Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Šogad no apdrošināšanas sabiedrībām pelna tikai dzīvības apdrošinātāji

Druva
15:06
29.08.2011
19

2011.gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību kopējie zaudējumi bija 311 000 latu un ar peļņu strādājuši tikai dzīvības apdrošinātāji, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību zaudējumi bija 494 000 latu, turpretī dzīvības apdrošināšanas sabiedrības strādāja ar 183 000 latu peļņu.

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto bruto atlīdzību apmērs, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieauga par 6,3% un bija 64,9 miljoni latu.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs 2011.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 29,4% un bija 123,1 miljons latu.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības šā gada pirmajā pusgadā parakstījušas bruto prēmijas 11 miljonu latu apmērā jeb par 20,5% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs tajā pašā laikā samazinājās par 46,1%, sasniedzot 4,6 miljonus latu.

Pārskata periodā ir mainījusies dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju portfeļa struktūra. Veselības apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju īpatsvaram samazinoties līdz 0,02% (2010.gada pirmā pusgada beigās tas bija 20,9%), dzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju īpatsvars parakstīto bruto prēmiju portfelī sasniedza 97%.

Dzīvības apdrošināšanā joprojām lielāko īpatsvaru veidoja apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu un par tirgum piesaistītajiem līgumiem parakstītās bruto prēmijas – attiecīgi 66% un 30,2% no dzīvības apdrošināšanā parakstītajām prēmijām.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības 2011.gada pirmajā pusgadā parakstījušas bruto prēmijas 112,2 miljonu latu apmērā jeb par 37,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs tajā pašā laikā pieaudzis par 14,9% un sasniedza 60,2 miljonus latu.

Pārskata periodā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju struktūrā būtiskas izmaiņas nav notikušas – joprojām lielākais īpatsvars tajā bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai – 32,9%, sauszemes transporta apdrošināšanai – 18,5%, īpašuma apdrošināšanai – 16,4%, kā arī veselības apdrošināšanai – 10,6%.

Apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi 2011.gada pirmā pusgada beigās sasniedza 299 miljonus latu. Lielākie ieguldījumi bija parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (154 miljoni latu), termiņnoguldījumos kredītiestādēs (66,1 miljons latu), kā arī akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu (21,2 miljoni latu), t.i. attiecīgi 51,5%, 22,1% un 8,1% no apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumiem.

Pārskata perioda beigās apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu kopsummā ieguldījumi Latvijā bija 46,1%, Vācijā – 10,2%, Lietuvā – 9,4%, Luksemburgā – 8,2%, Francijā – 5,8%, Somijā – 3,9%, Nīderlandē – 3,4%, bet pārējie 13% vēl 28 citās valstīs. Eiropas Savienības valstīs bija ieguldīti 95% no kopējā ārvalstu ieguldījumu apmēra.

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, šā gada pirmā pusgada beigās dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 143% (robežās no 105,9% līdz 210,3%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 209% (robežās no 101,4% līdz 280,7%).

2011.gada pirmajā pusgadā ieguldījumu atdeve dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija -1,5% (2010.gada pirmajā pusgadā – 7%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 2,3% (2010.gada pirmajā pusgadā – 5.3%).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga gan ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs (par 18,2%), gan izmaksāto bruto atlīdzību apmērs (par 63,3%) sasniedzot attiecīgi 23,6 miljonus latu un 13,7 miljonus latu. Kopējā apdrošināšanas tirgū ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas sasniedza 16,1%, bet izmaksātās bruto atlīdzības – 17,4%.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
45

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
314

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
100
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi