Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Šopavasar vispieprasītākās – gurķu, kāpostu, puravu, salātu un garšaugu sēklas

Druva
18:05
28.03.2010
4

Šopavasar vispieprasītākās ir gurķu, kāpostu, puravu, salātu un garšaugu sēklas, pastāstīja aptaujātie sēklu tirgotāji.

SIA “Agrimatco Latvia” Sēklu nodaļas konsultante Ieva Kamerāde stāstīja, ka šogad novērojama tendence, iedzīvotāji aktīvi pērk gurķu sēklas, lai tos audzētu ne tikai mazdārziņos, bet arī lielākās platībās. “Diezgan aktīvi pērk arī kāpostu, puravu, seleriju, redīsu, sēklas. Liela interese ir par sīksīpoliņiem. Holandē sīksīpoliņu vairs nav. Mūsu uzņēmuma rezervētie sīksīpoliņi vairumā jau ir pārdoti, vienīgi veikalos mazajos iepakojumos sīksīpoliņi ir vēl pieejami. Eiropā sarkano sīksīpoliņu cenas jau ir sasniegušas divus latus kilogramā, bet “Centurion”, “Stutgarten” šķirņu sīksīpoliņi maksā vairāk nekā vienu latu kilogramā. Pieprasījumu pēc sīksīpoliņiem ir ļoti grūti prognozēt, jo pasūtījumi ir jāveic laikus, un iespējams, ka šogad to pietrūks visiem gribētājiem,” teica Kamerāde.

Arī puķu sēklas cilvēki pērkot aptuveni tāpat kā iepriekšējos gados. Kamerāde gan atzina, ka profesionālie puķu audzētāji šogad sēklas pirkuši mazāk, baidoties, ka ekonomiskās krīzes dēļ stādiem nebūs pieprasījuma. Viņa stāstīja, ka daudzi pircēji atliekot sēklu iegādi atliekot uz pēdējo brīdi, kad piedāvājums vairs nav tik daudzveidīgs. Sēklu cenas šogad ir aptuveni tādas paša kā pagājušajā gadā, varbūt sīksīpoliņiem tās ir nedaudz augstākas.

“Tiek prognozēts, ka paaugstināsies cenas minerālmēsliem, bet pagaidām tas vēl nav noticis. Aizvien vairāk lauksaimnieki izvēlas mēslošanu caur lapām, tādēļ populārāki kļūst šķidrie mēslošanas līdzekļi, kas arī ir ekonomiski izdevīgāki,” stāstīja Kamerāde.

“Agrimatco Latvia” 1.aprīlī Rīgā, Tīraines ielas veikalā, rīko dārza pikniku, kura laikā varēs saņemt profesionāļu konsultācijas, ar atlaidēm iegādāties sēklas un dārza inventāru, degustēt ķirbju čipsus, diedzētas sēklas.

Dārzkopības veikala Kalsnava SIA “Flavonija” vadītāja Anda Balode, stāsta, ka tikai šonedēļ sākusies aktīva sēklu tirdzniecība. Šogad pircēji bija iecienījuši dārzniecības “Neslinko” tomātu, paprikas un ķirbju sēklas.

“Mēs pircējiem piedāvājam galvenokārt dāņu, angļu un vācu kompāniju sēklas. Šopavasar cilvēki ir ļoti sasparojušies un vēlas audzēt dārzeņus ne tikai savos mazdārziņos, bet arī uz palodzēm un balkoniem, jo uzskata, ka pašu audzētie dārzeņi ir veselīgāki, garšīgāki un vērtīgāki. Šopavasar ļoti pieprasītas ir garšaugu, rukolas, salātu, gurķu un istabas tomātu sēklas. Redzam, ka par dārza darbiem interesējas arī tie cilvēki, kuri nekad neko nav audzējuši. Diemžēl ne vienmēr viņi ieklausās pārdevēju padomos kā sēt, laistīt un aprūpēt augus, bet pēc tam nāk uz veikalu sūdzēties, ka sēklas sliktas. Visbiežāk ir vainīgi paši cilvēki, jo viņi sēklas iesējuši par dziļu, nav regulāri laistījuši, kā rezultātā arī pēc mēneša nekas neizdīgst,” stāsta Balode.

Neskatoties uz ierobežotajiem līdzekļiem, cilvēki neatsakoties no puķu iegādes un centīgi pērkot arī puķu sēklas. Veikala vadītāja stāsta, ka pašiem puķu stādiņus izaudzēt tomēr ir lētāk nekā iegādāties tirgū.

Šopavasar aktīvi pērkot arī tabakas sēklas, medus zāli jeb stēviju, kuras lapiņas diabēta slimniekiem aizstāj cukuru. Tās varot lietot gan svaigas, gan kaltētas tējā, daži vārot arī ievārījumā, jo stēvija ir 300 reizes saldāka par cukuru. Tāpat populārs ir meža ķiploks vai laksis, ko pavasarī lieto salātos. Pieprasīti arī sīksīpoliņi, kuru šopavasar varētu pietrūkt, jo bijis grūti prognozēt, cik liels pēc tiem būs pieprasījums.

Lauku cilvēki interesējušies par pļavas puķu sēklu maisījumiem – zilo magoņu, ilzīšu sēklām. “Daudziem lauciniekiem bērni strādā un dzīvo Rīgā, tādēļ viņi nāk pie mums ar gariem sēklu sarakstiem, lai varētu nopirkt un aizvest vecākiem vai vecvecākiem sēklas uz laukiem. Apgrozījums ir samazinājies dārza inventāram, bet tas, iespējams, ir tādēļ, ka vēl ir sniegs un pali, iespējams, vēlāk cilvēki arī aktīvāk iegādāsies šīs preces,” stāstīja veikala vadītāja.

Šopavasar veikaliņā varēs iegādāties zemnieku saimniecības “Velgi” audzētos garšaugus, būs arī ogulāju un augļukoku, dažādu košumkrūmu piedāvājums, jo cilvēki par tiem interesējas un labprāt pērk. “Šonedēļ piedāvājām potētus mini pūpolkociņus, kurus ātri vien izdevās pārdod, tādēļ pasūtījām vēl. Pašlaik mūsu veikala stratēģija ir piedāvāt daudzveidīgas, interesantas un kvalitatīvas preces par samērīgām cenām, jo cilvēki rēķina, ko viņi var atļauties. Krīzes labā īpatnība ir tā, ka lietas nostājas savās vietās,” atzīst Balode.

Pēc NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi