma, lai nāktu ar savu domu, atšķirīgu no citām. “Manī ir radošs gars. Visu laiku gribas domāt, darīt. Ar spītību daudz var panākt,” uzsver Inese un uz jautājumu, vai bez mammām viņa sastop arī tētus, kā tai ziemas dienā, uzņēmēja atbild: “Jā!”

Kad Cēsīs noticis ekonomikas forums, radošā darbnīca “Tili” parādīta arī ekonomikas ministram Ašeradena kungam, un viņš uz brīdi aizmirsis par darbu. Ieraudzījis, ka šeit savai jaunākajai atvasītei uz Ziemassvētkiem var nopirkt oriģinālu kleitiņu. To viņš arī izdarījis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi